Lasītāju pieredze par saviem auto

Sveiki!
Tā kā ir pagājis jau vairāk kā gads, kopš 2006. gada 7. martā saņēmu savu jauno Opel- Meriva 1,3 CDTI, nolēmu pastāstīt ''Iauto'' lasītājiem par savu pieredzi.

Iegādes pamatojums

Kāpēc izvēlējos šo auto? Tāpēc, ka biju drusku iekrājis naudiņu un varēju atļauties jaunu auto cenā ap 10 tūkstošiem latu, nedaudz talkā ņemot arī līzingu. Par minēto summu gribējās tādu auto, kurš būtu maksimāli ietilpīgs, ar gaisa kondicionieri un vienlaikus ekonomisks, bet prestiža apsvērumiem nebija nozīmes.
Kādus auto vēl apskatīju, bet nenopirku. Mazā klase (piemēram, Mitsubishi- Colt, Hyundai- Getz, Volkswagen- Polo), būdama nedaudz lētāka, bija dabūjama par 8-9 tūkstošiem latu, tomēr mūsu ģimenei ar diviem bērniem ir par mazu. Kompaktklases hečbeki (piemēram, Opel- Astra, Ford- Focus, Renault- Megane) par Merivai līdzīgu cenu piedāvā mazāk vietas salonā. Kompaktklases universāli piedāvā lielākus bagāžniekus nekā Merivai, mazākus salonus, taču ir dārgāki.
Sakarā ar to es aplūkoju nedaudzos tirgū pieejamos mikrovenus. Renault- Modus man neiepatikās tamdēļ, ka spidometrs un citi rādītāji ir salona centrā un bagāžnieks ir mazs. Hyundai- Matrix subjektīvi likās neglīts, un nepatika arī spidometra centrālais novietojums. Fiat- Idea, manuprāt, ir nedaudz mazāk kvalitatīvs par Merivu. Lieliskie Nissan- Note un Škoda- Roomster tolaik vēl nebija pārdošanā.

Motora izvēle

Savu Merivu pasūtīju no rūpnīcas sev vēlamajā komplektācijā un gaidīju to trīsarpus mēnešus. Izvēlējos mazāko dīzeļmotoru, kuram ir četri mazi cilindrīši, darba tilpums 1248 kubikcentimetri, bet maksimālā jauda - 75 zirgspēki pie 4000 apgriezieniem minūtē. Toties maksimālais griezes moments ir 170 ņūtonmetri apgriezienu diapazonā no 1750 līdz 2500 apgriezieniem minūtē, kas ir vairāk nekā 1,4 litru 90 zirgspēku, 1,6 litru 105 zirgspēku un 1,8 litru 125 zirgspēku benzīna motoriem.
Daudzi apgalvo, ka 1,3 CDTI esot nīkulis, un teic, ka, ja pirku dīzeli, tad vajadzēja ņemt 1,7 CDTI ar 100 zirgspēkiem. Jā, dinamiskie rādītāji 1,3 CDTI ir pieticīgi - maksimālais ātrums 156 km/h, ieskrējiens līdz 100 km/h - 17,8 sekundes. Tomēr tie aptuveni ir mana bērnības sapņa - 80. gadu Žiguļa - līmenī un mani, mierīgas dabas braucēju, pilnīgi apmierina. Kāpēc maksāt vairāk par 1,7 CDTI, ja šāds motors nav vajadzīgs?

