Oktobrī sagaidāms automašīnu sadursmju ar dzīvniekiem skaita pieaugums vismaz par 50-60%, liecina BALTA vēsturiskie dati. Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns skaidro, ka rudenī dzīvniekus laikus pamanīt apgrūtina īsākas dienas, savukārt briežu un aļņu riesta jeb baura laikā mainās to uzvedība.
Kā skaidro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis M. Lielkalns, baura laikā tēviņi kļūst drosmīgāki, vairāk uzmanības velta sāncenšiem un savas teritorijas aizsargāšanai, mazāk reaģē uz apkārt notiekošo, tādēļ palielinās iespēja tos sastapt arī uz ceļiem. Latvijas ceļu tīkls šķērso dzīvnieku dzīvesvietas, tādēļ, tiem pārvietojoties, nonākšana uz brauktuves vai tās tuvumā ir neizbēgama. Vienlaikus rudenī dienas top īsākas, un autovadītājiem jāpielāgojas braukšanai krēslā un tumsā.
Par sadursmju ar dzīvniekiem skaita būtisku pieaugumu liecina vēsturiskie dati: 2024. gadā BALTA septembrī reģistrēja 98 atlīdzības par sadursmēm ar dzīvniekiem, bet oktobrī jau 136 sadursmes. Savukārt 2025. gadā to skaits palielinājās no 94 septembrī līdz 178 oktobrī.
Sadursmes sekas var būt smagas gan cilvēkiem, gan automašīnai
Sadursmes ar lielajiem savvaļas dzīvniekiem var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, bet automašīnas pēc negadījuma nereti vairs nav atjaunojamas. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos BALTA atlīdzību kopējā summa par sadursmēm ar dzīvniekiem sasniegusi 2,41 miljonu eiro, bet vidējā atlīdzība ir teju 2500 eiro.
Atsevišķos negadījumos zaudējumi ir ievērojami lielāki – pērn atlīdzība par sadursmē ar alni bojātu Porsche automašīnu pārsniedza 83 tūkstošus eiro. Pēc sadursmēm ar meža dzīvniekiem, īpaši aļņiem, automašīnas nereti tiek norakstītas.
“Visbiežāk šādās sadursmēs cieš automašīnas radiatora reste, lukturi, aizsargstienis, motora pārsegs un vējstikls,” norāda BALTA KASKO produkta vadītājs Uģis Ieviņš.
Kā liecina BALTA novērojumi, visbiežāk negadījumos iesaistītas stirnas, kam seko brieži, aļņi, mežacūkas un putni.
Piesardzība nepieciešama arī pēc rudens
Pēdējo divu gadu datos oktobris un novembris izceļas ar augstu atlīdzību skaitu par sadursmēm ar dzīvniekiem, taču arī ziemā šādu negadījumu ir daudz: šā gada janvārī BALTA reģistrēja 182 atlīdzības – lielāko mēneša rādītāju gada pirmajos astoņos mēnešos.
M. Lielkalns skaidro, ka ziemā dzīvnieki vairāk pārvietojas barības meklējumos. Sniegs apgrūtina to pārvietošanos ārpus ceļiem, un dzīvniekus var piesaistīt arī ceļu kaisīšanai izmantotais sāls. Savukārt rudenī, pirms uzsnidzis sniegs, tumšais un slapjais asfalts apgrūtina redzamību, bet dzīvnieku tumšais apmatojums saplūst ar apkārtējo fonu.
“Ja dienā autovadītājs var redzēt visu apkārtni, tad naktī – tikai to, ko izgaismo starmeši,” atgādina M. Lielkalns.
Visvairāk šādu negadījumu notiek Rīgas tuvumā – uz Rīgas apvedceļa un uz lielajiem autoceļiem Pierīgā. Dati liecina, ka šobrīd samērā droša izskatās Ziemeļvidzeme – Alūksne, Gulbene, Balvi. Eksperts to skaidro ar satiksmes intensitāti.
Pamanīt laikus un samazināt ātrumu – eksperta padomi autovadītājiem
Savvaļas dzīvnieks – alnis vai staltbriedis – sver 200–300 kilogramus, tāpēc šāda sadursme var būt katastrofāla, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību. Lai pasargātu sevi un citus, jāievēro vairāki drošības pamatprincipi:
Izvēlēties apstākļiem atbilstošu ātrumu. Maksimāli atļautie 90 km/h ne vienmēr ir drošs ātrums tumšā rudens naktī. Jāņem vērā redzamība un mitrais ceļa segums, kas var palielināt automašīnas apstāšanās ceļu.
Vērot ceļmalas. Lukturu gaismā pamanīti spīdoši punkti krūmos vai zālē var būt dzīvnieka acis. Tas ir signāls samazināt ātrumu un uzmanīgi vērot apkārtni.
Pamanot dzīvnieku, samazināt ātrumu. Mazāks ātrums dod vairāk laika reaģēt uz tā kustībām.
Saglabāt piesardzību arī pēc dzīvnieka ceļa šķērsošanas. Izbaidīts dzīvnieks var pēkšņi griezties atpakaļ un vēlreiz nonākt uz brauktuves.
Rēķināties ar vairākiem dzīvniekiem. Ja ceļu šķērso viena stirna, briedis vai mežacūka, tai ar nelielu intervālu var sekot citi dzīvnieki.
Ievērot pietiekamu distanci. Priekšā braucošais autovadītājs, pamanot dzīvnieku, var strauji bremzēt.
Ņemt vērā pretī braucošo transportlīdzekļu gaismas. Apžilbinājums var apgrūtināt dzīvnieka savlaicīgu pamanīšanu.
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Ieslēdziet miglas lukturus jau mikrēslī un vismaz par 50% būs mazāk problēmu!!