Atceros, ka Jūrmalā, 70-tqjos gados daudzi savus laziņus kopa teju kā savējos, aprīkoja ar visādiem "luksiem". Tie parasti bija perfekti tīri, aprīkoti ar tolaik stilīgo trolejbusa škoda balto stūri, dekoratīvajiem diskiem. Bija daudz hromētu interjera detaļu, ar sarkanu ādas imitaciju apvilkti priekšējie paneļi, moderns radio un pat liels pulkstenis salona priekšā... Viens no smalkajiem šoferiem bija Luksis, kurš brauca ar laziņu nr.90. Viņam pēc tam uzticēja arī pirmo Jūrmalas ikarusu. Vēl izcili kopts laziņš bija ar numuru-14, šoferi tam gan neatceros. Tam toties bija uzlikti kaut kādi papildus klusinātāji - tas buss ripoja teju bez skaņas. Vēl bija daži līdzīgi uzlaboti. Pēc tam jau, 70-to beigās Jūrmalā laziņus nomainīja Ikarusi. Tos jau vairāk tik ļoti neviens šoferis neuzmanīja.

kas tur šodiemn īsti tajos kontakttīklos šorīt pie Nacinaāla teātra bija noticis ? Vai tiešām tas bija sals, kas aprāva tos vadus, vai kāds trambulis ar nokriušu "štangu" ? Visa tā notikuma dēl šorīt uz darbu parasto 15 min. vietā braucy 1,5 stundu....

Mjā, labie braucamie - īsti kubiešu gaumē. Pirmajā bildē izskatās, ka tas pasažieru "furgons" taisīts uz ikarusa jumta bāzes... Vispār, vietējais tjunings viņiem izskatās radošs. Man tas pagarinātais LAZiņš izsauca nostaļģiskas atmiņa - kādreiz teju visa bērnība, skolas gadi nobraukāti ar PAZiņiem un LAZiņiem...pirmie dzeltenie ikarusi Jūrmalā parādijās tikai kādā 1976.gadā, kad mācijos jau videnā. BET, kur tie visi laziņi pie mums tik fiksi pazuda, nudien brīnos. Kādreiz to bija tik daudz un visur. Varēja jau kāds kaut ko tādu restaurēt.

Bamam:

Interesanti, kādi plāni RS šogad attiecībā uz tramvajiem veteraniem - zilo daugavpilieti un restaurējamo MTV-82 ? Kad redzēsim tos Rīgas ielās ?

Glīti tie austriešu tramvaji - labi apkopti izskatās. Spīd un laistās. Pat vecie modeļi. Tas jau viņiem tradicionali - arī Vīnē visi tramvaji izskatās spīdoši kā vakar no rūpnīcas izbraukuši. Pie mums RS tramvaju moikā pulēšanas režims diez vai ir paredzēts - šaubos. Vecās tatriņas vispār izskatās kā ar pindzeli krāsotas...

BET, vēl nesen bija infa, ka čehi visus jaunos Rīgas tramvajus aprīkošot vēl ar kaut KO , lai tie varētu braukt arī bez elektrības.

Liberecā esmu bijis - tur interesants akvaparks, kurš iekārtots bijušajā fabrikā. Arī skaista baznīca. Tāda jauka pilsētele, ar diezgan izvērstu tramvaju satiksmi. Tādi tie tramvaji tur arī bija - visas tatriņas zaļganā krāsā, ar vecajiem pantografiem.

Interesanti, ka tas RS satiksmes dispečers nodomā, redzot savā monitorā, ka jaunais dīzeļtrollis rullē pa Elizabetes ielu gar vērmanīti...?

Kas tās par muļķīkām diskusijām par sliežu "izravēšanu"? Lai taču tie tramvaji ripo. Kā ripojuši jau vairāk kā 100 gadus. Citur pasaulē vēl ilgāk. Domāju, ka drīzāk tramvaja līniju skaits pakāpeniski ir jāpagarina. Par Berģiem jau runā, Purvciema pusi pa zemitanu tiltu arī varētu paņemt, par lidostas/Zolitudes virzienu arī kaut kas jau dzirdēts. Labākos laikos arī par tālākiem ātrgaitnieka virzieniem - uz Jūrmalu un Siguldu varēs padomāt. Gan jau arī 10 gadu laikā visus vagonus nomainīs pret jaunajiem.

