Lasītāju pieredze par saviem auto

http://www. iauto. lv/mansauto. php?modid=905&marka=4 Šis ir apraksts par iepriekšējo auto. Kad bija atvaļinājums, izdomāju to nomainīt uz kaut ko labāku. Noteikti gribēju palikt pie vācu auto ar dīzeļdzinēju. Budžets - līdz 3k eiro. Bija vajadzīgs uzticams autiņš lai braukātu uz darbu 100 km dienā. Sākumā dikti metu acis uz E34 TDS. Kamēr vēl nebiju ticis vaļā no Audi, palasījos forumos atsauksmes. Zināju par problēmām ar sūkni, un kā tās izpaužās, uz ko skatīties utt. Audi tika pārdots un beidzot varēja sākties kārotā bembja meklēšana. Divu nedēļu laikā tika apskatīti apm 15 autiņi, un VISIEM bija forumos lasītās pazīmes par beigtiem sūkņiem. Jaunā gada garajās brīvdienās bija pārdomu laiks, un cerību par laba TDS iegādi metu pie malas. Atkal lasīju forumus, tikai šoreiz jau par MB. Paliku pie domas, ka meklējamais objekts būs W124 ar 2.5 vai 3.0 dīzeli. Bija apskatīts tikai viens auto, kad uzrakos vienam sludinājumam. Tas kas piesaistīja, bija ļoti smukā bilde un pieņemamā cena - 2.8k eiro. Zvanot vēl pārprasīju, vai tiešām tas pats, kas bildē. Saņemot apstiprinošu atbildi sarunāju tikšanos. Satikāmies, paskatījos, izbraucu, parunāju par cenu un sarunāju tikšanos CSDD. Viss baigi patika - motors sauss, kluss, salons ļoti kopts, durvis nenosēdušās utt. Cena - 2.7k eiro. Ceļa nodoklis - 45 Ls. Tātad manā valdījumā nokļuva 2.5 dīzelis. Ekstru praktiski nekādu. Kā jau visiem - centrālā atslēga, signalizācija, st. pastiprinātājs, ABS, el. lūka un VIENS el. spogulis. Tagad zinu arī to, ka abi spoluļi, logu šprīcētāji un pats logu ūdens bačoks ir apsildāmi. Spidometrā bija 230 k, bet atkal esmu reālists un saprotu, ka reālais varētu būt stipri vairāk. Mašīna Latvijā kopš 2003 gada jūnija. Līdzi nāca visi TA taloni. Pirmie divi pa nullēm, viens ar atkārtoto. Mainītas priekšējās atsperes. Pirmais, ko izdarīju pēc pirkšanas - nomainīju sprauslas, eļlu (7 litri) visus filtrus un logu slotiņu - 11 Ls. Degvielas filtri viņam ir divi - liels un maziņš. Filtru cena nepārsniedz 12 Ls. Sprauslas ar darbu sanāca 62 Ls. Nu eļļa pēc paša uzskatiem. Es braukāju ar Texaco 10W40 un mainu ik pa 8 kkm. Uz maiņu nekas nav jāpielej, un līmenis praktiski nemainās. Pēc pāris dienām uznāca lielais sals. Rekords ko redzēju mašīnas termometrā -32. Principā visus lielos salus nobraukāju bez problēmām. Leca kā bitīte. Vajadzēja tikai pasildīt sveces vairākas reizes. Bet tas pie nosacījuma, ka mašīna tika kustināta vismaz reizi diennaktī. Vienu reizi nostāvēja kādas 2 dienas un padevās akumulators. Bet ar vadiem - aizgāja. Tā kā tagad ziņu, uz ko mans dīzelis ir spējigs. Liels mīnuss bija tas, ka mašīnu pirku Rīgā un pabraukāju tikai pa Rīgu. Vienu lietu biju palaidis garām. Ātrumā virs 