Bieži ir dzirdēt par to, kā tā var - šito detaļu uztaisījuši no plastmasas, un meistari plāta rokas, bet gribētos dzirdēt konkrētāk un saprast šo autoražotāju metiena apjomu un potenciāli iespējamos finansiālos tā ieguvumus. Cik tad beigās izdevās ietaupīt uzmetot auto īpašniekus.
Bet, lūdzu, pierakstiet konkrēto auto modeli, dzinēju un gadu.
Labi būtu par šo tēmu uztaisīt sižetu, bet šis jau būtu sarežģītāk, jāsaprot problēmas apjoms.
Tas jau labi pasen zināms, ka ražotājam nerūp izstrādājuma ilgmūžība un remontiespēja. Garantijas laikā labi kalpo? Ar to arī gana.
Paši pircēji jau arī vainīgi: izvēlas jaudīgākos dzinēju variantus. Līdz ar to konstrukcija sarežģītāka, pēc 200k dzinējs problemātisks.
Kau vai tas pats 1.6 vvti (vanos) iekš BMW un Peugeot.
Sāksim ar to, ka mūsdienās ar plastmasu apzīmē arī materiālus, kas vispār nekādi nav saistīti ar ebonītu vai plasmasas maisiņu, kas dominē cilvēku prātos kā neizturīgi. Kosmosa aparātos tiek izmantotas t.s. plastmasas, tiesa, iemesls tur ir svara samazināšana, bet nevar neatzīt ka uzticamība tur arī svarīga - neviens nešaus gaisā miljardiem dolāru, ja tie nespētu veikt vajadzīgo darbu dēļ izjukušas plastmasas detaļas. Ja pirms 50-30 gadiem nebija iespējas kaut ko uztaisīt nekādā citā veidā, kā vien no metāla, tad tagad tādas iespējas jau ir.
Tagad pat lidmašīnām ir izdomāta detaļu drukāšana, lai ārpus galvenās bāzes varētu izgatavot vajadzīgi daļu un tikt līdz bāzei. Tiesa, drukār var arī no metālu pulveriem.
Kas attiecas uz auto, tad cilvēki paši grib mazāku patēriņu un izvēlēsies auto, kam sola 3.5L pret to, kam ir 4.2L uz simtu. Protams, vietām tas tā īsti nestrādā kā plānots un jāsaprot arī, ka neviens to auto vairs neražo nākamajiem 20 gadiem, bet tur arī neviens cits kā paši patērētāji nav vainīgs - visi gribēja labi dzīvot jau šodien, atļauties lietas ko daļa atļauties nevar un nevis labot par samērā lielu naudu, bet pirkt vietā nākamo vienreizlietojamo brīnumlietu. Nu, dabūjām tieši to, ko bijām pelnījuši.
Piebildīšu, ka "kosmiskās" plastmasas tiek izmantotas ne tikai dēl svara, bet arī tādēļ, ka darbu veic labāk kā metāls.
Tiesa arī viņas maksā kosmosu. Parēķināju šim cenu https://www.mcam.com/en/products/shapes/extreme/duratron-pbi/duratron-cu60-pbi
mazie izmēri sanāk pāri par 5400 EUR/kg
neviens cits kā paši patērētāji nav vainīgs
Nedomāju vis. Vadlīnijas autoražotājiem nosaka regulatori, resp. politiķi. Savukārt, eksperti Automotive News, sakarā ar lielo GM, Toyota, Honda, Hyundai dzinēju atsaukumu skaitu ASV, rakstīja: "Auto industrijas desmitiem gadu ilgā virzība uz ekonomiskākiem un tīrākiem, t.i. ar mazākiem izmešiem dzinējiem ir radījusi negaidītas konsekvences. Mūsdienu modernie motori ir daudz mazāk toleranti pret izgatavošanas nepilnībām nekā senāk izgatavotie". Mūsdienu dzinēji strādā augstākās temperatūrās, mazākas spēles starp detaļām, līdz ar to tiek lietotas šķidrākas eļļas, lielākas slodzes uz gultņiem utt ). Savukārt, ne viens vien patērētājs raksta: to, ko es gribētu pirkt, autoražotāji mūsdienās nemaz neražo.
