Lasītāju pieredze par saviem auto

Nu ko ir pienācis laika arī ielikt mazu aprakstiņu par savu auto. Tad tā - saules gaismu ieraudzīja 1986. gadā un nokļuva plašajos Fāterlandes laikos. 1999. gada sākumā nokļuva LV un pēc 2 nedēļāmkļuva par mana fātera auto. auto bija dažādas šaizes, bet tādas ir lielākajai daļai lietotu auto. tā kā fāteris bija un joprojām ir apmāta ar renault, tad nepamanīja arī lielākus trūkumus. Tā kā virsbūve nav cinkota, tad ar rūsu ir konkrētas problēmas, bet tās ir daudzmaz novērstas - metināšana, krāsošana... Protams pēc iegādes tika nomainītas abas siksnas un visi filtri un šķidrumi.
lielāka šaize, bija tā, ka bija ieplīsis rāmis uz kura balstās motors. bet tas tika nomainīts atrodot lietotu, kurš jorojām turās. līdz ar auto nenokļuva manā valdījumā, ekspluatēts tas tika tikai no pavasara līdz rudenim, pēc kā devās uz garāžu ziemas migā. katru gadu tika ieguldīti aptuveni 120-150 Ls remontos, kuru laikā tika mainītas dažādas piekares detaļas, kā arī nomainīti bremžu diski. līdz 2004. gadam auto katru gadu noripoja aptuveni 8k km pa LV ceļiem. tad viņu sāku ekspluatēt arī es un gada nobraukums tika divkāršots.
nu jau 1.5 gadu ar viņu braucu tikai es. pa šo laiku tika nomainīta pečka, kura nezkapēc izdomāja sākt tecēt. sākumā izlīdzējos ar vienkāršu rezekciju, bet pēc tam komforta pieradums piespieda instalēt jaunu.
pēc 60k nobraukuma (pēc disku un kolotku maiņas) nācās nomainīt priekšējos bremžu klučus.
tā kā fāteris izdomāja, ka vajag uzlikt drošinātāju uz radiatora ventilatoru un tas vienreiz nogļukoja un ventilators neieslēdzās sanāca nedaudz uzsildīt motoru. ne jau tā ka vārās, bet tik un tā. rezultātā: sāka tecēt galvas blīve. nācās dzīt uz servisu - nomainīja blīvi un noslīpēja galvu, kura bija karstuma rezultātā saliekusies. pēc šī procesa sāka tecēt arī vārstu blīve, bet eļļas zudums bija aptuveni 2l uz 10 km, tāpēc izvilku līdz nākamajai eļlas maiņai, kad nomainīja arī vārstu blīvi.
problēma ar eļļas tecēšanu joprojām nav zudusi, bet nobraucot 5k km esmu pielējis labi ja 500 ml eļļas un zem mašīnas eļļas pleķi nepaliek, tā ka var dzīvot.
pēdējo 3 gadu remontos tika mainīti stūres šarnīri, katreiz savs, bet atkārtoti neviens nav izteicis vēlmi doties pensijā.

pašam motoram vainas nav nekādas. priekš 1.7 karburatora griež labi (pēc grāmatas varētu būt ap 75 zs)

pagājusī ziema bija pirmā, kuru auto izbraukāja LV. speciāli šim pasākumam tika iegādātas jaunas ziemenes (15 Ls gab. - Vredestein ražojuma). Auto vartēja piešķelt pat pie -30 grādiem, kaut arī aķīša kungam ir kādi 4 gadi.
vienīgi tajā salā kārbā eļļa bija tā sabiezējusi, ka kādas 5 min bija jāsēž ar izspiestu sajūgu, lai neslāptu nost. pēc 10 min sildīšanas varēja braukt, bet pēc 20 min salonā pat bija jūtama krietna deva siltuma.
Nobraucot pilnu ziemu auto izturēja sāls vannas pārbaudījumu un rūsa to nav pieveikusi: )
Runājot par patēriņu - biju pirms nedēļas ar sievu Somijā un ar 60l benzīva mierīgi varēja nobraukt 1000 km (bāka ir 66l bet reāli var ieliet ap 70l). Patēriņš ir braucot gan pa pilsētu, gan pa šosi uz 110, gan 130 un pat 150.
max ātrums ir ap 170km/h. Braucot uz 90 patēriņš ir ap 5,5 l, bet pārvietojoties tikai pa pilsētu ziemā 10l, vasarā 9l.
Mēnesī nobraucu no 1500-2000km.
ko lai vēl saka - pievīlis šis auto mani nav nekad un uz ceļa neplānoti neesmu palicis. izņēmums bija Somijas braucies, kad Helsinkos atteica ģeneratora oglītes, bet pat tad ar akumulatora resursu nobraucu 200 km un tiku līdz LV un vēl nobraucu 30-40 km.
Tā ka visumā uzticams auto.
atzīmi lieku 8, jo savas pretenzijas ir, bet ja ņem vērā izmaksas uz 1 km, tas tās visas ir pupu mizas.