Vācija pirmdien atjaunoja robežkontroli uz visām valsts sauszemes robežām, cenšoties ierobežot nelegālo imigrāciju, lai gan kritiķi uzskata, ka šī rīcība apdraud Šengenas zonas noteikumus par pārvietošanās brīvību.
Robežkontrole jau iepriekš bija atjaunota uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet Vācijas policija pirmdien to atjaunoja uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.
Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kas deva rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, ir apsolījusi, ka šie kontroles pasākumi neradīs būtiskus traucējumus pārrobežu satiksmei.
Fēzere pirms nedēļas oficiāli informēja Eiropas Komisiju (EK) par jaunajiem kontroles pasākumiem, uzsverot, ka tie ir nepieciešami pārāk liela migrantu pieplūduma dēļ.
Atjaunotā robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta. Uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015.gada.
Vācijas policijai atjaunojot robežkontroli uz Nīderlandes robežas, pirmdienas rītā tika aizturēti trīs narkotiku kontrabandisti. Viņi ar automašīnu mēģināja aizbēgt no kontrolpunkta pie Bādbentheimas pilsētas, bet pēc 30 kilometriem tika apturēti un pieķerti ar hašišu mašīnas bagāžniekā.
Vācijas Policijas arodbiedrības (GdP) amatpersona Andreas Roskopfs pirmdien brīdināja, ka robežkontrole ir "liels izaicinājums" policijas spēkiem un nevar būt visaptveroša.
"Mums ir 1400 kilometri uz rietumu robežas vien - papildus 2400 kilometriem, ko mēs jau kontrolējam uz austrumu un dienvidu robežām," sacīja Roskopfs. "Ir gandrīz neiespējami to izdarīt bez kādiem pārrāvumiem," viņš piebilda.
"Ņemot vērā robežas garumu, pastāvīga un intensīva kontrole nav iespējama," sacīja arodbiedrības pārstāvis. Viņš atzina, ka būs vajadzīga sadarbība starp dažādiem policijas spēkiem, un atgādināja, ka robežkontroles pasākumi turpināsies arī dzelzceļa stacijās un lidostās.
Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.
Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki. Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).
Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.
Robežkontroles pasākumi ļauj varas iestādēm atraidīt migrantus uz robežas, kas ir daudz vieglāka procedūra nekā viņu deportēšana jau pēc ierašanās valstī.
Vācija kopš 2023.gada oktobra ir atraidījusi aptuveni 30 000 migrantu, kuriem nebija likumīgu tiesību ierasties valstī.
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss nosauca Vācijas lēmumu par pagaidu robežkontroles ieviešanu par saprātīgu.
"Ņemot vērā faktu, ka Vācijas varas iestādes šī gada pirmajā pusgadā vien ir identificējušas apmēram 50 000 nelegālu ieceļotāju, mums laikam nevajadzētu apšaubīt šo lēmumu," ministrs pirmdien paziņoja Igaunijas radio. "Tas ir attaisnojams mūsu partnera lēmums un atbilstošs Šengenas tiesībām."
Lēnemetss uzsvēra, ka vairākums nelegālo ieceļotāju ir Sīrijas, Afganistānas un Turcijas pilsoņi. Vācija arī ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu kara bēgļu no Ukrainas, un tas būtiski noslogojis šīs valsts bēgļu uzņemšanas spējas, atzina Igaunijas iekšlietu ministrs.
