Tradīcija. Orientieris. Interesanti.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Tradīcija. Orientieris. Interesanti.
Orientieris. Pēc papīra kartes navigējot ļoti noderīgi.
Nu bet sovokā kartes bija speciāli nepareizas un nedetalizētas.
Ņemot vērā, ka pāri upei ir tilts/caurteka, zīmes izmaksas ir tuvu nullei
Vai pēc kartes šodien vispār prot braukt?
Man nācās braukt pēc "shēmām"!
Iztaisnotās upes ir grāvim līdzīgas, kā uzzināt nosaukumu.
Ceļu būvēšana taupīt īsti nevajadzētu, tad mes katrs ietaupitu gan degvielas patēriņa, gan remontos utml. tas būt n-reiz efektīvāk, bet nu tad daudziem būtu mazāk biznesa
kad sāka likt upju nosaukumus uz ceļa zīmēm nebija pieejami viedtālruņi ar navigācijām.
Arī tagad ne visiem ir. Vai ne vienmēr ir. Un vispār interesanti uzreiz ieraudzīt nosaukumu, nevis meklēt kartē.
Tie, kas uzskata ka navigāciju dēļ tādas zīmes nav vajadzīgas - varbūt zīmes ar apdzīvoto vietu nosaukumiem arī vajag nolikvidēt?
Upju nosaukumi novērš uzmanību no ceļa, jo šobrīd visi skatās asfalta stāvokli, bet zīmi pamana pēdējo, pēc tam griež galvu atpakaļ un mēģina salasīt otrā pusē nosaukumu, kaut arī viņam tas 100 gadus nav vajadzīgs. Veicina bīstamu situāciju. ;)
Šaubu nav , zīme ir vajadzīga pie Katra grāvja, kurš savā Varenībā uzdrošinājiess šķērsot Galveno ceļu.Informācija maksā naudu,un visiem ir ko darīt.Tā piem kalncienmtīreļu apriņķī, šķērsojot autostrādi a9, savus ūdeņus uz Jūru veļ "upe" ar nosaukumumu Kauguru kanāls.Nav brīnums, ka garāmtraucošie filolofufloloģijas entuziasti agrāk ik pa laikam mēdza tajā šiltē kādu burtu aizkrāsot vai izkasīt.
Valstī kopā ap 2500 tiltu - lvportals.lv/viedokli/298045-cik-drosi-ir-latvijas-tilti-2018
Kā minēts, daļa ir pārvadi un caurtekas. Noapaļosim uz 2000.
Vienas upes ceļazīmes izmaksas ~ 100 eur. Ar stabu, stiprinājumiem, piegādi un ierakšanu kādi 250 eur vismaz būs. Uz katru tiltu 2 zīmes. Tas ir 500 eur.
2000x500 = 1 000 000 EUR.
Veselu miljonu mēs tērējam tradīcijām. Pat, ja tas ir reizi 15 gados, gadā priekš tādas figņas iziet gandrīz 70 000 eur.
Baltās svītras gar ceļa malām būtu daudz noderīgāks ieguldījums satiksmes drošībā.
Tad jautajums kāda X pec bija jāmain baltās apdzivotu vietu zīmes uz jauno ES standartu ar "torņiem" ???
Tāpēc, ka baltās zīmes vismaz igauņi nesaprata kā apdz.vietas
Vai vilcienu kantori pārdēvēt.
Faktiski jau ir padaudz ceļazīmes kuras varētu arī neuzstādīt, bet uzstāda. Gan kilometru zīmes, gan norādes ar attālumu līdz kādam objektam, galvenā ceļa beigu zīmes. Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu, uz mazākiem ceļiem faktiski netiek uzstādīts, kaut vajadzētu, bet tomēr var iztikt. Tā kā, ja ir vēlme, tad jātaisa viss saraksts un jāsniedz Satiksmes Ministrijā. Kāda x pēc jāmaina dzīvojamās zonas zīmes uz jaunām? Manuprāt šis viss ir lai būtu kaut cik vienots ceļa zīmju izvietojums visā ES, tai skaitā ūdensšķeršļu nosaukums, kad pār tiem ir tilti.
Plus tā ūdensšķēršļa zīme brīdina, ka priekšā ir vieta kur var noslīkt, ja nobrauksi no ceļa tieši tur. Tāpat arī caurtekas tiek apzīmētas ar dzelteniem signālstabiņiem, gan lai tās būtu vieglāk atrast, gan lai pievērstu autovadītāju uzmanību, kā priekšā kas bīstams.
Upju nosaukumu ceļa zīmes
Kāpēc tādas tiek liktas uz ceļa? Kāda vērtība šai zīmei priekš braucēja? Vai tā nav vieta, kur var ietaupīt naudu, ko ieguldīt noderīgāk? Kaut vai tajos pašos stabiņos?