Būtu interesanti dot pircējiem izvēli - jauns, no ražošanas līnijas, Passat B2 ar monošprici, ar tā salonu un patēriņu, par mūsdienu cenu, nu cik tur sanāktu, 28 štukas? Cilvēks pamīņātos, padomātu - ko tad es kā lohs tādā braukšu, kad visiem ir krosoveri ar ekrāniem, sensoriem un asistentiem.
Un ko izvēlētos jūs? Passat tikai piemērs, var ņemt to laiku mersi, volvo vai ko citu.
Nelaime ir tāda ka Lavijas apstākļiem tas krosovera klīrenss arī ir stipri daudz ko vērts, ja gribētu šajās puteņotajās dienās aizbraukt uz saviem laukiem uz Jelgavas/Dobeles rajona robežas tad vai nu pamatīgs klīrenss, AWD vai ātrums tāds ka nedod Dievs kāds brauks pretī …
Tāpat cik no vieglajiem mazauto ir iespēja vilkt piekabi un kādu vispār svaru tie drīkst vilkt …
Nu es vairs neatceros, bet B2 klīrenss bija ogogo, salīdzinot ar vēlākas kupejas zemo puzu, kas sniegotā ziemā vienmēr skrāpēja ceļu, tiklīdz nost no galvenā ceļa.
Par piekabes vilkšanu - daudzi t.s. krosoveri tikai izskatās pēc darītājiem, bet sirsniņa tāda ka pašam knapi pietiek, kur nu vēl kaut ko vilkt...
Zini sirsniņa jau ir štrunts - esmu ar Moskvič 412 + Zubrjenek braucis daudz un dikti, sienu vedis kad vēl pat velo tiesību nebija. Bet kārba lielai daļai patiesi varētu neļaut vilkt piekabi, nu katrā ziņā ne ilgi :D:D:D
Vajadzētu būt metāla ir tāds paskarbs apgalvojums. Lai tādu izteiktu, autoram būtu jābūt vismaz ar maģistra grādu materiālu zinātnē un ilggadēju pieredzi. Ja to saka tipisks interneta dirsējs, tad principā tam nulle vērtības.
Ir pilnīgi skaidrs, ka neviens ražotājs nevēlas pagatavot auto, kas bez remontiem un problēmām kalpos miljons kilometru un 25 gadus - tā būs lielākā ražotāja neveiksme!
Tik pat skaidrs ir, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj pielietot automobiļu motoros detaļas no plastmasām vai metālkeramikas metāla detaļu vietā. tādējādi ekonomējot laiku un līdzekļus šo detaļu izgatavošanai. Ja ražotājam gadās "pārcensties", un detaļa nekalpo paredzētos apmēram 250 - 300 k kilometrus, nu - neko darīt, noraksta uz neveiksmēm un mūsu maciņiem, labākajā gadījumā kaut ko samaina pa garantiju, vai veic uzlabojumus nākamajai modifikācijai.
Lietotāja ieguvums ir cena par kādiem pāris eiro varbūt un stimuls iegādāties nākamo auto skaidri apzinoties, ka arī to būs skāris kārtējais tehniskā progresa vilnis.
Neredzu nekādas iespējas izvērtēt pareizi vai nepareizi, pamatoti vai nē metāls ir nomainīts ar plastmasu, bet jāsaprot un jāsamierinās ar šo faktu tāpēc, ka tādā laikmetā dz;ivojam!
