tieši tā pat kā ar jebkuru citu gāzi - degviela pa sprauslām tiek padota uz cilindru, samaisās ar gaisu, tiek aizdedzināta, utt

Atšķirība ir uzglabāšanā. Sakarā ar to, ka H2 ir nemērā sprāgstošs un uzglabājams zem liela spiediena, to mēģina dabūt iekšā balonos ar šūnveida struktūru. Līdzīgi kā sūklim. Tad, gadījumā, ja balons tiek bojāts, nenotiek vienlaicīga visas gāzes izplūšana (sprādziens). Šajā gadījumā arī uzpilde ir ilglaicīgāka - šūnas nepiepildās uzreiz. Bet nu šādas tehnoloģijas vēl nav uz konveijera - zinātnieki dod vaļu domas lidojumam. Iespējas tuvā nākotnē arī atradīs ko prātīgāku

vzinim:

tas tiesa, ka viss sabiedriskais tagad braukātu uz CH4. Ja painteresēsies, kas tagad notiek ar kaliforniju, tad sapratīsi, ka pie vinjiem (ļoti stingras normas uz izplūdes gāzēm) kā reizi sabiedriskais uz metānu/H2 arī pāriet. Līdzīgas tendences vērojamas arī eiropā.

Kāpēc visi jau sen neizmanto CH4? Da tāpēc, ka naftas realizācija dažiem onkām ir izdevīga. Izpumpēs tukšu kuveitu un irāku, parādīsies CH4. Benzīns ir jāražo (iespēja uzvārīties veselai nozarei), bet metāns iegūstams jau gatavs.

Benzīnam/dīzelim gan ir liela priekšrocība attiecībā pret gāzveidīgo degvielu - to ir lētāk un drošāk pārvadāt/uzglabāt.

bīstams viņš ir tikai pie koncentrācijas, taču praksē tā nav sastopama, jo (ja esi mācījies, tad zini) metāns ir ļoti viegls. Tik viegls, ka ir nepieciešams hermētisks trauks, lai to uzkrātu. Tu taču garažu nenosauksi par hermētisku trauku, vai ne? Tipiska garaža ir gana caurumaina, lai jebkādus potenciālos metāna uzkrājumus izventilētu ārā nekavējoties. Ko nevar teikt par propānu/butānu ... Cik gadījumus tu esi dzirdējis kad būtu uzsprāgusi saustā tualete tajā brīdī, kad iekšā sedošais ir smēķējis? Pieļauju, ka esi mācījies un zini kāpēc tā nenotiek

Protams, viss minētais ir jāskata, metāna izmantošanai automobīļos, kontekstā. Nav runas par to ka metāns pats par sevi ir nedegošs. Doma ir sekojoša - metāna izmantošana iekšdedzes dzinējos ir droša, ja izmantotās iekārtas tiek uzstādītas un ekspluatētas atbilstoši to tehniskajām prasībām. Gadījumus, kad pilsonis virtuvē mēģina piepildīt balonu un pēcāk to iestūķēt mašīnā lai aizbrauktu uz laukiem pēc kartupeļiem, un ietaupītu 1 latu, nemaz neizskatu. Piis!

1m3 metāna ir aptuveni ekvivalents 1L benzīna. Metans balonos tiek pildīts ar 200 atm spiedienu. Tātad, lai nobrauktu 100 km ar vidusmēra auto, ir vajadzīgi 10m3, jeb 50L saspiestas gāzes.

Vieglajiem auto izmanto stiklašķiedras/alumīnija kompozīta balonus, taču tie ir nemērā dārgi - 300-500Ls gabalā. Ja liek tērauda balonus, tad sabāk ļoti smaga konstrukcija (var salīdzināt ar skābekļa baloniem ko izmanto metināšanā). Sanāk jēga metana balonus likt tādiem auto kā pickupiem, busiem, džipiem, vai arī jau sākotnēji iegādāt auto, kam visa balonu sistēma ir iebūvēta grīdā. Rūpnīcā. Populārākie eiropas auto laikam būtu: Volvo BiFuel, Fiat Multipla, VW Sharan. Skaties mobile.de - erdgas.

Par uzpildīšanos mājas apstākļos. Minētais devaiss par 1000 USD pa nakti (12h) sapumpē ~30L gāzes, tā ka ar to pietiks, ja auto ir mazs vai netiek braukāts katru dienu. Lielākas ražotspējas sūkņi maksā jau ap 5000USD. Bez tā būs jāpiesaka LG šis sūknis, jo tipiskie mājas gāzes skaitītāji nav paredzēti tādam gāzes patēriņam. Un vispār, gāze garažā ir vēl jāievelk

Kopsavilkums: metāna sistēmas ir izdevīgas lielu tilpumu jaunām automašīnām, kas gadā nobrauc >40 000 km. Parasti lokālas distribūcijas firmu autoparkiem (pasts, piegādes pilsētu robežās, utt)

p.s.

metānam sadegot rodas tīrs ūdens un CO2, kas NAV kaitīgs organismam. Pats metāns tiešām ir kaitīgs, taču sakarā ar to, ka tas ir daudz vieglāks par gaisu, nav telpās bīstamā koncentrācijā. Arī sprādzienbīstamība metanam ir DAUDZ zemāka salīdzinot ar propānu/butānu, jo tas, atšķirībā no pēdējā, neuzkrājas telpās.