Ne jau VISI skolēni izmanto pilsētas sabiedrisko transportu. Lielu daļu skolnieku katru dienu ar auto izvadā vecāki, citi izmanto vilcienu, kāds iet uz skolu arī kājām... Es arī skolas laikā(70-tajos gados) izmantoju tikai vilcienu(braucu no Slokas uz Pumpuriem). Autobusā braucu tikai pa retam, kaut arī tajos gados skolēna mēnešbiļete maksāja tikai 50 kapeikas... Tā uzskaites sistēma nebūs pilnīga. Diez vai to e-talonu varēs kādam likt iegādāties, ja tas nebūs nepieciešams.

Izskatās, ka tas bija jaunais balti-tjunētais tramvajs, kuram bija jāreklamē hokeja zvaigžņu spēle 21.janvārī. Kaut kā neticās, ka tas tramvajs līdz tam datumam varēs iziet reisā. Skāde reklamdevējam - tas droši vien arī gribēs daļu octas...

Par tiem viltus kontrolieriem. Atceros, tādi bija ļoti populāri 80-tajos gados, tieši studentu vidū. Aktīvāki studentiņi itin labi prata piepelnīties. Pats reiz trambulī tolaik uzdūros uz viltus kontrolieriem - saviem kursa biedriem. Kā viņi paši tolaik stāstīja - pa vienu vakaru 20-30 rbļ uz 6 un 11 maršruta tramvajiem varēja savākt. Risks uzķerties tolaik bija minimals, pasažieri arī apliecības neprasīja - iegrūda rubli, un tinies... Izdevīgāk bijis uz vilcieniem - tur pat līdz 50 rubļiem varēts savākt, bet risks uzķerties bija lielāks. Bet reti kuram tolaik bija iespējas tikt pie kontrolieru rekvizitiem - knaiblēm, lentām, kvītīm. Vagonparkā to "komplektu" varēja dabūt par 100rbļ. Bet aktīvākie, kas bija strādājuši vasaras vilcienu pavadoņu vienībās un bija nodibinājuši sakarus, tos rekvizitus bija savākuši, un studenta dzīvi dzīvoja itin bagātīgi...

Godīgi sakot, man pret tiem FR ir neitrāla attieksme. Sajūsmā par tiem neesmu, bet noliegt tos arī nevēlos. Tas tomēr ir labāks un objektīvāks ātruma kontroles veids, nekā izmantojot t.s. cilvēcisko faktoru - CP. Un ir arī reali pozitivi rezultāti. Agrāk posmu uz lielirbenes starp Ventspils ielu un Kalnciema tiltu vairums braucēju vienmēr ņēma uz sotoku, pat neņemot vērā divas ne visai ērtās "zebras" - regulāri tur bija CSN, kad viens auto otram iemauca "pakaļā".... Pašlaik teju visi to posmu godīgi brauc augstākais uz 60km/h - un ir priecīgi. Īpaši jau gājēji. Arī uz jūrmalenes situacija ir mierīgāka, tādi braukšanas fokusi kā iepriekšējos gados vairs netiek taisīti. Ne velti , šogad ar svaigo sniegu un ledu, nekādi nopietni crachi nav tur notikuši. Cilvēki brauc prātīgāk. Nu būtu laiks pāraudzināt "tautu""arī uz jūrmalas apvedceļa - tur joprojām vēl valda itin banditisks braukšanas stils.

Man patika tas konduktoru laiks. Tomēr - katram vagonam bija savs saimnieks, tas garantēja zināmu kārtību. Tas nebija sliktākais variants. Bet, darbs, viņiem tomēr bija smags un atbildīgs.. Par 178 ls tur strādāja tikai entuziasti. Grieķijā noskaidroju, ka tur busa konduktors pelna ap 1300 eiro mēnesī... Daļa pašreizējo Rīgas kontrolieru ,diemžēl, strādā ar visai negodīgām metodēm. Dažkārt cilvēki tiek sodīti ne par ko. Es arī reiz pa vidējām durvīm iekāpu busā un gāju pie vadītāja pirkt biļeti. Kamēr pie kabīnes gaidīju nākamo pieturu, mani jau sagrāba kontrolieris un gribēja nokāst piecīti. Labi, ka busa vadītājs mani aizstāvēja, sakot ka biļetes viņs varot tirgot tikai pieturvietās.

