Te par to pašu:
Un kā tad ielās bez šīs “drošības zonas” ir neērtāk?
Tajās parasti ir sabrukušas ietves pa kurām pārvietoties ir neērtāk. Grīziņkalnā cepiens jau arī par to, ka taisa visās malās velojoslas, modālos filtrus, reorganizē visu satiksmi, bet pa ceļam no mājas līdz velojoslai jau var nolauzt kaklu. Normāli būtu sākumā veikt esošā uzturēšanu un tad fantazēt par kaut ko jaunu. Citādi pēc pāris gadiem būs sabrucis gan vecais, gan jaunais. Attēlā ietve Vārnu ielā, starp kokiem redzams modālais filtrs. Reāls uzlabojums rajona gājējiem! Šī vide tagad esot kļuvusi daudz drošāka un patīkamāka!
Aiziet nākamais līmenis! Progresīvie ar Pilsēta Stabiņiem, Grīziņkalna apkaimes biedrību ķeras pie kukuļošanas, lai vāktu atbalstu esošajam satiksmes risinājumam Grīziņkalnā. Interesanta “skandināvu vērtība” — kukuļošana. 
Tas jau sen zināms, ka ķīniešiem izdevies atkost kā izturēt Eiropas stila testus, kas pamatā balstās uz dažādām preventīvām sistēmām. ASV, kur uzsvars ir uz fizisku drošību (bleķiem), ķīnieši netiek iekšā, jo tos testus vienkārši neiztur. Tāpēc ASV tirgus Ķīnas auto joprojām faktiski slēgts, ja neskaita pāris atseišķus eksemplārus, kam ir izdevies izturēt pārbaudes.
Pirms 12 gadiem tas jau tika izdarīts ar Mercedes E300 hibrīdu: www.youtube.com/watch?v=EITiqurE8dc&t=179s
Nav pievienots neviens auto apskats.
Šis ir veids kā krāpties apskatē ja kaut kas no minētā nestrādā — sastellē it kā būtu OK, inspketors tikai pa gabalu uzmet acis un apskate izieta. Pārbaude būtu kad inspektors pats to veic no sākuma līdz beigām. Un nevajag to jaukt ar auto nomazgāšanu. Tas ir tikai par to cik detalizēti un pamatoti TA veic pārbaudes, kad veic par tematu un kad sāk skaldīt matus, kas uz drošību reāli neattiecas.