Tehniskās vainas

Pašlaik ir nobraukti 17,1 tūkstoši kilometru. Dažas tehniskas problēmas ir bijušas, tomēr uz ceļa palicis neesmu. Vasarā dažkārt novēroju, ka stāvošam auto patvaļīgi slēdzās iekšā signalizācija. Tamdēļ augustā pie 9,2 tūkstošu km nobraukuma garantijas ietvaros tika signalizācija pārprogrammēta, tai samazinot jūtīgumu. Pēc tam vaina vairs nav likusi par sevi manīt.
Vēl pirmā gada laikā (vidēji reizi mēnesī vai divos mēnešos, bet ziemā biežāk) bija novērojama nepatīkama lieta - iesilušam dzinējam tukšgaitā turējās paaugstināti apgriezieni un no motora telpas puses nāca deguma smaka. Ja normāli apgriezieni iesilušam dzinējam ir ap 750, tad tajās nelabajās reizēs tie cēlās līdz 950-1000. Mainījās arī dzinēja skaņa - ja parasti tā bija tāda tīra, tad tajās nelabajās reizēs parādījās papildus kaut kāda pieskaņa, džinkstēšana, tā, it kā kaut kāda ķēde kaut kur berztos gar kādiem zobratiem. Šīs lietas parādīšanās bija nejauša un es nevarēju saskatīt kaut kādu sakarību, ka tā nelabā lieta rastos kaut kādos konkrētos apstākļos - šie simptomi parādījās gan braucot pa pilsētu, gan pa šoseju. Apstāšanās gadījumā pēc dzinēja noslāpēšanas, nākamo reizi iedarbinot motoru, vaina vairs neatjaunojās. Turklāt bieži bremzējot pie maziem ātrumiem brīžos, kad ātrums samazinājās līdz 5-20 km/h, dzinējs tiecās noslāpt - apgriezieni kritās tuvu noslāpšanas robežai (ap 600), tomēr motors nekad nenoslāpa un tad apgriezieni atkal īslaicīgi kāpa pie 1000 un tad atpakaļ normālā līmenī. Vārdu sakot - bija novērojami svārstīgi apgriezieni bremzēšanas nobeiguma fāzē. Februāra sākumā ar šīm sūdzībām vērsos ,, Adam Auto,, servisā. Uz remontu bija jāgaida ilgi (26 kalendārās dienas), bet izskatās, ka marta sākumā auto garantijas ietvaros tika salabots kvalitatīvi. Mašīnai pārprogrammēja motora vadības bloku un/vai EGR vārstu. Tagad viss ir labi - apgriezieni tukšgaitā turas stabili gan kustībā, gan bremzējot, gan stāvot uz vietas.
Lampiņa līdz šim ir izdegusi tikai viena - tā bija aizmugurējā kreisās puses gabarītu uguņu lampiņa, kuru nomainīju pats jūlijā pie 7,4 tūkstošu km nobraukuma. Izmaksas - tikai 20 santīmi.
Vēl maijā piektajā kilometru tūkstotī pats novērsu bagāžnieka vāka grabēšanu, pie slēdzenes atsevišķas vietas notinot ar skoču. Pēc tam bagāžnieka vāks vairs nav grabējis.
Zem blakussēdētāja sēdekļa manam auto ir bīdāma atvilktne. To pirmajos auto lietošanas mēnešos aktīvi lietoju, kamēr tā sāka sliktāk bīdīties, brīžiem aizķerdamās. Septītajā kilometru tūkstotī šo atvilktni izvilku laukā un neesmu turpmāk ne salabojis, ne lietojis.
Citu tehnisku problēmu manai Merivai nav bijis.

Salons, bagāžnieks

Opel- Merivai lielais pluss ir priekš attiecīgajiem ārējiem gabarītiem (garums - 405 cm, platums - 169 cm) milzīgi plašais salons. Manai Merivai stūre ir regulējama uz augšu un leju, vadītāja sēdeklis uz augšu un leju, tamdēļ pie stūres es, būdams 181 cm garš, varu iekārtoties ideāli. Vienīgi sēdeklim varēja būt izteiktāki sānu atbalsti, bet tas vairāk vajadzīgs pie strauja braukšanas stila, kāds man nepiemīt. Priekšējais stikls, kurš aizsniedzas tālu uz priekšu, kā arī augstie griesti rada patīkamu plašuma sajūtu. Mīnuss ir sliktā pārredzamība, veicot kreisos pagriezienus, jo abi jumta balsti ir resni un stiklotais trijstūris starp tiem - šaurs. Dažkārt nākas drusku paliekties uz priekšu vai zemāk, lai pārskatītu pagriezienu. Blakussēdētājs savā vietā jūtas ideāli, jo izbauda plašo skatu uz priekšu un lielo brīvo telpu virs galvas.
Aizmugurē var ērti sasēsties trīs liela auguma cilvēki, ar ceļiem neskarot priekšējo sēdekļu atzveltnes un ar galvām neskarot griestus. Ja malā noliek bērnu sēdekli, tad ar apmierinošu komfortu iespējams aizmugurē sēdēt vēl diviem pieaugušajiem. Aizmugures sēdekļu atzveltnēm var regulēt slīpumu. Bez tam iespējams aizmugures sēdekļa vidusdaļu nolocīt lejā un abas malas sabīdīt uz vidu un uz aizmuguri, iegūstot papildus 5-6 centimetrus pasažieru kājām un tikpat daudz zaudējot no bagāžnieka garuma. Tādā gadījumā aizmugurē var sēdēt divi pasažieri. Protams, ka ir iespējams pilnībā nolocīt aizmugurējos sēdekļus, iegūstot līdzenu grīdu un 1,41 kubikmetru tilpuma lielai bagāžai.
Bagāžnieks parastā stāvoklī ir vidēji liels - 360 litri, tāpat kā vidusmēra kompaktklases hečbekiem. Toties tam ir plašas ,, pagrīdes,, nišas un divas kabatas sānos, kur var salikt aptieciņu, avārijas trijstūri, ugunsdzēšamo aparātu, velkamo auklu un citus sīkumus. Bagāžniekā ir bagāžas nostiprināšanas tīkls. Zem bagāžnieka ir pilnizmēra rezerves ritenis. Ja līdz pārsegam bagāžnieka telpas nepietiek, tad ir iespējams kraut mantas līdz jumtam - ir tikai jāpiedomā, kā krauj, nevajag likt smagus priekšmetus virsū trausliem vai citādi ievainojamiem priekšmetiem.
Piemēram, septembrī braucām no laukiem Alūksnes rajonā trīs pieaugušie un divi bērni sēdeklīšos. Vēl atvedām četras jaunas ziemas riepas, divus maisus kartupeļu (katru ap 45 kg, vienu no tiem priekšā vecākajam dēlam zem kājām), divus maisus ābolu (ap 10-15 kg), nedaudz kabačus, burkānus, gaļu, sēnes, kā arī vairākus lielos iepirkumu maisus ar drēbēm un citām pašiem un bērniem nepieciešamajām ikdienas lietām.

