Lietotāja "Mizx" atbildes

Te par to pašu: 

Tajās parasti ir sabrukušas ietves pa kurām pārvietoties ir neērtāk. Grīziņkalnā cepiens jau arī par to, ka taisa visās malās velojoslas, modālos filtrus, reorganizē visu satiksmi, bet pa ceļam no mājas līdz  velojoslai jau var nolauzt kaklu. Normāli būtu sākumā veikt esošā uzturēšanu un tad fantazēt par kaut ko jaunu. Citādi pēc pāris gadiem būs sabrucis gan vecais, gan jaunais. Attēlā ietve Vārnu ielā, starp kokiem redzams modālais filtrs. Reāls uzlabojums rajona gājējiem! Šī vide tagad esot kļuvusi daudz drošāka un patīkamāka!

Aiziet nākamais līmenis! Progresīvie ar Pilsēta Stabiņiem, Grīziņkalna apkaimes biedrību ķeras pie kukuļošanas, lai vāktu atbalstu esošajam satiksmes risinājumam Grīziņkalnā. Interesanta “skandināvu vērtība” — kukuļošana.

Un ļoti daudz par viņiem nobalsoja tieši Grīziņkalnā. Tagad paši vēlētāji nožēlo. Tāpēc būs grūti nākamajās vēlēšanās.

Viņiem tika dota pirmā iespēja. Solīja strādāt labi. Sanāca kā sanāca. Vai dabūs otru iespēju — redzēs. No valdības jau izlidoja. Noteicējiem jāpamainās, nu, gadījās uzkāpt uz grābekļa, svarīgi neuzkāpt vēlreiz. No Progresīvajiem daudz tika gaidīts, izpildījumā izrādās trūkst prasmju. Protams, ka Rīgā ir ko uzlabot satiksmē, viss aug, mainās. Bet ja var pateikt, ka autobusus iedomājas laist pa 1,5 metrus platām joslām, tad tikai sāc saprast, ko esi ievēlējis. Nākas gaidīt nākamās vēlēšanas, ja šiem nepielec no skaidrošanas, ka tā tomēr nevar, autobuss ir platāks un josla ir tāpēc, lai tas varētu brīvi izbraukt, nevis stāvētu savā pusjoslā.

Bija interesanti. Sākumā par laimi mērs atvainojās par izrunāšanos. Pēc tam kādu laiku bija uz falsificēto iedzīvotāju aptauju balstīta prezentācija, kuru visi klātesošie jau bija redzējuši iepriekš dažādos medijos. Jautājumu un atbilžu sadaļā vienu runātāju, kurš sāka nest pilnīgu sviestu iedomājoties, ka kāds tam var noticēt, apklusināja skaļa aplausu vētra ar izsaucieniem, principā runātāju klātesošie izsvilpa.

Prezentētāji no tā manāmi satraucās, Kotello reāli izskatījās pārbijusies. Pēc tam jau diskusija turpinājās citāda — vairs ne no varas pozīcijām prezentējot cik labi mēs Rīgā strādājam, bet tikai aizstāvības režīmā. Saturiski jēga maza — kluci ielas vidū var nolikt tāpat vien bez kādas analīzes un normāla saskaņojuma, bet noņemšanai vajag 15 komisijas, 10 000 parakstus un projektu (projektēšana gan jau ilgtu vairākus gadus).

Pāris personas bija iesūtītas atbalstam (tikai tās Marta īpaši filmēja) ar stāstiem par to kā ir ārzemēs un cik labi ir tagad. Viena no tām bija vispār ne par tematu, jo bija ārzemnieks, kas rajonā dzīvo tikai mazliet ilgāk kā visi šie brīnumi ieviesti. Grīziņkalna Apkaimes biedrības valdes loceklis Kalnačs  šodien parādīja kāpēc viņi nekad nespēs apvienot iedzīvotājus, ka viņi nesaprot, ko nozīmē veidot kopienu, pārstāvēt iedzīvotājus.

Atnāca publiski paraudāt kā viņu šobrīd uz ielas apbižojot. GAB šo sapulci bija jāizmanto stratēģiski - jāatvainojas, ka nav ilgstoši spējuši saprasties ar apkaimes iedzīvotājiem (tiesāšanās ar Getto Games utt.), ka ir sapratuši visādas savas kļūdas, ka grib laboties, ka visus aicina iestāties viņu biedrībā (un klātesošajiem izdalīt biedru pieteikšanās anketas), ka risināsim visu kopā. Tā būtu stratēģiski pareiza kopienas veidošana ar visiem viedokļiem. Viņš pierādīja, ka nespēj / negrib strādāt ar apkaimi. 

