Eiropas ceļa nodevu jūra: kā pārvadātājiem tajā nenoslīkt? 1

Ceļotāji no Baltijas vairs nebrīnās, sastopot kravas auto vai puspiekabes ar sava reģiona valsts numurzīmēm vai jo īpaši Lietuvas uzņēmumu atšķirības zīmēm Skandināvijā vai kaut kur pat tālajā Portugālē.

Lietuvas autopārvadātāji, izmantojot daudzās vienotās ekonomiskās zonas priekšrocības, strādā gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr tie joprojām saskaras ar dažādiem šķēršļiem, un viena no būtiskākajām problēmām ir atšķirīgās ceļa nodevas katrā kopienas dalībvalstī. Kāpēc šajā jautājumā ES nav vienotas pieejas?

Atšķirīgi principi un tehnoloģijas

Autoceļa nodevas tiek piemērotas komerctransportam gandrīz visās ES valstīs. Dažās papildus jāmaksā par braukšanu pa tuneļiem vai tiltiem, un ir valstis, kur noteiktos posmos – galvenokārt uz autostrādēm – jāmaksā arī privāto auto vadītājiem.

Tomēr dažādās valstīs var atšķirties gan ceļa nodevas piemērošanas metode, gan pats piemērošanas princips. Eiropas vadošās ceļu pakalpojumu platformas DKV Mobility vadītājs Baltijas valstīs Artūrs Mihejenko stāsta, ka aizvien biežāk valstis pāriet uz maksas iekasēšanu par nobraukto attālumu. Šādu kārtību jau ir izvēlējušās tādas valstis kā Vācija, Francija, Spānija, Itālija, Beļģija un Polija.

Tajā pašā laikā citur, piemēram, Luksemburgā, Zviedrijā un Nīderlandē, apmaksas pamatā ir uz valsts ceļiem pavadītais laiks (vinjetes). Līdz šim līdzīgs princips darbojās arī Lietuvā, bet drīzumā paredzēts uzstādīt e-nodevas sistēmu, un līdz 2025. gadam Lietuva pāries uz maksas iekasēšanu, ņemot vērā veikto kilometrāžu.

“No tehnoloģiskā viedokļa, nobraukto attālumu var mērīt divos veidos: vai nu ar globālo satelītu navigācijas sistēmu (GNSS), vai arī ar specializēto tuvās darbības sakaru sistēmu (DSRC). GNSS gadījumā attālumu nosaka satelīti, kas izseko transportlīdzeklī uzstādīto ierīci. Izmantojot DSRC, uz ceļiem tiek uzstādīti īpaši vārti, un sistēma fiksē, kad auto izbrauc tiem cauri,” skaidro Artūrs Mihejenko.

Kuru variantu izmantot – atkarīgs no situācijas katrā valstī. Šim nolūkam tiek izsludināti konkursi, un tajos tiek izvirzītas noteiktas prasības, vai arī uzņēmumi paši piedāvā savas ieviešanas metodes, kuras ne vienmēr visās valstīs ir vienādas.

“Vienā teritorijā labāk der viens risinājums, otrā – cits. Izmantojot satelītus, nevajag tik daudz aprīkojuma, bet, piemēram, Lietuvai šī sistēma var izrādīties dārga nelielās teritorijas dēļ. Tāpat mūsu valstī ir daudz punktu, kur uzbrauc un nobrauc no autostrādēm, tāpēc, ja izvēlētos DSRC tehnoloģiju, pie katra no tiem būtu jābūvē kontroles vārti. Bet tad arī šī metode kļūtu ļoti dārga. Tāpēc noteikti ir jāveic rūpīgi aprēķini,” skaidro Artūrs Mihejenko.

Virzība uz vienu principu

Pagaidām ES valstis vēl var brīvi izvēlēties tehnoloģijas, bet pēc kāda laika visām nāksies pāriet uz vienu sistēmu – uz to, kas paredz maksāt par nobraukto attālumu. Eiropas Komisija uzskata, ka šī metode ļaus ātrāk ieviest principu “piesārņotājs maksā” jeb “lietotājs maksā” un kļūs par vēl vienu stimulu samazināt CO2 izmešus. Emisijas komponents ceļa nodevās šur tur ir iekļauts jau tagad, bet ar laiku to ieviesīs visas ES valstis, un tam būs mainīgs, pakāpeniski pieaugošs koeficients. Tādējādi pārvadātāji tiek mudināti izvēlēties arvien tīrākus, mazāk piesārņojošus transporta veidus.

