Līdz trekno gadu norietam pārsvarā braukāju ar 10-15 gadu veciem auto, kurus mainīju katru gadu. 2007. gadā pārmaiņas pēc paķēru "uz emocijām" mazlietotu - ļoti labi aprīkotu (priekš tā modeļa), 4 gadīgu, ar nepilnu 100 tūkstošu nobraukumu, ar zināmu vēsturi, pēc oplīzinga atdotu (Francijā). Jāsaka, ka esmu mākslinieka dvēsele un gar mašīnām neķimerējos. Ir savs, uzticams serviss (nedīleris, bet tajā strādā daži bijušie konkrētas markas dīlera bijušie darbinieki), kurš līdz šim nav pievīlis un kur veicu visus remontdarbus un apkopes. Varētu jau mācīties pats darīt visu ko, bet, pirmkārt, nav vietas, otrkārt, nav laika, jo esmu diezgan aizņemts cilvēks. Tomēr uzskatu, ka katram jādara tas, kas jādara. Bez tam, remonti manam auto ir par diezgan pieņemamām cenām un auto ir diezgan uzticams, kaut arī elektronikas tur ir padaudz, pa lielam - vienīgais, kas ik pa laikam jāpieremontē, ir ritošā daļa, līdz ar to arī nav vajadzības pašam smērēties un tērēt laiku.
Ar šo mašīnu esmu nobraucis 4 gadus un vairāk kā 120 tūkstošus, plānoju braukt vēl kādus gadus 3 un ... tad jau redzēs, kā dzīve iegrozīsies...
Uzskatu, ka vislabākā izvēle ir mazlietots auto, ar zināmu vēsturi (vismaz priekš manis - 30-40 tūkstoši gadā, pie kam, šad tad sanāk arī pa Eiropu braukt). Bet vienu reizi dzīvē gan gribētos aiziet uz salonu un nopirkt pilnīgi jaunu auto...
