Augstāk komentējušajiem pāris indigo gribētu paskaidrot, ka autors neņirgājas par Audi, bet vaicā, kas vainas konkrētajam aplim, ka rodas avārijas situācijas. Es nebraucu pa Ādažiem, nav ne jausmas. Audi nepiebremzējot un neskatoties izskrēja autoram priekšā - fakts! Autors varēja būt zolīdāks un lohu palaist - varbūt, bet man personīgi arī šādos brīžos uznāk dusmas un pieklājība vairs nav prātā.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Pateicoties iAuto, bija iespēja izmēģināt šo brīnumu veselu trīs dienu garumā. Tad nu padalīšos iespaidiem.
Par ārējo izskatu daudz nav ko teikt – viss ir normāli, mazauto kā jau mazauto. Interesantāk ir ar salonu. Lētā, cietā plastmasa dizainiski ir izveidota tā, ka izskatās ļoti glīti un pat eleganti. Sēdekļi ir visnotaļ ergonomiski, sēdēšana gan šoferim, gan blakussēdētājam ir patiešām ērta, stūres novietojums šķita mazliet par tālu, bet pie tā principā var pierast. Jāatzīmē tāds sīkums kā visnotaļ augstā sēdpozīcija, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, bet tās dēļ vējstikla augšējā mala aizsedz redzamību uz augšu, un, ja esi pirmais pie krustojuma, tad luksoforu bez pieliekšanās saskatīt nevar. Aizmugurējais sēdeklis netika izmēģināts, jo tur reāli vispār neviens nevar iekāpt. Ja nu tikai aiz blakussēdētāja ļoti lielas nepieciešamības gadījumā. Normāla auguma vadītājam sēdekļa atveltne praktiski piespiežas aizmugures sēdeklim. Toties bagāžnieks ir nosacīti liels, var ielikt krietni vairāk par vienu iepirkumu somu. Šis Spring ir aprīkots ar mūsdienīgu multimediju sistēmu, kurā pieejams Android Auto. Saslēgšanās notika neticami ērti un vienkārši, bez kabeļa palīdzības. Tālāk gan ar multimediju brīžiem bija šādas tādas problēmas. Vienu reizi man ekrāns nofrīzoja, vienu reizi vispār neieslēdzās. Visus gļukus var atrisināt tikai izslēdzot aizdedzi un atverot/ aizverot durvis, lai tas brīnums pārstartētos. Skaņas kvalitāte ir žēlīga – kā lētām datortumbiņām. Klimata kontroles nav, tikai siltuma intensitātes un ventilatora apgriezienu regulēšana. Pozitīvais fakts, ka to dara diviem kārtīgiem fiziski grozāmiem kloķiem!
Pilsētā šis auto brauc patiešām labi. Dinamika ir pilnīgi pietiekama un uzrāviens ir iespaidīgs - ja ir vēlēšanās vari būt pirmais no luksofora, ja vien, protams, kāds jaudīga auto īpašnieks nemēģina tīši ar tevi sacensties. Bet neviens to nemēģina, jo neņem par pilnu. Savukārt uz šosejas nekā laba vairs nav. Auto dinamiski ieskrienas līdz kādiem 70, pēc tam kļūst jūtami gurdenāks, bet tā nav lielākā bēda. Pie 90 km/h salonā ir jau mežonīgs troksnis, kas radīja asociācijas ar manu kādreizējo pirmās paaudzes Peugeot Partner vai pat darba T4, kuram nav vispār nekādas izolācijas. Palielinot ātrumu vēl vairāk, auto kļūst jūtami nestabils un grūti vadāms, sajūta, ka riteņi dzīvo savu - no stūres neatkarīgu dzīvi. Ražotāja solītos maksimālos 125km/h es uz īsu brīdi eksperimenta nolūkos sasniedzu, bet ilgstoši braukt tādā ātrumā ar šo mašīnu principā nav iespējams. Caurgājamība lieliska, pa sniega šļuru bez problēmām, izbraucu arī kādu gabalu pa vietu, kur vispār nebija tīrīts sniegs (savā ārpusrīgas īpašumā), braucās ideāli.