Tāpat atkal izpaudās Ārtelpas un mobilitātes departamenta nekompetence, jo atkal tika apgalvots ka šajā gadījumā viņiem nemaz neesot saistoši normatīvie akti par satiksmes organizāciju un varot ielās ar mazu satiksmi (lai ko šāds apgalvojums arī nozīmētu, jo tāda termina normatīvos aktos nav) darīt jebko.  Piemēram, palaist 6,14 metros auto divos virzienos, velo 2 virzienos, vienā malā atstāt stāvošas automašīnas un vēl tā kā tas ir tupiks, tad paredzēt apgriešanos tajā visā. 

ĀMD direktors Kristaps Kauliņš putrojās, ka brīnumi esot izveidoti dzīvojamās zonās, kaut gan runa ir par parastām ielām kurām tikai uzlika ātruma ierobežojumus. Normatīvo aktu hierarhija ĀMD ir kaut kas nesaprotams, viņi pilsētas ielās drīkstot darīt jebko jebkā arī apstiprinot izteikto apgalvojumu, ka tad jau autobusu joslas turpmāk Rīgā varot veidot tikai 1,5 metrus platas. Neiebilda! Jācer, ka kāds šos apgalvojumus nofilmēja (Bija TV3 tiešraide no tikšanās ar ierakstu) un šie apgalvojumi parādīsies publiski. Tā ka gaidiet brīnumus Rīgā visā tās teritorijā. Jāsecina, ka ĀMD valda pilnīga anarhija un visatļautība. Protams, var cerēt, ka Grīziņkalna precedents viņiem turpmāk liks veikt datu analīzi un komunikāciju ar infrastruktūras lietotājiem pirms sāks spēlēties ar krītiņiem uz asfalta, kas šoreiz nenotika un tā īsti nenotiek joprojām. 

Bija piemērs no iedzīvotāja, kurš bija sarēķinājis un detaļās prezentēja cik viņam reāli šobrīd ir kļuvis grūtāk pārvietoties apkaimē un paspēt izvadāt bērnus — gadā tiek zaudētas liekas 40 dienas (!!!) Uz jautājumu, ka Marta Kotello kaut kā tā dīvaini pati satiksmes "uzlabojumus" izdomāja, pati apstiprināja un pati ieviesa esot dažādās organizācijās dažādos amatos un tagad tieši pie viņas mājas vienā krustojumā izbūvēja 3 (!!!) jaunas gājēju pārejas, kamēr citur uz vienu tiek gaidīts gadiem t.sk. tādām, kuras Rīgas Dome nav sākusi, bet ir apsolījusi pabeigt izbūvēt jau pagātnē (piemēram, G. Zemgala gatvē), mērs Kleinbergs atbildēja, ka tas neesot interešu konflikts, viss esot OK un viņa drīkstot pieņemt lēmumus par visu šo. 

Tā tie heiteri rodas — pilnīga patvaļa, normatīvo aktu ignorēšana, interešu konflikts, atklāta melošana (M. Kotello par CSN pie modālā filtra un tagad atradās vēl CSN liecinieks, tikai jo ilgāk ar viņu komunicēja, jo skaidrāk bija, ka nevis viņš tikai pārskatījās (kam negadās), bet tikai izdomāja CSN). 

Laipni lūgti Rīgā!

Ir mazliet vecāka slikta pieredze pērkot Toyota. Kundze ieiet salonā un viņai pārdevējs reāli mācas virsū ar Yaris, stāsta cik labs auto un to un šito. Bet viņa uz turieni aizgāja džipu pirkt. Principā gribējās pirkstus pavēdināt, bet pārdevējs tikai Yaris, Yaris…

Pārbaudes iekārtas testēšanai ielās:

www.youtube.com/shorts/rpPhCWXjAM0

Lasi tak pilsētas oficiālo skaidrojumu — nekāda informācija nekur iepriekš nav jāizplata. Brauc uz vietas un seko zīmēm! Kā var informēt par to, ko pati pilsēta nevienam nepasaka, ko var tikai minēt.

Kas liecina, ka 990 ir pasīvi? Šajā gadījumā neviens pat neiepīkstējās par to, ka gribētu no iedzīvotājiem uzzināt viņu viedokli par jebko. Ja neviens nejautā, tad normāli cilvēks neskraida apkārt pārējiem uzmācoties ar savu viedokli. Šajā gadījumā vispār velk uz interešu konfliktu, jo beigās izrādās, ka tie paši “10”, kas “ierosina” pēc tam izrādās partijā, izrādās ievēlēti, izrādās tiek pie atbildības par satiksmi un paši projektu īsteno. Visa notikumu ķēdīte vienās rokās, bet iedzīvotājus viņi pat e-pastos atsakās informēt par jaunumiem, kamēr nav iestājušies šajā privātajā klubiņā — tā arī atbild, ka lai iedzīvotājs uzzinātu, kas tiek plānots rajonā, viņam jānāk klubiņā un jāmaksā.

Paldies, minmālais balsu skaits lai iesniegtu RD pieteikumu apturēt šo pasākumu ir savākts. Visas turpmākās balsis nāk bonusā.

