Nu jā, es tā noprotu ka biedrs kontradmirālis strādā firmā kur visi cilvēki ir paņemti no ielas un tāpēc vadība var tos šādi terorizēt, nav kā gaterī, kur visiem ir specifiskas izglītības un prasmes dēļ kā tur tā nevar...

Padomju atliekas mums tik tiešām ir daudz, tu esi viena no tām - gan nez kāpēc tev kā reiz tās padomju atliekas ļoti patīk bet domāšana ar savu galvu nē.

Re cik jauki - cilvēki piespiesti potēties pret ierobežojumiem. Vajadzēja tik nepotētajiem uzmest faķīti un aiziet un būtu apdirsušies gan darba devējs, gan zaļās zonas klienti.

Es nesaprotu - kur tu izrauj tos pensionārus kas nepotējas? Kur viņi ir? Par potēšanos nav jāmaksā un ko skandina pa televizoru tu pats zini, arī dzīve jau pie beigām - kāds sakars pensionāriem nepotēties?

Šoreiz uzrakstīšu to kas iešāvās prātā izlasot šo tekstu - ak tu stulbais idiot - ko man tagad, ja es sagribu vakarā pie datora sēžot uzgrauzt vienu riekstu paciņu un cepumu maisiņu, jāsūta no vismaz 50 km attāluma pāris nieki? Tas tā strādā tikai sapņos nevis realitātē.

Atsevišķi indivīdi kam mašīnas pārdevējs ir izrakstījis atļauju likt mīksto ātruma ierobežojumam nav "plūsma".

Aizbraucu uz veikalu, skatos, groziņu palicis mazāk. Paprasu pārdevējai, jā, veikala ietilpība samazināta no 10 apmeklētājiem uz 6. Forši - pusdienlaikos un vakaros nu cilvēki varēs pačupoties un papļāpāt pie veikala.

Davai nedirs, intelektuāli. Visu savu mūžu esmu strādājis darba vietās kur vidējais intelekts ir kā tu apraksti - kaut kā nodarīt smagas traumas visās cilvēki sev iespēja pamatā tikai tad, ja bija normālāk iekodušies. Nu labi, man šobrīd darbā ir palīgs kurš kādu laiku atpakaļ pamanījās roku iebāzt zeimerī, ar viduvējām sekām [lasīt - nevienu pirkstu nost nenogrieza], situācijā kur mēs pārējie nekādīgi nevarējām iebraukt kā viņš to dabūja gatavu [rokas ne tuvu ripām nav jāliek], bet tam cilvēkam tiešām galva darbojas pašvaki, stipri zem vidējā līmeņa.

Tu to no personīgās pieredzes, ja?

Pasāku braukāt ar četrriteņu pitonu uz darbu, par cik lielais ričuks gaida kad nopirkšu vēl vienu ķēdi; uz diviem riteņiem jau nomocīti 18 km. Sāk jau parādīties pirmie refleksi - sestdien braukšanas uzsākšana notika ieskrienoties līdz kādiem 10 kmph uz trīs riteņiem un tad ar apzinātu kustību paraujot stūri uz attiecīgo pusi lai palīgriteni uzceltu gaisā - tagad, pie noteikuma ka virsma daudzmaz līdzena, tas jau sāk notikt automātiski un ir jāpiedomā lai saprastu ka nevis ričuks pats iztaisnojās bet gan es uztaisīju vieglu kustību attiecīgajā virzienā kas to iztaisnoja. Kājas nu arī sāk palēnām piedalīties balansēšanā, iepriekšējās dienas to darīja tikai rokas, kas ir ļoti nogurdinoši un grūti.

Pēc sešiem mēnešiem? Vau... Es gan kaut kā gribētu kādus piecus gadus - kas jau tāpat ir maz, pie tā ka normālām slimībām dabiska izslimošana lielākoties dod imunitāti uz visu mūžu.

