Gauži vienkārši, RDSD nav tādas tehnikas ar ko mēra saķeri, tā kā naudas maz, tādu pakalpojumu neiepērk. Ja kāds uzdos jautājumu, kad ņems nost 70 zīmes nevarēs atbildēt, jo nezinās, līdz ar ko pieņemts autovadītājiem patīkams, bet faktiski bīstams lēmums - neierobežot ātrumu. Kaut kā tā.

Faktiski jau ir padaudz ceļazīmes kuras varētu arī neuzstādīt, bet uzstāda. Gan kilometru zīmes, gan norādes ar attālumu līdz kādam objektam, galvenā ceļa beigu zīmes. Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu, uz mazākiem ceļiem faktiski netiek uzstādīts, kaut vajadzētu, bet tomēr var iztikt. Tā kā, ja ir vēlme, tad jātaisa viss saraksts un jāsniedz Satiksmes Ministrijā. Kāda x pēc jāmaina dzīvojamās zonas zīmes uz jaunām? Manuprāt šis viss ir lai būtu kaut cik vienots ceļa zīmju izvietojums visā ES, tai skaitā ūdensšķeršļu nosaukums, kad pār tiem ir tilti.

Plus tā ūdensšķēršļa zīme brīdina, ka priekšā ir vieta kur var noslīkt, ja nobrauksi no ceļa tieši tur. Tāpat arī caurtekas tiek apzīmētas ar dzelteniem signālstabiņiem, gan lai tās būtu vieglāk atrast, gan lai pievērstu autovadītāju uzmanību, kā priekšā kas bīstams.

Bet kāpēc, lai mums valsts piemaksātu? Mēs tāpat pārdodam savas zaļās kvotas, līdz ar ko nav steidzamas nepieciešamības(potenciāls sods) samazināt teorētisko kaitīgo izmešu apjomu. Vēl jo vairāk, tai pašā Vācijā nāk ārā visi tie vw id, un tāds valsts atbalsts ir "divi zaķi ar vienu šavienu", gan samazina izmešus, gan atbalsta ražotājus, pat trīs zaķi, izvairās arī no soda par izmešu pārsniegumu.

Nu fakts kā tāds, ka tā ir tāda samērā izplatīta problēma, ja teiksim, Rīgā vai citur apdzīvotās vietās tas vienkārši kaitina un varbūt neizraisa smagas sekas, ja visi daudz maz ievēro ātrumu, tad ārpus apdzīvotām vietām ar tur atļauto ātrumu tas tiešām ir dzīvībai bīstami, tā kā ar atstarotājiem. Viens mazs spīdīgs sūdiņš var izglābt dzīvību.

Besī, ka uz pusotras joslas šosejām, apdzinēji, apsteidzēji nerāda pagriezienu par manevra uzsākšanu. Sekoju līdzi norisēm uz ceļa, bet citreiz paliek uzmanība tikai uz kaut kādu perifēro redzi, kad noreaģēt uz kaut ko dzeltenu un mirgojošu kas tuvojas pretim var arī automātiski, bet pliku dzelzs gabalu var pamanīt pirmspēdējā brīdī. Reāli tas taču neko nemaksā un, ja Tu lien pretējā joslā būtu tomēr forši pabrīdināt. Ja nebūtu žēl dzīvības, gan savas, gan pretīmbraucošā krāna, tad varētu iegādāt kaut ko smagāku un nenotīties uz asfaltēti nomali, redzot, ka pretim kāds nāk(apsteidz, apdzen) bez pagrieziena.

Nu bet pagaidi, tā ir katra cilvēka brīva izvēle kur un ar ko nodarboties. Senos laikos kad cilvēki dzīvoja laukos, pilsētas praktiski nespēja dot neko pievilcīgāku, līdz ar to pārcelties no laukiem uz pilsētu nebija vērts. Padomju laikos cilvēkus sadzina kolhozos un uztaisīja 100 un 1 tagadējo esošo vai izmirušo MĀKSLĪGO ciematu. Šajos laikos, kad pilsēta jau dod vērā ņemamas attīstības un izaugsmes iespējas, daudz labākas par laukiem, ir tikai loģiska iedzīvotāju pārcelšanās tuvāk darbam, dzīvei, izklaidei. Es pats pa brīvdienām braucu uz laukiem, labprāt pavadu tur atvaļinājumu, jo ir ko darīt ap māju, dārzu, pie sievas vecāsmammas aizeju paskrūvēt T-40. Tā vieta ir 25km no Limbažiem, bet lai es ikdienā strādātu vietējā Z/S nu kaut kā nevelk, jo, ja nu kas notiek, tad citur turpat darbu neatrast un loģiski, jo tur tikai ar zemniecību vien nodarbojas, bet braukāt pa granteni katru dienu turp šurp uz pilsētu arī negribas, bet varētu. Tā nu pa nedēļu mītu Rīgā, kur līdz darbam 15min ar auto un 35 ar kājām, jo tas ir arī laika ietaupījums katru dienu, ko varu veltīt savai ģimenei. Katrā ziņā varu arī mēnesi vai cik vajag nodzīvot laukos, bet pilsētā tomēr ir lielāks komforts, kas arī pievelk.

