Eksperti: satiksmes uzlabojumus Rīgā panāk uzņēmumu darbinieki 5

Lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu, drošību un ērtumu visiem satiksmes dalībniekiem jau šobrīd, kā iedzīvotāji un pašvaldība, tā arī uzņēmēji var īstenot virkni nelielu, bet efektīvu iniciatīvu.

Mūsdienu sabiedrībā arvien biežāk izmaiņas pieprasa un ierosina dažādu uzņēmumu augsti kvalificēti darbinieki, secināts Eiropas mobilitātes nedēļai veltītajā diskusijā “The new normal jeb kā lietot pilsētu?”.

Diskusijā, kas notika tikšanās vietā-kinotelpā “Zuzeum : The Ear”, pilsētplānošanas eksperti un interesenti apkopoja pozitīvos satiksmes risinājumus Latvijā un pasaulē, un apvienība “Pilsēta cilvēkiem” paziņoja par velonovietņu izvietošanas uzsākšanu Rīgā sadarbībā ar dāņu alus zīmolu “Carlsberg”.

“Mēs ik dienu meklējam un piedāvājam jaunus risinājumus, lai Rīga būtu drošāka un ērtāka ne tikai automašīnām, bet arī gājējiem un velobraucējiem. Mūsu veiktais pētījums 2018. gadā parādīja, ka pēdējo četru gadu laikā velosipēdistu skaits uz galvaspilsētas tiltiem ir pieaudzis par 40%, kas iezīmē nepieciešamību pēc straujākas veloinfrastruktūras uzlabošanas. Tādēļ esam gandarīti, ka arī biznesa vides pārstāvji ir gatavi iesaistīties, un kopā ar dāņu alus zīmolu “Carlsberg” esam uzsākuši velonovietņu uzstādīšanu Rīgā,” stāsta apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs.

“Pirmās trīs novietnes jau šajā rudenī būs izvietotas pie tādām pilsētnieku iecienītām vietām kā t/c “Barona centrs” K. Barona ielā, “Kaņepes Kultūras centrs” un “Reigys Ausmeņa Kebabs” Skolas ielā. Šobrīd turpinām izvērtēt arī citas novietnēm piemērotas un velobraucēju vidū pieprasītas vietas, kur tās ierīkot tuvākajā nākotnē. Ceram, ka privātuzņēmēju iniciatīva ieguldīt līdzekļus publiskajā infrastruktūrā būs arvien biežāka parādība,” turpina Māris Jonovs.

Raksturojot dažādu infrastruktūras objektu nozīmi Rīgā, pilsētplānošanas uzņēmuma SIA “Grupa93” vadītājs Neils Balgalis norāda: “Ne automašīna, ne velosipēds, ne sabiedriskais transports viens pats nevar nodrošināt ērtu un ātru pārvietošanos pilsētās ielās. Svarīgāk ir radīt iespējas cilvēkiem pilsētās izmantot dažādus transporta līdzekļus un ērti tos kombinēt, piemēram, izkāpjot no vilciena, uzsēsties uz velosipēda vai elektriskā skrejriteņa. Turklāt, lai to nodrošinātu, nereti būtiskākie ir mazie savienojumi, gājēju taciņas, pārejas un nelieli labiekārtojuma elementi, nevis apjomīgi, resursu ietilpīgi ceļu būves risinājumi.”

Diskusijas dalībnieki secināja, ka sabiedriskās domas maiņu mūsdienās daudz vairāk ietekmē biznesa vide un dažādu jomu profesionāļi, nevis sabiedrības inteliģence – kultūras personības un politiskie līderi.

“Šobrīd Latvijā vieni no aktīvākajiem pārmaiņu virzītājiem ir augsti izglītoti darbinieki, par kuriem uzņēmēji cīnās pat starptautiskā līmenī. Viņi no darba devējiem prasa ne tikai labu atalgojumu un sociālās garantijas, bet arī ērtu darba vietu, iespēju izmantot modernu pilsētvidi un ilgtspējīgus risinājumus. Jaunie profesionāļi nereti vēlas uz darbu nokļūt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, izmantot koplietošanas automašīnas un citus mūsdienīgus risinājumus, tādēļ uzņēmumi arvien biežāk apvienojas, ierosina un īsteno virkni iniciatīvu pilsētās. Turklāt pašvaldības bieži labāk sadzird tieši uzņēmējus, jo tie pilsētai ir nozīmīgi apjomīgo nodokļu maksājumu dēļ,” stāsta pilsētplānotājs un inovāciju kustības VEFRESH vadītājs Viesturs Celmiņš.

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norādīja, ka pašvaldību sarežģītākais uzdevums ir salāgot visu sabiedrības grupu vēlmes: “Transports un bērnu ēdināšana izglītības iestādēs ir divi jautājumi, par kuriem viedoklis teju vienmēr ir katram iedzīvotājam. Lai arī esam ieviesuši vairākus jaunus risinājumus pilsētvidē, kas lielai daļai iedzīvotāju atvieglo pārvietošanos, tie nekad nav guvuši viennozīmīgi pozitīvu vērtējumu. Vai tas būtu ātrāks vilciena maršruts līdz Rīgai, vai drošāks krustojums, izmaiņas vienmēr ir provocējušas plašas diskusijas. Tomēr regulāri mēģinājumi, jaunu piedāvājumu testēšana, pacietība, skaidrošana un sadarbība pakāpeniski sniedz rezultātus.”

Diskusija notika ar zīmola “Carlsberg” atbalstu. Vides ilgtspēja ir viena no “Carlsberg” pamatvērtībām, tādēļ zīmols atbalsta virkni iniciatīvu visā pasaulē, piemēram, pilnveidojot Kopenhāgenas pilsētvidi, kur jau šobrīd velosipēdu un automašīnu attiecība ir pieci pret viens. Teju trešdaļa no visiem braucieniem tiek veikti ar riteni, tostarp izmantojot arī “Carlsberg Route” jeb veloceliņu piecu kilometru garumā no Kopenhāgenas centra līdz Valbijai, ko “Carlsberg” izveidojis sadarbībā ar Kopenhāgenas pilsētu.