Mjā, es arī to veco vilcienu ar veramām durvīm un akumulatoriem atceros. Arī Jūrmalas virzienā tas kursēja vēl līdz 70-to gadu vidum. Tas ļoti lēni spēja uzņemt ātrumu. Bet, vasarās kad vilcieni bija pārpildīti, daudzi pasažieri uz tā vilciena apakšējā pakāpiena pamanījās nostāvēt no Rīgas līdz pat Buluriem....Bija tādi laiki. Bet, vispār, par to Rīgas dzelzceļa mezgla plašāku izmantosanu runā jau gadu desmitiem - pagaidām bez rezultātiem. Domāju, ka problemu būtu bijis mazāk, ja pie Imantas stacijas būtu bijušas pāris sliežu pārmijas. Tad, pika stundās rītos un vakaros varētu palaist vairākus vilcienus Rīga -Imanta, kas krietni atvieglotu Zolitudes/Imantas iedzīvotāju dzīvi, tiem nebūtu jāspaidās kopā ar jūrmalniekiem un tukumniekiem. Bet, pašlaik tas dzelzceļniekiem nav izdevīgi, jo tuvākās pārmijas ir tikai Priedainē, un tukšu sastāvu tādu gabalu dzīt būtu muļķīgi. Arī bolderajas virziens būtu apspriežams. Zemitani jau vairs nav aktuali, jo tur jau visas fabrikas sen aizklapētas, purvciemiešiem tas vilciens nav diez ko aktuals.

Cik atceros , arī Rīgā 80-tajos ,kad tika izsvilpta tradicionālā pazemes metro ideja, paklīda runas par estakāžu metro vai tramvaju, uzskatot, ka tas varētu būt "ekoloģiskāks" risinājums par iespējamo vecrīgas "uzrakšanu"... Idejas autori bijuši tolaik populāri Rīgas architekti. Šķiet, ka avīzēs bija pat zīmētas skices. Cik atceros, tas variants fiksi vien jau "Maskavas līmenī" tika noraidīts. Šodien, papētot toreizējo Rīgas metro projektu, jāsaka, ka tas nebija pats sliktākais variants. Gan jau pirmo kārtu no Zasulauka līdz Teikai par maskavas naudiņu būtu toteiz paguvuši uzbūvēt - šodien tas būtu noderējis visiem. Uzturēšanai un paplašināšanai jau eirosojuzs,iespējams, naudiņu nebūtu žēlojis. Bet ko nu vairs.

Kādreiz 60-70-tajos gados tiem gaisa tramvajiem eksperti paredzēja spožu nākotni, bet tomēr īpašu popularitāti tie neieguva. Pārāk dārgi izmaksā visas tās betona , metāla konstrukcijas un pieturvietu būves, noteikti tiem dārgāka arī ekspluatacija un apkope. Bet ideja pati par sevi neslikta. Reali tāds projekts sevi varētu attaisnot lielo augstceltņu un ofisu mikrorajonos, kur tādu gaisa trambuli varētu laist kāda 8 stāva līmenī cauri visām ēkām.

Noskatījos to video. Sliežu darbi vienmēr un visur bijuši ļoti smagi, sarežģiti,dārgi un tajā pašā laikā ļoti atbildīgi. Diemžēl, tie ir maz automatizēti. Joprojām tačka un lāpsta teju pamata darba rīki. Vēl nesen,vasarā,

viss itin līdzīgi notika tepat pie Nacionālā teatra. Domāju, ka mūsu sliežu ieklāšanas tehnoloģijas betona blokos tomēr ir progresīvākas, nekā video redzētās.

Vispār, mani pārsteidz tās cienījama vecuma dāmas pie lielo autobusu stūres ? Pēdējā laikā viņu skaits palielinās. Vai tad tomēr strādāt uz tramvaja vai trolejbusa nav vieglāk ? Jeb arī dāmas pāriet uz autobusiem strādāt lielākas algas dēl. Mans brālēns ,ilggadējs trolejbusnieks, gan teica ka algas dēl uz autobusa strādāt nekad neiešot Kāpēc tā ? Vēl nesenā pagātnē tas bija liels brīnums, kad dāma vadīja pilsētas autobusu. Atceros, reiz 70-tajos gados par tādu "brīnumu"rakstīja visas avīzes : Jūrmalā uz maršruta autobusa strādā sieviete - tas bija jau vesels notikums...cilvēki pieturās bieži gaidīja tieši to autobusu, kuru vadīja minētā kundze. Atceros, bija tāds zaļganas krāsas laziņš, uzvārds viņai škiet ka varēja būt Ūdrīte... Viņa vienmēr pret pasažieriem bija ļoti laipna, nekad nedzina prom skolniekus, kuri stāvēja pie vadītāja kabīnes.