Viņiem vēl Jelgavas, Jūrmalas un Daugavpils šosejas palikušas.

Tiem pašiem Pļavniekiem nebūtu ne vainas, ja pašvaldības un arī privātā infrastruktūra būtu normāli uzturēta. Tās ietves no 70iem, joprojām daudzviet nekas nav atjaunots, nerunājot par uzlabošanu. Starp citu tie rimčiki un Maximas uz stūra infrastruktūras ziņā ir rajona topā. Ja Rīga par to domātu, uzlabotu, domāju, kā liela daļa nenotītos.

Vajadzēja par dzērājšoferi saukt, ka streipuļo pa ceļu, te ātrāk, te lēnāk, domāju, ka būtu reaģējuši ātrāk un nopietnāk. Cik zvanīts par virssvara auto kas brauc pa ceļiem ar 7t vai 12t, vispār nekāda reakcija.

Jo atšķirībā no ceļa nepārtrauktās līnijas par stāvvietā esošās līnijas šķērsošanu, uzbraukšanu, apstāšanos uz tās nevar sodīt, ja varētu, diezgan ātri cilvēki no tā atradinātos. Tāpēc šobrīd visas tās bildes ar xpiektajiem pa diagonāli ir tikai lai tauta ceptos, likums nenosaka, ka tā nevar stāvēt, izņemot, ja ceļa zīmes to neatļauj. Pliks CHA ļauj.

Ir atsevišķi reti projekti redzēti ar 3m platām stāvvietām. Bet tā pārsvarā ir 2.5m. šad tad kāds vēlas arī to nomazināt uz 2.25m jo nesanāk vajadzīgais skaits. Principā arī šeit iauto.lv varētu iesniegt priekšlikumu standartizācijas komisijai izvērtēšanai, jo piekrītu 650, ka visi standarta auto vienlīdz labi neielien 2.5m platajās stāvvietās

Valsts standarts un biznesmeņu vēlme pēc iespējas mazākā zemes pleķī dabūt pēc iespējas vairāk stāvvietu.

Vispār esmu novērojis tendenci, ka bieži tad kad ej uz apdzīšanu, jo brīvs priekšā, apdzenamais mazliet palielina ātrumu, tad kad nevar apdzīt, jo brauc pretī, samazina ātrumu, liekas kaitinoši. Bet pēdējā laikā arī sevi esmu pieķēris pie līdzīgas tendences, pat neesot nevienam man aizmugurē, braucot bez kruīza, tad kad pretī kāds brauc, ātrums par ~5-10km/h samazinās pret ātrumu kas ir neviens nebrauc pretī. Tā laikam kaut kāda cilvēka psiholoģija...pašsaglabāšanās instinkts..?

Nelepojos, bet nu man besī braukt vilcieniņā, smukā ierindā kopā ar visiem. Labāk mierīgi apsteidzis un aizmirstu par apsteigtajiem. Kopumā, ja man jautātu, kreisajā joslā atļautu 90 km/h, nezinu gan uz cik lielu ātrumu barjeras rēķinātas, taču absolūti neredzu iemeslu kāpēc lai tur vienā joslā nebūtu 90.

Jā paturpinām par salinieku, tur patiesībā tās 3 joslas ir nosacītās ātruma ziņā. Itkā 3ā ir ātrākā un es pats bieži viņu izmantoju, lai ātrāk arī tiktu pāri saliniekam, bet tur ļoti daudzi ātrie velk arī pa pirmo, jo centra galā daudziem jāgriež nost, līdz ar ko lēnākā joslā tur parasti ir otrā, un šāds lietu izkārtojums daudzus mulsina. Bet vecā kaite vilkties(braukt uz 65-70) pa kreiso arī diezgan bieži novērojama. Tas protams nav aizliegts, bet stresa samazināšanas un mīļā miera labad uz 65 lūdzu brauciet pa 1o vai 2o joslu, pretējā gadījumā jūs apsteigs pa labo pusi. Un ja jūs apsteidz pa labo pusi, ziniet, jūs neesat īstajā joslā. Paldies. Braucu tur uz 90-100 un pie radara uz 75-78 pēc Waze datiem. Vēlreiz paldies.