Plastmasai nav ne vainas, ja ir atbilstošs materiāls. Problēma, ka bieži neiztur laika pārbaudi, jo nav ņemtas vērā temperatūras. Piemēram Opel Insignia bija termostats plastmasas korpusā, kurš saplaisāja, pie tam arī blīve neturēja karstumu, tur pat metāls neizturētu.
Brīvdienās nomainīju gumijas blīvi kanalizācijā - 25 gadus nokalpoja, sacietēja-sarāvās, un sāka mazliet laist garām. Ņemot vērā cenu, nesūdzos par dzīvi un labprātīgi neatgrieztos pie čuguna trubām kanalizācijā.
pārrakstījos, doma bija, ka pat metāla detaļa to nerisinātu, jo blīve tāpat vājā vieta. Vienīgi ja tā padomā metāls labāk novada siltumu un mazāk blīvei tiek.
Nu, un kādas domas par karteru plastmasas vākiem ;) Vai vajadzīgs "maģistra grāds", lai uzskatītu, ka metāla vāki bija labāki patērētājam ?
"Automobiļu ražotāji pārgāja uz plastmasas (kompozīta) eļļas karteriem galvenokārt svara samazināšanas, zemāku ražošanas izmaksu, labākas trokšņu slāpēšanas (NVH) un uzlabotas funkcionālās integrācijas dēļ, kas viss palīdzēja ievērot stingrākus degvielas ekonomijas/emisiju standartus, neraugoties uz bažām par ilgtermiņa izturību un pāreju uz vienreizlietojamiem iztukšošanas aizbāžņiem."
Jaunie auto ir domāti labiem ceļiem. Braucot pa gludu piķi kam nav iebrauktas špūres, to vāku sajās tikai mehāniķis kas drošības pēc pievilks skrūves "lai braucot nenokrīt". Runa nav par bezceļņieku, saprotams.
Šis atgādina par Audi TT lasīto. Nulles gadu sākumā bija tāds attāli VW vabolei līdzīgs meiteņu braucamais. Motorā ūdens pumpim bija uz metāla ass uzmaukts plastmasas "ventilators". Pēc dažiem gadiem tam ieplīsa vidus tā ka aukstam motoram pumpis vilka, bet siltam ass aizgāja brīvgaitā un motors aši uzvārījās. Mainīt, protams, varēja tikai visu pumpi par attiecīgu ciparu.
Man jau šķiet, ka tā ir standarta jebkura auto ūdenssūkņa konstrukcija. Sūkni paredzēts mainīt reizē ar zobsiksnu, tātad kādus 100-120K (kā nu kuram auto) viņam vajadzētu kalpot. Vecajiem ķēdes motoriem (kam ķēdi principā nemaina) arī kādreiz pienāk tas brīdis, kad sūknis noklājas un ir jāmaina.
P.S. Ir braukts ar veco TT, ļoti jautra mašīna!
Pareizu īpašību plastmasai nav nekādas vainas. Kā nekā, mūsdienās ieroču korpusos lieto plastmasu. Populārākais piemērs Glock pistole.
Tikai nevajag aizmirst, ka "eko prasības sacūko arī plastmasu.
eco friendly car plastic details ?
1. Pārstrādāta plastmasa (pēcpatērētāju un okeāna atkritumi)
PET pudeles: Pārstrādātas plastmasas pudeles tiek pārveidotas par šķiedrām griestu apdarei, sēdekļu apdarei, durvju paneļiem un grīdas paklājiem.
Okeāna plastmasa: Izmesti zvejas tīkli un okeāna plastmasa tiek pārstrādāta salona apdarē un funkcionālās detaļās, piemēram, Kia EV3 bagāžnieka apdarē.
Pārstrādāts polipropilēns (rPP) un ABS: Izmanto salona instrumentu paneļiem, konsolēm un ārējām detaļām, piemēram, bamperiem un spoguļu korpusiem.
Pārstrādātas riepas un gumija: Izmanto blīvēšanai un blīvēm.