Ja nu tramvaja vadītājs, pamanot kādu priekšā izlīdušu tantuku, tiešām ieslēdza tramvaja magnetiskās sliežu bremzes, tad nebūt nav jābrīnās par bildē redzamo...

Vai kāds zinātājs var pateikt, kur iespējams šajos laikos vēl nopirkt 8mm videokasetes ? Agrāk tās bija visur - pat RIMI bodēs, bet pašlaik nekur nemanu.

Pieļauju,,ka tuvā nākotnē no FT autovadītājiem pārsteigymu būs daudz. Ka jau šeit daudz precīzi izsakās, tam procesam ir arī tiešs sakars ar valsts budzeta plāniem. Tādad, ar aizdevēju nosacījumiem. Līdz šim autovadītāji gadiem ilgi bija pieraduši pie tradionālā pieļaujamā +9 km/h t.s. "nesodāmā" pārkāpuma, jeb iespējamās spidometra kļūdas. Izskatās, ka FT jomā tradicijas var mainities uz citiem - jau zemākiem skaitļiem. Man viens zināms CP darbonis pirms dažām dienām teica, ka FT vairums tikšot programmēti ar pieļaujamo pārkapuma ātrumu tikai +4 km/h. Domāju, ja tā, tad "ZIEPES" ir gaidāmas daudz un daudziem autovadītājiem, jo zemāk par 57 km/h pilsētā brauc tikai retais individs....

Cik var saprast, tas FT fiksēto pārkāpumu sodu izrakstīšanas process ir salīdzinoši garš - pat 4/5 mēneši. Droši vien, fotoradaru operatori pakapeniski caur IT "pielādē" CP strukturu amatpersonu kompjus, un tie lēnā garā tos caurskata un izraksta attiecīgi rēķinus. Tur jau paiet mēneši, kuru laikā reali var izmainīties autoīpasnieki - un tad sākas problemas līdz pat tiesu instancēm, jo maksāt jau negrib neviens. Pagājušogad es arī FT rēkinu saņēmu teju pusgadu pēc pārkāpuma izdarīšanas - kad kārtoju ikgadējo TA. Domāju, ka šie neskaidrie jautājumi un īpaši jau FT fiksēto pārkāpumu termiņi būtu strikti jāregulē gan Satiksmes likumam, gan attiecīgiem MK noteikumiem.

Bamam:

interesanti, uz kāda enerģijas avota bāzes jaunajiem tramvajiem tā autonomās gaitas iekārta darbosies ? It kā varētu būs trīs varianti: dīzelis ar ģeneratoru, akumulatoru bloks un augstas jaudas un kapacitates kondensatoru iekārta. Pēdējo ar labiem panākumiem izmanto Romas trolejbusi, kuri ar uzlādētiem kondensatoriem nobrauc palielus attālumus. Tikai nav ne jausmas, cik tās iekārtas pie mums ir dārgas. AKB iekārtas joprojām kaut kā šķiet pasmagas un dārgas. Dīzeļgenerators it kā būtu populārākais tml. funkcijām, bet arī padārgs un lieks svars.

Nu jā, bet par tatriņu vadītāju dzīvību un veselību padomāts diemžēl netika. Dzirdēti jau diezgan daudz gadījumi tepat Rīgā, kad pēc tramvaju/auto crachiem tramvaja vadītājs knapi dzīvs ātrajiem jāvelk laukā no kabīnes. Jaunajam Rīgas tramvajam kabīne vismaz salīdzinoši liela un ērta - tas arī papildus bonuss drošibai. Beja jaunajiem Citelis troļļukiem nu gan tā vadītāja vieta ir neērta- tur pat izgrozīties ir grūti. Man ar saviem 193/140 vispār bija grūti tur iekārtoties. Nezinu, kā tas vadītājs jūtas pēc maņas darba. Manuprāt, troļļuku Solaris kabīnes ir daudz ērtākas. Bet, galvenais jau tomēr ir drošiba, lai frontala cracha gadījumā būtu iespējas vadītājam iztikt bez lieliem veselibas traucējumiem.