Es nenoturējos. Braucot pa Piedrujas ielu, dtiltu uz Bausku. No luksofora aiziet 3 joslas, 2 taisni, 1 uz dtiltu un arī apli. Startēju pa otro, metrus 100 pirms nepārtrauktās pārkārtojos uz 1.joslu. Brauc blakus aizdomīgs auto, liekas ka arī grib manā joslā, bet tā kā negriež priekšā kamēr līnijas atļauj un tad bams pirms triecienslāpētāja pāri saliņai piegriež, nav tā ka bamperi saskārās, bet nolamāties paspēju. Tālāk šis izvelk uz kreiso un visus lohus labajā dzen, bet labā pilna un šis nevar atpakaļ iekārtoties, pokuj, pāri saliņai un smagajām ielec priekšā, tā ka smagais dabūja bremzēt. Man zb, sekoju šim pa dtiltu un kkur ap vidu arī piegriezu priekšā, tiesa vēl pagriezienu parādot. Un nebija tā ka viņam kkur jāsteidzās, uz 80 pa tiltu laida pa kreiso joslu, vienā ātrumā ar vidējo joslu. Cerams viņam nepatika mans manevrs tikpat ļoti kā man viņējie.

Jāvar ieķeksēt arī motora/kārbas kodus

Nav gadījumā tā, ka tie Volvo liela daļa takši nāk iekšā? Golfi tik bieži takšu lomā nav redzēti, drīzāk kādi darba auto. Attiecīgi arī nobraukumi atšķiras par kātu kad no auto grib tikt vaļā.

Ir bijusi arī tāda pieredze ar Ford focus, gadījās meitenei bijušo taxi nopirkt, arī ch ellē ratā augsts un džeki no kūrortpilsētas servisa paši tjipa taisīja, aizveda, izgāja. Nākamajā gadā paši gājām un nekā, ch atkal augšā, nu tagad focus tā arī stāv sētmalē. Tiesa šie pēc skates pieteica, lai tiek vaļā ar svaigo skati Manuprāt uz 500 eironaudām.

Man besī, kā ieskriešanās joslās visi kko skatās, rēķina, bet neieskrienās, uzgriež virsū uz pamatbrauktuves un tad nu velk, bet jau paspējuši kādam likt sabremzēties.

Nobraukšana no Ainažu šosejas A1 uz Siguldas šoseju A2. Slaida rampa un 95% no braucējiem zin, ka būs uz a2 jāpiekļaujas plūsmai. Varētu uz rampas beigām dot virsū un pie 90km/h rēķināt kur ielīst, jo ātrumi jau būs līdzīgi, bet nē rampām sabremzējas līdz 50 un tad tai joslā tur kko domā, kā b&e ielīst.

Bet neviens jau tevi nespiež ņemt to elektroauto, pērc un brauc ar kādu gribi! Aksioma ir tāda, ka elektroauto tīri labi iederās vairākos dzīves apstākļu segmentos. Tam kuram nav traķis laukos un nav vēlmes ātri izceļot ārpus valsts, viņš mierīgi brauc ar savu ekāru. Un neieskaidros neviens, ka, vecīt, tu taču ātri no valsts neizceļosi vai davai beidz māžoties, labāk gaidi autobusu un ved rimčika pārtikas produktus tajā...Ne tikai pārvietošanās brīvība, bet arī izvēles brīvība.

Un tonnu glabāt šķūnītī nav dārgi? Reāli iesaldēta nauda, turklāt ilgi vienu un to pašu tonnu glabāt nevar, jāmaisa, jamaina

Es tālāk uz ziemeļiem, bet kopumā jā, veiksmīgi, ir bijuši pa dienas vidu atslēgumi, bet esot darbā tas traucē tikai tiktāl, ka piemājas kamerai nav interneta..

Vispār dzīvojot laukos ne uz ko nevar paļauties, atstāt bākā tik daudz lai tiktu līdz tuvākajam benzīntankam(kurš var nestrādāt, reti, bet tomēr), tas pats, kas atstāt aķī tik daudz, lai līdz mājām tiktu(nav elektrības, reti, bet tomēr). Tā vienkārši nevar darīt, ne ar fosilo, ne elektro auto.

Nu, pēdējo kādu 4 gadu laikā, manā lauku teritorijā padsmit km attālumā no jūras līča, vētras dēļ atslēgums laikam ir bijis vienreiz un tad pat ST diezgan operatīvi ~8h laikā novērsa, otrā reize bija, kad Rīgā aizgāja pa pieskari maģistrālie kabeļi un tad pat vilcieniem bija grūtības. Tā kā iespēja vētras dēļ palikt mājās ir ļoti niecīga, turklāt mājās ar tukšu bāku taču parasti nebrauc ne?