Obligāta prasība pēc ķiveres ir debīls sociķu izdomājums, paldies ka to pieminēji, jo tas ir tikpat debīls kā piespiedu brīvprātīga potēšanās - normālā pasaulē būvlaukumā būtu pietiekams daudzums ķiveru un strādājošie būtu saņēmuši instruktāžu par riskiem, bet ķiveres valkātu pēc saviem ieskatiem un ja kādam nevalkātājam kaut kas uzkristu dēļ kā viņš noliktu ķelli, par to darba devēju nesodītu.

Realitātē būvlaukumā, vismaz tādā kas nav debesskrāpja būvniecība, ar ķiverēm ir tāpat kā ar pasākumiem kovida epidemadafakoloģiskās situācijas uzlabošanai - uz papīra šausmas ārprāts, reālajā dzīvē visiem pie kājas.

Tas jau vēl nav nekas Kolēģis sestdien prikola pēc Liepājā aizgāja - izstāvēja 50 min rindu, mērķis bija nopirkt dažas lietas, beidzās tas ar pilniem ratiņiem. Gaidot rindā šis papļāpāja ar apsargu - esot bijis atbraucis vesels autobuss [!] ar pircējiem no Rīgas, jo tur pārāk garas rindas...

Es sestdien Liepājas lidlam arī pabraucu garām - ieraugu, pilns stāvlaukums, hm, aizdomīgi - tad ieraudzīju rindu veikala dziļuma garumā, nah, nevajag man to lidlu...

Stāvlaukuma. Lūk, reku tur kur rakstīts "kazino", tur arī iebrauca goo.gl/maps/jNwd5mp5Vh8PuVfh8

Par avārijas bremzēšanu nesmīdini - desmitgadīgām mašīnām tas radars vēl dzīvs būs?

Tā konkrētā vieta ir stāvlaukums pie lielveikala ēkas, kur bruģētā ietve ir ne platāka par pāris metriem - ko tu tur gribi sašaurināt, ietvi vai stāvlaukumu?

Cīņa ar sekām, visur barjeras nesaliksi - vieglāk ir atsijāt no braucējiem pedāļu jaucējus.

Es nezinu kā tieši klimats reaģē uz sauli, vai iekšēji pazeminot pieprasīto temperatūru, vai izmainot pūšanas virzienus, un kāda izskatās jūtības līkne - jebkurā gadījumā tas devējs mēra infrasarkanā apgaismojuma blīvumu, un pat ja tas devējs atrodas jumta ēnā, tā mērījums ir stipri lielāks nekā tad, ja nekas nespīd.

Un kas tad ir ka tā kondiša tur nav? Galvenā problēma ar kondiša neesamību - kļūda vadības blokam par to

Gaisa plūsmas/recirkulācijas klapes motoriņš salīmēts.

Bail no blakusparādībām - jo vairāk uzspiež potēšanos, jo vairāk stāstu gadās dzirdēt, un arvien biežāk nevis "viena tante teica" līmenī, bet par cilvēkiem, par kuru esamību nav šaubu. Teiksim, pirms pāris stundām purnagrāmatā lasīju vienas sievietes, par mani 5 gadus jaunākas, bēdu stāstu, zem kura bija diskusija ar viņas pašas piedalīšanos, sieviete no Liepājas un redzams ka mums abiem ir kopīgs paziņa - pāris mēnešus pēc potes atrāvās kaut kādus tur kakla iekaisumus, problēmas ar ādu, aizdusu... Es labāk pariskēšu ne lielākā apmērā ar kovida sekām

Ja tu esi saģērbies tā ka vari pastaigāties ārā pie, teiksim, -10 grādiem, cik grādus tu griezīsi nost mašīnā lai neizceptos?

Valdībai ir ko darīt, un tāpēc ir jārada problēmas kuru varēja nebūt. Tu tikai iedomājies - ja pie mums kovids būtu uzveikts [un to arī šobrīd varētu izveikt dažu nedēļu laikā, bez jebkādām potēm], kā valdība varētu attaisnot miljardu aizņemšanos un notrallināšanu? Princips tas pats, tikai mazākā apjomā, kas ar ekofašismu - bez izdomātas problēmas cilvēki uztrauktos par īstām problēmām, kuru risināšana politiķiem būtu nevēlama un neienesīga...

