Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" vēlas, lai pasažieru vilcienu satiksme savienotu Viļņu ar Rīgu un Varšavu jau tuvākajā laikā, negaidot projekta "Rail Baltica" būvdarbu pabeigšanu, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis uzņēmuma pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" vadītājs Lins Baužis.
"Saskatu divus pamatvirzienus, kuri mums ir svarīgi. Tā ir satiksme ar tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Viļņa-Rīga, kas, manuprāt, ir nepieciešami, un Viļņa-Varšava - ar šo maršrutu mums ir savs redzējums, kā darboties, un mūsu valdības ir vienojušās," viņš stāstījis.
Pēc Bauža teiktā, jautājumā par maršrutu Viļņa-Rīga jau apspriedušās Lietuvas un Latvijas satiksmes ministrijas.
"Zinu, ka mūsu Satiksmes ministrija ir runājusi ar Latvijas ministriju, lai pārliecinātu kolēģus Latvijā par šāda mašruta nepieciešamību. Mūsu mērķis bija jau šovasar veikt vismaz izmēģinājuma braucienus, bet laiks rādīs, vai tā notiks," piebildis "LTG Link" vadītājs.
Pērn "LTG Link" ar Polijas dzelzceļa uzņēmumu PKP parakstīja nodomu protokolu, kurā pauda apņemšanos šā gada otrajā pusē savienot abu valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa satiksmi.
Pagājušā gada martā tika paziņots par nodomu atjaunot "četru galvaspilsētu vilcienu" maršrutā Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga.
Kā vēl vienu ieceri Baužis minējis dzelzceļa atzara izbūvi līdz Palangai, norādot, ka to jau apspriedis ar šīs kūrortpilsētas mēru Šarūnu Vaitku.
"Skatāmies, kādi risinājumi būtu paši labākie. Tam būtu jābūt elektriskajam vai hibrīdtipa vilcienam ar autonomu vadību, lai nebūtu vajadzīgs mašīnists. Pētām labākos maršrutus - vai nu no Kretingas vai Klaipēdas, lai cilvēks no Viļņas varētu nokļūt Palangā, neizkāpjot no vilciena," klāstījis "LTG Link" vadītājs.
Komentējot "Lietuvos geležinkeliai" plānus līdz 2030.gadam pilnībā elektrificēt līniju Viļņa-Klaipēda, Baužis norādījis, ka izsludināts jaunu elektrovilcienu iepirkums.
"Pirmais posms jau īstenots, jau ir tehniskie kritēriji, un kompānijāms nosūtīts uzaicinājums piedalīties otrajā kārtā. Neatklājot vārdus un nosaukumus, varu vienīgi teikt, ka piedalīsies lielākie, pazīstamākie Eiropas vilcienu ražotāji," viņš norādījis.
Paredzēts, ka dzelzceļa līnija "Rail Baltica", kas savienos Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas, būs gatava satiksmei 2026.gadā. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Lietuvieši tūlīt pieprasīs savu specifisko 9999 mm sliežu platumu visā projekta garumā. Mūsējie domās un nevarēs izdomāt, no kura vairāk procentos iekasēt. Pa to laiku igauņi jau būs pabeiguši dzelzceļa tuneli no Tallinas uz Helsinkiem par trešdaļu no projekta summas.
Dabiski ka mēs kā parasti paliksim muļķos. Pierasta lieta. Kad pārdesmit gadus hujukas turēja izjauktu ceļu, neviens mūsu muģila pat lāgā neiepīkstējās. Tāda tautas kvalitāte. Kad STHIL KANTORIS BIJA RĪGĀ, MŪSĒJIE TIKTĀL NOMĒRKAĶOJĀS, KA TO PĀRŅĒMA LEIŠI un tagad var veidot ko grib.
Par ko tu runā, posmu Reņģe - Mažeiķi? Tik daudz to gadu nebija, pat ne desmit. Pie viena nu var redzēt cik leišiem izmaksā dzelzceļa atjaunošana - pusmiljons par kilometru; diez cik mūsējajiem sanāktu?
Vot būtu labāk mūsējie leišiem nodevuši lietošanā dzelzceļa posmu Vaiņode - Priekule - Kalēti [jebšu Mažeiķi - Priekule - Skoda] - stāv dzelzceļa līnija, aizaug ar mežu, mūsējiem to tiešām nevajag, vismaz būtu atdevuši leišiem sakārtošanai un lietošanai, viņiem gan jau tranzītam no Klaipēdas līdz Mažeiķiem noderētu, būtu mazāks līkums nekā tagad caur Šauļiem. Mūsējajiem gan jau bija 9 gadus atpakaļ prātā kāds tranzītbizītis, savādāk gan jau būtu noplēsuši kopā ar Liepāja - Priekule, nevis atstājuši.
!0 vai 1- tas ir attieksmes jautājums. Var grēkot pat domās.
Leišiem jau ir Eiropas platums līdz Kauņai. “Pirmais 1435 mm platuma sliežu ceļš no Kauņas līdz Polijas robežai ar ES atbalstu bija pabeigts 2015. gadā."
Tikai tas neatbilst Rail Baltica specifikai.
Var saprast, ka priekš Rail Baltica būvē vēl atsevišķu sliežu ceļu:
Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, Lietuvā jau pagājušā gada beigās Kauņas dzelzceļa mezglā un virzienā uz Polijas robežu atbilstoši “Rail Baltica” trases vajadzībām izbūvēti pirmie 20 km.
www.la.lv/lietuva-jau-buve-rail-baltica
Bet tunelis Tallina-Helsinki ir viena somu Ostapa Bendera ideja, kurš cerēja uz mistisku ķīniešu investoru naudu šim projektam.