Vadāmība, gaita

Opel- Meriva gaitā ir patīkama, jo labi turas uz ceļa, ir pastingra un savākta. Ja ceļš ir vājas kvalitātes, tad uz bedrēm nedaudz pakrata, tomēr tas ir ar mēru. Skaņas izolācija salonā ir samērā laba. Dīzelītis patīkami velk pie nelieliem apgriezieniem un augšup pauguros. Ja brauc straujāk un priekšlaicīgi pārslēdzas, tad var sajust turbobedri - tas tā drusku nepatīkami.

Izmaksas

Opel- Merivai 1,3 CDTI stiprā puse ir degvielas ekonomija. Neskatoties uz 1393 kg lielo pašmasu, ražotāja dotais dīzeļdegvielas patēriņš ir 4,3 litri uz 100 km pa šoseju un 6,4 litri uz 100 km pa pilsētu, vidējais ir norādīts 5,0 litru apmērā uz 100 km. Mans secinājums pēc gada braukšanas - šajos ciparos var viegli iekļauties. Faktori, kas palielina degvielas patēriņu:
- kondicioniera lietošana siltajā sezonā - plus 0,3-0,4 litri uz 100 km;
- braukšana temperatūrās zem mīnus 5 grādiem - plus apmēram puslitrs uz 100 km;
- braukšana sastrēgumos - palielinājums atkarībā no sastrēgumu ,, smaguma,, .
Man līdz šim vidējais patēriņš, divas trešdaļas braucot pa šosejām un vienu trešdaļu pa pilsētu, ir 5,10 litri uz 100 km. Uzpildīti pavisam ir 907,21 litrs dīzeļdegvielas par Ls 538,80. Degvielas izmaksas uz 100 km līdz šim sanāk Ls 3,15 - tas nav daudz.
KASKO pirmajam gadam maksāja Ls 410, otrajam gadam - Ls 404.
Pirmā obligātā apkope, ko veicu decembrī pie 14,7 tūkstošiem km nobraukuma, maksāja Ls 53,11 (eļļa - Ls 20,65, filtrs - Ls 7,92, darbs - Ls 24,54).
Transporta nodeva Merivai ar dīzeļmotoru sanāk 45 lati gadā, jo auto pilnā masa pārsniedz 1,8 tonnas.
Ziemas riepu Kleber- Krisalp HP komplektu (izmērs 185-60/R15) rudenī pirku par 160 latiem.
Rudenī aprīkoju mašīnu ar kartera aizsargu, kā arī priekšējiem un pakaļējiem dubļusargiem. Par šīm lietām par materiāliem kopā samaksāju Ls 90,28 , bet par darbu - Ls 60,42.

Nobeigumā nevaru nepieminēt vienu trūkumu - Merivai ir maza tilpuma (apmēram 2 litrus liels) stiklu apskalošanas šķidruma trauciņš, kurš dzinēja telpas kompaktuma dēļ ir apslēpts zem priekšējā labā spārna. Šķidruma līmenim nav nekādas indikācijas. Tādējādi nevar pateikt, cik daudz šķidruma ir palicis trauciņā, un cik daudz ir jāpielej. Ziemas šķīdonī tamdēļ visu laiku jāvadā bagāžniekā līdzi stiklu mazgāšanas šķidrumu, lai nepieciešamības gadījumā to pielietu.

Par vērtējumu. Likšu ''6'', jo divi garantijas remonti gada laikā pie samērā pieticīga nobraukuma ir daudz. Tomēr ceru, ka turpmākajos gados būtiskas tehniskas kļūmes vairāk nebūs, un tad, piemēram, pēc 5-6 gadiem, iespējams, novērtējumu varētu paaugstināt.