Atkarīgs no organizatora - pēc Latvijas es savulaik Anglijā biju ļoti pārsteigts par stacionāro fotoradaru uz kura bija uzlikta sarkans pārvalks ar uzrakstu "not in use"...

www.liepajniekiem.lv/zinas/kriminalzinas-negadijumi/ar-automasinu-iebrauc-spelu-zale-kas-notika/

Vispārējā braucēju debilizācija un tomatizācija nes augļus - ļoti nepārsteidzoši ka tajā skatlogā tur mētājas pēdējās desmitgades mašīna.

Viņš patlaban dien dirsēju un troļļotāju bataljonā - patlaban viņš, kopā ar dažiem līdzīga līmeņa cilvēciņiem golfkluba spamā organizē troļļošanas uzbrukumus kaut kādām tur telegram pretpotēšanās grupām.

Jo krutāks pitons, jo tam vairāk riteņu...

Pitons nedēļu pastāvēja garāžā pussaliktā stāvoklī, kad beidzot saliku, izdomāju ka pienācis laiks mācīties braukt uz diviem riteņiem. Čakars tāds pats kā pirmajā reizē, pirmajā vakarā 2x300 metri tika pārvarēti pusstundas laikā, otrajā bik ātrāk - pa vasaru šajā punktā es nospļāvos un pārgāju uz trīs riteņiem, tagad es zinu ka braukšana uz trīs riteņiem divu riteņu braukšanas iemaņām dod maz, un man bija palikusi no aizmugures dakšas nogrieztais U-U formas riteņu tureklis - tas ar četrām līmspīlēm tika piespiests pie aizmugures dakšas un aiziet. Tagad es saprotu kāpēc bērniem velosipēdiem liek palīgriteņus; mācīšanās līkne paliek nenormāli stāvāka ja var braukt uz 15-20 kmph [apzināti sevi ierobežoju lai lielākā ātrumā nenotiek kāds nelāgs atgadījums] bumsinoties ar palīgriteņiem pret zemi nekā ejot uz rokām - aizbraucot divas reizes līdz centram un atpakaļ, procesā nobraucot kādus 3 kilometrus, pēdējā atpakaļceļā jau izdevās vairākus simtus metru nobraukt ar īsiem un retiem palīgriteņu pieskārieniem pie zemes

Vēl pie viena uz mana parastā lielā ričuka tika mazliet izbērta nauda - jau sen gribēju tam normālus klaņus esošo 165 mm lētuču vietā, bet nu labais klanis pasāka lūzt tizlās vietās nost, tad nu nolēmu tikt pie normāliem klaņiem - diemžēl ejot uz normāliem klaņiem ar maināmiem zobratiem tas viss beidzās ar MTB perversijām ar asi kas bāžas caur monobloku, lasīt - dārgu vipendronu - un tā nu klaņi, zobrats, aizsargs, monobloks, aizmugures zobrats un ķēde izmaksāja 120 eiras - un diemžēl nāksies pirkt vēl vienu ķēdi, jo jaunā ķēde radās esam par īsu, atšķirībā no vecās, kura bija pietiekami gara; tam pirmskara rāmim ir mazliet īpatnēja ģeometrija dēļ kā es jau tā lietoju 36/18 zobu zobratus. Aizmugurējo zobratu galu galā izdomāju nemainīt - priekš kam mainīt ja to var vienkārši apgriezt otrādi?

Sūds par mutācijām - neaizmirsti ka tā pošu imunitāte ir ne ilgāka par pusgadu - ja tautu izdosies uzsēdināt uz adatas tad mutācijas vai nemutācijas bet ik pēc pusgada būs vaka vaka aiiijõõõ vai arī trešās šķiras pilsonis.

Jā, un kur ir problēma tās dažas minūtes pasēdēt vēsā mašīnā tajā džemperī? Tas pat ir vesels džemperis - es ziemas laikā garākos braucienos sēžu pie stūres vienā t-kreklā, un reizēm nākas sev atgādināt par nepieciešamību iekāpjot noģērbt jaku.