2. Bioloģiskie un atjaunojamie materiāli
Dabisko šķiedru kompozītmateriāli: Kaņepju, linu un bambusa šķiedras tiek izmantotas plastmasas pastiprināšanai, aizstājot tradicionālo stiklšķiedru durvju paneļiem un instrumentu paneļiem.
Lauksaimniecības atkritumi: Materiāli, piemēram, uz sojas bāzes izgatavotas putas, tiek izmantotas sēdekļu spilveniem, savukārt rīsu sēnalas un kviešu salmi tiek izmantoti plastmasas pastiprināšanai uzglabāšanas tvertnēs un elektriskajās instalācijās.
Bioplastmasa (PLA/PHA): No kukurūzas iegūta polipienskābe (PLA) un no mikrobiem iegūti polihidroksialkanoāti (PHA) tiek izmantoti bioloģiski noārdāmu vai kompostējamu iekšējo komponentu ražošanā.
utt
vārstu vāki, jau pieminētie sūkņi/termostati , es teiktu arī lukturu plastmasas austiņas kronšteini, kad pie neliela trieciena, bampera plaisa papildus rada ieberzienu uz nolauztiem lukturu stiprinājumiem...
sākumā jau viss strādā, bet ilgtermiņā temp.svārstības ut.t..tā plastmasa sāk izbeigties...
Jā, lielas temp. svārstības, gan globālas ziema-vasara, gan lokālas - no sala iebrauc nomazgāt auto (dara taču tā cilvēki), vibrācijas (grantenieks ar trepi, pa kuru jāmāk braukt lai ietu pa virsu, nevis vibrētu), dažiem arī taktilais parktoniks.
Neaizmirsti par to ka motortelpā tomēr nav “tikai” ziema un vasara bet pat līdz 120 grādiem un vietām iekšēji pat vairāk.
Jā. Motortelpā karsti, lukturiem ziemā no ārpuses ne tik ļoti. Kur tie stiprinājumi, nu kā kuram.
Lielākās problēmvietas ir tur kur ir kādi plastmasas/gumijas caurulīšu utml. savienojumi - plastmasas “štruntu” sieniņas ir ļoti plānas- temperatūras ap 90 grādiem + vibrācijas un mūžs kļūst pārāk īss, un jebatorijs ar to nomaiņu reizēm ir vienkārši nepārspējams.
0pis rakstīja:
Būtu interesanti dot pircējiem izvēli - jauns, no ražošanas līnijas, Passat B2 ar monošprici, ar tā salonu un patēriņu, par mūsdienu cenu, nu cik tur sanāktu, 28 štukas? Cilvēks pamīņātos, padomātu - ko tad es kā lohs tādā braukšu, kad visiem ir krosoveri ar ekrāniem, sensoriem un asistentiem.
Un ko izvēlētos jūs? Passat tikai piemērs, var ņemt to laiku mersi, volvo vai ko citu.
Man bija Volvo 240 ar oriģinālo pirkšanas rēķinu, 34000 DM 1990. gadā.
Kurš pirktu tādu kluci par 36000 eiro šodien? Degvielas patēriņš tādam būtu 10 - 12 litri uz simta?
Man aizdoma, ka salīdzinot pēc pirktspējas, 1990.g. 34K DM nav turpat (es tolaik domāju kā paēst, nevis cik var nopirkt par to summu), kur 2026.g. 36J eurō. Internāts uzskata, ka esot gan salīdzināmi. Nu, labi.
Paziņam ir tāds čemodāns, dzīvojies pa siltajām zemēm un nav izrūsējis (arī LV netiek ekspluatēts). Brauc joprojām, nesen nomainīja kautko, gar kurieni laida laukā dzes. zupu un turpina liet degvielu. Viņi esot vienaudži 🙂
Atgādinu, ka redaktora tēma ir par MOTORA detaļām! Te aizgāja NE pa tēmu! Tātad liekam tikai pa dzinēja komponentēm no plastmasas!
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