Jāiedarbina mašīna ir ar atslēgu. Šajā faktā es neredzu nekādu problēmu, bet pati atslēga gan varētu būt ergonomiskāka. Tā ir liela, gara un nav salokāma, līdz ar to bikšu kabatā nav ieliekama, nebaidoties saplēst bikses vai salauzt pašu atslēgu. Vēl kā dīvainība jāpiemin fakts, ka nav P režīma un apstājoties vienmēr ir jānorauj rokas bremze. Tam, kas ir pieradis to ikdienā darīt, tas problēmas nesagādātu, tā kā es to parasti nedaru... Divas reizes speciāli gāju atpakaļ uz mašīnu, jo pēkšņi sāka likties, ka varbūt neesmu bremzi novilcis. Jāteic gan, ka abas reizes izrādījās, ka esmu gan novilcis un viss bija kārtībā.
Obligātie mūsdienu kaitēkļi kā brīdinājumi un joslu asistenti baigi netraucēja. Joslu asistentu es vispār īsti nejutu. Brīžiem tā kā drusciņ bija, tā kā nebija... Savukārt ātruma brīdinājuma signāls nav ne pārāk skaļš, ne uzmācīgs, lai sāktu besīt, bez tam – pusē gadījumu viņš nemaz nedarbojas un nezina uz cik kur drīkst braukt. Smieklīgākais gadījums bija Ulbrokas ielā, kur man pēkšņi uz displeja tika parādīts, ka atļautais ātrums esot 130 km/h. Un tā visā ielas garumā.
Par nobraucamo attālumu un lādēšanu. Nekā laba te nav, it īpaši ziemā. Maršruts Skanstes iela – Zasulauks – Medemciems – Zasulauks man prasīja precīzi pusi baterijas. Un šo pusi salādēt atpakaļ prasīja gandrīz 3 stundas, jo darbā esošais AC Wallbox, kurš bez problēmām lādē citus elektroauto, šo lādēja tikai ar vienu fāzi jeb 20A. Nav ne jausmas, kāpēc tā. Arī pie publiskā DC lādētāja uzlāde bija mokoši lēna – precīzi viens procents minūtē. Drusku par daudz laika kafijas pauzei, ja tev atlicis zem 50% un ir vēlme vēl kaut kur nokļūt.
Lai arī es baigi daudz kritizēju, savā ziņā man šī mašīna iepatikās. Ar to pa tiešām ir ļoti ērti braukāt pa pilsētu, tā ir dinamiska nelielos ātrumos, ļoti manevrētspējīga, ar mīkstu, patīkamu gaitu, un tīri ērtu salonu, ciktāl tas attiecas uz priekšējām vietām. Es ņemu atpakaļ savus iepriekš teiktos vārdus par četrriteņu mopēdiem, nē – šī tomēr ir mašīna. Un tomēr – ļoti ierobežota pielietojuma mašīna. Ziemā bez stresa ar to varēs nobraukt tikai kādus 100 km, tālāk jau jāsāk nervozēt. Ņemot vērā ilgo uzlādi, visjēdzīgāk to būs lādēt mājās, tātad Jūs varat braukt 50 km no mājām. Un tad atpakaļ. Tātad šis sanāk tāds Rīgā vai Pierīgā dzīvojoša privātmājas īpašnieka auto, ar ko aizbraukt uz darbu vai veikalu. Otrais auto. Vai arī pirmais, bet ar nosacījumu, ka ir arī otrais. Es tiešām nezinu, vai ir jēdzīgi par ko šādu izdot 20 tūkstošus eiro, ja lietots BMW i3 maksā mazāk, brauc tālāk un ātrāk, lādējas ātrāk un ir kaut nedaudz, bet tomēr ietilpīgāks? Dēļ garantijas? Varbūt.