90 km/h nedaudz peldēja aizmugure. Aizbraucu uz servisu - aizmugurē kaut kādas buksītes. Un savirzes regulēšana (kuram vēl savirze regulējas arī aizmugurē?) - 70 Ls. Liku pārbaudīt visu piekari un atklājās vēl viena W124 slimība - priekšā nolūzis stabilizatora kronšteins - 5 Ls. Pēc pāris mēnešiem nobeidzās priekšējais gultnis - 12 Ls + 10 Ls par darbu. Pienāca laiks apskatei (vasara). Bija nobraukti 14 kkm. Vajadzēja nomainīt aizmugurējos bremžu diskus un klučus - 32 Ls un skate logā. Atgāzes palielas, bet norma (2.01). Pēc apskates nobraucu līdz oktobrim, kad sāku gatavoties ziemai. Nedaudz tecēja radiators (remonts 20Ls - Valmieras 5, Gvido), jāmaina termostats - 10 Ls, antizfīzs - apm 8 litri, vienīgā siksna - 17 Ls, un sāka mirgot arī bremžu signāllampiņa - priekšējie kluči - 15 Ls. Tas arī viss kas pagaidām ir darīts. Četras reizes mainīta eļļa un filtri. Nu tādas lietas, kā logu tonēšana, maģis, lietie diski, baltie pagriezieni utt jau neskaitu pie obligātajiem izdevumiem. Nobraukti pa gadu 29 kkm. Degvielu tērē proporcionāli braukšanas apstākļiem - pilsētā varētu būt līdz pat 8 l, pa šoseju kādi 6.5 l. Ziemā nedaudz vairāk. Pa šoseju rekords vasarā uz 500 km ar čertiem cilvēkiem mašīnā bija 5.9 l/100km. Es rēķinu vidējo 6.5 - 7 l.
It kā jau padaudz ir ielikts, bet kādu laiku varēs braukt bez liekas naudas ieguldīšanas. Domāju vēl pusotru gadu nobraukt un tad ar jauno apskati likt pārdošanā.
Vēl jāpiemin, ka motorā ir ķēde (dzirdēju ka mainās uz 400 kkm). Dzinēja jauda ir 90 zs. Maz jau, bet vienkāršai braukšanai pietiek. Interesanti, ka tahometrā ir atzīmes līdz 6000 un nav sarkanās zonas. Griežās līdz 5.5 Griezes moments arī diezgan niecīgs. Ja gribi lai iet - jāgriež uz lieliem apgriezieniem. Klusa un stabila pie lieliem ātrumiem - ir braukts arī 170. Bet ar vidējo Latvijas kruīzēšanas ātrumu 100 - 110 km/h braukt var pilnīgi mierīgi. Salons ir ļoti kluss, nekas negrab un nečivina, lai gan jāatdzīst, ka ļoti nemoderns un vecmodīgs panelis. Bet tas jau gaumes jautājums. Kopumā varu teikt ka autiņš ir ļoti labs un izturīgs. Dzinēji, ja kopti ripo ļoti ļoti ilgi. Piekare ir sarežģīta, bet ja viss ir savests kārtībā, tad uz ilgu laiku. Mašīnai ļoti mīksta un komfortabla gaita (priekš sava vecuma). Ar rūsu arī ir tā, ka vārīgās vietas ir riteņu arkas, ap durvju rokturiem un ap aizmugurējo antenu, kura atrodas spārnā. Jo ilgāk mašīna Latvijā, jo lielākas iespējas, ka rūsa parādīsies. Un protams sistajās vietās - kā sataisa. Jaunākiem (E klase) laikam kaut kāda apstrāde notiek.
Jāpiemin vēl, ka labi turās cena priekš saviem gadiem. Vērtējums 6, jo vecums tomēr. Bet priekš 17. gadīga dīzeļa laba. Nu riktīgs pensionāru autiņš - nedinamiska un komfortabla, veca un dārga. Nu kaut kā tā...