Fuj, cik tomēr tie cilvēki ir nepatīkami!
1.nopirku magnetolu, ar autoreversu:, daudz daudz dārgāk kā divi lati un bezmaksas (tādu man jau bija 3 gab
. Onkulis, acis tādas godīgas, godīgas, dievojās, ka maģīts paša, nav zagts un galvenais, ka viss strādā. Ielaida savā dzīvoklī, nodemonstrēja. Jā, viss strādā... Atnācu mājā, ieliku vecauto, viss purkšķ (jo tumbā caurums
), bet stacijas nevar saglabāt, nekādi nē. Nu, lai nu paliek, meļiem kājas īsas paliekot, sevišķi viena
.
2.pēc sekmīgās magelīša instalācijas iekš vecauto, dzenu otru uz stāvvietu. Slaidi nobraucu 50 m pa dauddzīvokļu auto piekrautu šaureju un jau pa gabalu redzu, ka viens galā stāv. Piebraucu, apstājos, kamēr šim kundze izkāpj. Gaidu. Vēl gaidu. Uzmetu ar tālajiem. Šis iemet atpakaļgaitā!
Sovsjem jau obnaglel?
Uzpīpinu
Šis sāk gāzēt, tipa dos ar pilnu gāzi man atmuguriski virsū! Moins, domāju, nu gan cilvēki! Šis nomierinās, bet nekust. Pagaidu vēl. Neizturu, saņemu dūšu, eju risināt konfliktu. Atveru šim durvis, saku, lai padod trūkstošos 3m uz priekšu. Šis man uzbrēc, lai es braucot apkārt!
Bl.. Tu ko, es braukšu 50m atpakaļgaitā tikai tāpēc, ka Tu nevēlies padot 3 uz priekšu! 

Šis rokas pa auto, izliekas, ka nedzird, nodomāju, nu, ko, man tagad pēc gostiem būtu šis jāvelk ārā un jāizskaidro situācijas nepareizība!
Apvaldos un vēlreiz uzstāju, lai čalis padod uz priekšu! Šis man uzbrēc, ka auto neiet un dod grīdā!
Hē, riekšējie riteņi griežas, bet auto nekust!
Hā, lohs, pašol, tā Tev arī vajag, tas Tev par neprasmi uzvesties, domāju braukšu prom.
Nu, pa ceļam uz savu auto apžēlojos un jau piedāvājos palīdzēt šo iestumt, lai rocene atlaižas/atraujas. Tas nē, nevajag. A man slinkums apkārt braukt, sieva pateica un šis beidzot piekrita pamēģināt pastumt, bet divatā mums neizdevās to pakustināt, jo pašiem slīd. Neskatoties uz to, ka čalis joprojām rādīja glupu ģīmi un nedomāja konstruktīvi, es jau metos kabināt klāt striķi un šo noraut malā, kad pienāca trešais un mēs to auto, sievai gāzējot, izkustinājām. Lieki teikt, ka viņi abi nepaklausīja un uzreiz neturpināja ceļu līdz asfaltam, bet tikai nobrauca tos 3 m malā ar sabloķētiem aizmugurējiem ratiem. Aizbraucu prom, lai jau nepieklājīgiem un aprobežotiem tiek, cik ta var tādiem uzmākties ar palīdzību! Kad nācu atpakaļ, šie joprojām gāzēja
. Uz vietas, protams.
Un tagad čuči mans mazais draugs, rīt citi stāsti