“Pagaidām šī kārtība neietekmēs autoceļus, kurus pārvalda privātie uzņēmumi, kas ar valstīm ir noslēguši koncesijas līgumus uz vairākiem gadu desmitiem. Visur citur tā ir jāievieš,” norāda Artūrs Mihejenko.

Ceļa nodevu jūra

Pašlaik kravas pārvadātāji nepārtraukti lēkā no vienas sistēmas uz otru, un tiem arī ir jābūt gataviem to darīt. Tas rada milzīgu administratīvo slogu. Savukārt lielās mobilitātes pakalpojumu platformas, piemēram, DKV Mobility, TELEPASS un citas, darbojas visās valstīs un var piekļūt visām lokālajām sistēmām. Turklāt šīs platformas ļauj pārvaldīt arī daudzus saistītos pakalpojumus.

“Ja pārvadātājam būtu jāstrādā ar kādiem 15 autoceļu pārvaldītājiem, līgumu slēgšana vien jau radītu pamatīgas galvassāpes. Vēl viens svarīgs jautājums – kā jūs garantētu savus maksājumus? Nodrošinot bankas galvotāju katrā no 15 valstīm? Savukārt pārvadātājs, kas izmanto mūsu sistēmu, no vienām rokām saņem visu pakalpojumu pakotni un var izvēlēties, kādi risinājumi viņam ir ērtāki atkarībā no valstīm, kurās viņš strādā,” stāsta Artūrs Mihejenko.

Lietuvas pārvadātāji darbojas daudzās valstīs, kur jāmaksā par nobraukto attālumu. Šajās valstīs var izmantot vai nu auto atrašanās noteikšanas ierīci, kas darbojas katrā atsevišķā valstī, vai arī universālo Eiropas e-nodevu pakalpojuma (EETS) borta ierīci, kas darbojas ar dažādām sistēmām.

Universālā EETS ierīce ļauj automobiļiem pārvietoties bez liekas apstāšanās, ceļa nodevas samaksājot automātiski. Ierīce ar satelītiem piefiksē veikto attālumu un izvēlētos ceļus, un to var izmantot arī kā telemetrijas rīku. Autoparka īpašnieks saņem vienu detalizētu rēķinu par visām operācijām un visus maksājumus var redzēt īpašā lietotnē. Piemēram, ierīces DKV Box Europe darbība aptver Lietuvas pārvadātājiem svarīgākās valstis – Poliju, Vāciju, Beļģiju, Franciju, Šveici, Spāniju, Itāliju, Portugāli, Austriju, Bulgāriju, Ungāriju, kā arī galvenos tiltus Skandināvijas valstīs un tuneļus Vācijā un Beļģijā.

Paātrina procesus

Pārvadātājiem ir svarīgi arī tas, lai kravas vilcējus nevajadzētu aprīkot ar daudzām un dažādām ierīcēm. Lai tās iegādātos, būtu jāslēdz līgumi ar dažādiem ceļu pārvaldītājiem, labu laiku jāgaida aprīkojums, turklāt šajā laikā kravas automašīnai būtu jāstāv bāzē.

"Agrāk, ja kravas vilcējs nebija novietots parkā un ja tam nebija reģistrācijas zīmju, tam pat nevarēja pasūtīt ierīci no konkrētas valsts, jo sistēmu operatori pieprasīja sasaistīt ierīci ar šiem datiem. DKV Box Europe ierīci var pasūtīt tukšu. Kad kravas vilcējs ir piegādāts, viss, kas jums jādara, jāuzstāda ierīce savā automobilī. Tāpat vēlāk ierīcei var pievienot arī jaunas valstis – tās tur parādās dažu dienu laikā. Piemēram, kravas vilcējs jau ir devies ceļā, un ierīcei tiek pievienota Itālija. Līdz brīdim, kad auto sasniegs Itāliju, ierīce jau būs gatava turienes norēķinu kārtībai,” priekšrocības skaidro eksperts.

Priekšrocības ir jūtamas arī kravas vilcēju maiņas un pārdošanas brīdī. “Agrāk šādos gadījumos bija jāsavāc viss aprīkojums, jāatdod piegādātājam un jāpasūta jauns. Tagad ir iespējams izdzēst savienojumus, atvienot ierīci no vecā auto, pēc tam augšupielādēt jaunu profilu citai kravas automašīnai un mierīgi turpināt darbu,” piebilst Artūrs Mihejenko.