Lasītāju pieredze par saviem auto

UZMANĪBU: Šis nav pieredzes, bet tikai iespaidu apraksts! (Nu nevar cilvēks iegūt pieredzi pāris mēnešu, kur nu vēl nedēļu laikā!)
SEAT Ibiza 1,9 TDi, it kā 2005. gada, ar 16500 Km uz skaitītāja. Augšminētais autiņš tika iznomāts Barselonā, atsevišķa stāsta vērtos apstākļos. Uzreiz jāsaka, ka galīgi "plakana" versija tā nebija, jo bija aprīkojums, kas "defoltā" nav pieejams.
1) kas cirta izjūtās, bija troksnis! Ārpusē stāvot, vai ar vaļējiem logiem braucot, tas ir traktors! Gan ar turbīnu, bet traktors! Aizver logu, un tu esi normālā braucamrīkā. Skaņas izolācija- ir ok!
2) Kā jau autonomām ierasts, braucamais tiek pasniegts ar pilnu bāku. Pēc kilometriem 200 sāk rasties aizdomas, ka ar līmeņrādi kkas nav labi- stāv kā piesiets pie pilnas bākas atzīmes. Nav jau brīnums, pie sevis nodomāju, - SEAT's ir no VW grupas, bet VW līmeņrāži ir vājā vieta kopš XX gs. 70- tajiem. Ap 250 Km no starta, rādītājs beidzot atzīst, ka līmenis bākā ir krities. Pēc nobrauktiem 800 km, lai gan datčiks saka "vēl var braukt" uzpildos. Sajūsmai nav gala! Uz 100 Km patērēti zem 5 ltr.
Arī vēlāk, kad tika raļļots pa kalnu ceļiem (kas ir braukuši zin, ko tas nozīmē), neizdevās degvielas patēriņu dabūt virs 5,1 ltr/100Km. VVS- patēriņš diezgan konstants- 4,8-5,1 robežās. Pret loģikas un fizikas likumiem, bet fakts!
3) Rāviens. Man, kā ar dīzeli nebraucošam cilvēkam, bija radies iespaids, ka dīzelis, t. i. darba ēzelis. Lēnam, bet droši. Patīkami pārsteigts jutos uz šosejas pamēģinot paātrināties no 120 uz augšu. Paātrinājums bija! Un labs!
Grūti spriest, kā būtu, ja braucamrīkā būtu vairāk personāžu. No pieredzes ar citiem braucamajiem zinu, ka tas ievērojami ietekmē.
4) Manevrēšana. Te nu ir divi faktori- piekare un stūre. Piekare diezgan cieta. Latvijā varētu būt skarbas izjūtas. Stūre- pagrieziena rādiuss vidējs, nedaudz tuvāk mazajam galam. Priekš kalnu ceļiem un priekš daža Latvijas ceļa (piem. Kosa- Ērgļi), stūre varētu būt plašāka. Bet sūdzēties- grēks!
5) Salons. Sākšu ar subjektīvi nepatīkamo! Panelis tiek izgaismots sarkanā krāsā, kas radīja nepatīkamas izjūtas. Un izskatās, ka tas SEAT'iem nāk defoltā. Priekšējie beņķi ir bīdāmi visos virzienos (gan manuāli), bet kas īpaši pārsteidza, bija, ka blakussēdētāja solam ir vairāk iespēju. Par aizmugurē sēdošo komfortu nezinu teikt, bet rūmes izskatījās diezgan. Vienīgi, ja vadītāja vietā sēž indivīds virs 185cm, aiz viņa sēdošajam VARĒTU būt grūti. Kravas kaste ar ietilpību neapžilbina!
Bet sēdekļi ir ok! Man ir jūtīga mugura, un ar kantora autiņu nobraucot 400 km dienā (par laimi, reti), es jūtu: "jā, šodien ir braukts!" Ar doto mašīnu nebija nekādu problēmu arī pēc >800 Km.
6) Fīčas. Klimatkontrole: Laikam vairāk "nego", nekā "pro". No dienvidniekiem gaidīju efektīvāku kondicionēšanu! Elektrofīčas (par piemēru logi), ja bija, tad bija augstākajā līmenī (ar starpštoperiem utt. ). Tai pat laikā, dažu, parasti defoltā nākošu, uzparikšu vispār nebija. Piem. spoguļi jāriktē ar fizisku spēku. Un te vēl kas! Mans spoguļu stāvoklis bija ārpus SEAT'a iespēju robežām. Līdzšim nekas tāds nebija piedzīvots!
REZUMĒ: Man, kā īres auto vienam cilvēkam, ar visu gulēšanu braucamrīkā, bezmaz ideāls! Turklāt, autiņš mazbudžeta tūristam kalnos, vispār ārpus konkurences! TUR, Spānijā, es droši vien pirktu SEAT'u. Šeit? Vispirms izmēģinātu uz MŪSU lauku ceļa, jo viņu lauku ceļi ir gludāki par Vidzemes šoseju!
PS. Ja ir jautājumi- uz priekšu! Gan ja ko esmu aizmirsis pieminēt!