Lasītāju pieredze par saviem auto

Tā sanāca ka pirmā nopietnā saskarsme ar rietumu autiņiem sākās 1994. gadā. Pirms tam biju braucis tikai ar krievu vāģiem- pārsvarā ar Volgām, brīvdienās ar Žiguli. RTP kolonas vecis vienam no pirmajiem piedāvāja Renaultu. Sākumā diezgan skeptiski skatījos uz franču mašīnām. Pēc pāris mēnešiem iepatikās. Tad pārdevu Žiguli un sāku funktierēt par tāda paša Renault21 iegādi sev.1999. gadā tas arī notika. Braucu ar viņu kādus 5 gadus kamēr dēls dabūja tiesības un autiņu man atņēma. Apnikās visu laiku prasīt lai man arī iedod pavizināties ar manu autiņu nolēmu pirkt sev citu. Remontos un apkopēs katru gadu vidēji biju ieguldījis 50-60 ls , kas mani apmierina nolēmu palikt pie Renaultiem. 2006. gada sākumā atradu to, ko meklēju: Renault Laguna ar 2l motoru, klimat kontroli, borta kompi un pilnīgi visu elektrificētu [priekšējā stikla apsildi ieskaitot]. Protama lieta ka uzreiz pēc pirkuma tika nomainīta zobsiksna ar rullīti, eļļaar filtru. Mainot siksnu ievēroju ka sulojas kloķenes saļņiks pie reizes arī to. Pa šiem gandrīz diviem gadiem nojuka pakaļējais gultnis un izdega divas lampiņas. Citi Lagūnu īpašnieki sūdzas ka kompis regulāri kaut ko atgādina- man viņš paziņoja par izdegušo lampiņu un ka logu šķidrums iet uz beigām un vēl šad tad pasaka bitte anšnalle- ja bijis slinkums piesprādzēties tad atgādinājums vietā. Uz ceļa auto turas stabili, vadāmība viegla. Tā kā strādāju par šoferi tat ar savu vāģi braucu tikai brīvdienās un atvaļinājuma laikā.25% noskrējiena pilsētā 75% pa šosejām un mežiem. Vidējais benzīna patēriņš visu laiku turās 7,4-7,5 l uz 100km(tā vismaz rāda borta kompjūters un Statoila skaitītāji). Kādreiz, kad Rīgā vēl bija Shell benzīns par to pašu naudu varēja nobraukt vairāk km nekā ar statoil bendžu + vēl nedēļā punktos varēja dabūt pāris pudeles alu- bet tas ir aizgājis uz neatgriešanos. Bet nu par autiņu- motors strādā ļoti klusi(tukšgaitā vispār nevar dzirdēt, jaudas pilnīgi pietiek lai iekļautos kopējā satiksmē. Vienu reizi pamēģināju cik velk- pie 200km\h palikās bail, kaut gan radās sajūta ka vairāk par 210km\h nevarētu izspiest. Eļļu lietoju pussintētiku jo nezinu kāda lietota pirms tam un nav jau tam motoram tādas slodzes lai maksātu dārgāk lejot sintētiku. Pa 10000km līdz eļļas maiņai pazūd ap 0,5 l . Arī braukt ir ērti- ja kādreiz ar Volgu vai Žiguli pēc 400 km jaunībā jutos noguris tad ar Lagūnu lielākais attālums dienā bija 900 km- noguruma nekāda. Konkrēti ar šo mašīnu esmu ļoti apmierināts. Kā auto kalpo ir atkarīgs no tā, kā tu pats brauc un kā pirms tevis braucis un par to rūpējies iepriekšējais saimnieks. Regulāras apkopes un netaisīt dragreisus pa Kr. Barona ielu un problēmām nevajadzētu būt. Foto ir bet nemāku ielikt. Vēlāk, kad salasīšu visas bildes atradīšu kādu, kas ieliks viņas galerijā.