P.S. Vai zinājāt, ka kādas Rīgas apkaimes biedrības nodibināšanai un uzņemšanai attiecīgās RD komisijās vajag tikai 10 cilvēkus? Tā RD savulaik lēma. Pēc tam sanāk šādi brīnumi, ja 10 čomi nolēmuši regulēt kārtību rajonā pa savam, bīdīt projektus utt..

Kopš ar Lukoil "degvielu" gandrīz paliku Vācijā uz bāņa, metu tam kantorim lielu līkumu. Tagad Statoil / Neste.

Lielais bānis vēl nav un nebūs pabeigts. Pagaidām tur vēl padaudz darāmā, varbūt nākamvasar būs.

Joprojām motocikiem un automašīnām ir vieni CSN. Un tajos noteikta gan apgaismes ierīču lietošana, gan nosacījumi ātruma ievērošanai un kustībai pa ceļiem. kamēr tie nav mainīti, moocikliem nav jābrauc ne ar tālajām gaismām, ne arī ar citu ātrumu, kā kopējā auto plūsma. Ja kāds to dara — tad atbild pats par savu rīcību un nedrīkst būt neapmierināts ar apkārtējo reakciju.

Ja auto ir uz sveša vārda, viņiem nav tiesību piespiest to pārreģistrēt, bet nav tāda aizlieguma, kā pie mums (ka nedrīkst braukt ar ārvalstīs reģistrētu). Tikai tad vēlams tomēr atzīmēties ar to auto laiku pa laikam pie robežas vai vienkārši nobāzt un stāstīt, ka tajā laikā biji prom. Vai arī pamainīt šādus auto. Tad viņiem nav īsti kur piesieties. Paša pārbaudīta prakse.

Tas nenotiek tikai Latvijā, bet VISUR pasaulē. Pats zinu konkrētu gadījumu, kur šādi tika apčakarēts dīleris un visi nākamie īpašnieki ar 100000+ EUR vērtu auto Vācijā!!! Bāņa auto ātri tiek pie cipariem, bet vizuāla nolietojuma nav. Ja cilvēkam ir bijis gana smadzeņu tikt pie miljona un nopirkt tādu auto + ikdienā darba vajadzībām lietot, tad viņš savu maku pārzina un parēķina, ka šāda krāpšanās atmaksājas ar uzviju! Problēma jau garantijas un apkopju, līzinga nosacījumos, kas neatbilst tirgum... un cilvēku psiholoģijā vispār.

Nu, tas man atgādināja piedzīvojumu reiz braucot uz prāmja, lai nonāktu Vācijā. Šiem bija tāda ķibele, ka biļete pierezervēta minivenam. Bet atbraucis 2-stāvu sarkanais Londonas autobuss... kam pasē norādīts "Minivens" (LV numuri...) Laba manta tāds vismaz 70-vietīgs minivens... Tik laikam ne uz katra prāmja tāds virsū tiek — augsts tomēr.

ES pilnvaru vajag tikai Polijā. Nekur citur.

Mani pārsteidza fakts par to, ka kāds atļaujas rezervēta nepieejama mazāka auto dot lielāku un prasot par to lielāku cenu. Normāla prakse ir dot lielāku, bet par to pašu summu. Un arī tad var nepiekrist, jo visticamākais, ka degvielas patēriņš būs lielāks un pasākuma kopējās izmaksas klientam tāpat neplānoti pieaug.

Par nobraukuma ierobežojumu — ir dažādi. Bet fakts, paziņas ASV iznomāja auto un nedēļas laikā uztaisīja 1/3 daļu no visa auto nobraukuma, jo mazliet apceļoja Ameriku. Nomā darbiniekiem acis bija uz kātiņiem, bet teikt neko nevarēja. Cik Vācijā esmu ņēmis, tur šis ierobežojums vairāk sasaistīts ar auto servisa intervāliem, ko nedrīkst pārsniegt. Bet piedāvājumu paketes tiešām gadās dažādas — viena cena ar ierobežotu nobraukumu un jau cita ar neierobežotu.

Būtu jāsāk ar šo, tur skaidrojumi: forum.jurathek.de/...

Tā, lai nebūtu "viena tante teica" par aizturēšanas lietām Vācijā uz ceļa, noskaidroju oficiālu informāciju:

1) apturēšana (ievērot terminu) un dokumentu kontrole drīkst notikt pilnīgi bez iemesla, tā ilgst 10-15 minūtes, kurās jāsēž rāmam un jātur mute. Palaidīsi muti — dabūsi uzreiz 3) punkts. Bet ja vari uzrādīt dokumentus, ugunsdzēšamo aparātu, aptieciņu, trīsstūri un vesti, bagāžnieks vaļā NAV jāver. Apturētajam ir tiesības atteikt bagāžnieka atvēršanu. Lai atvērtu bagāžnieku, jāiestājas 3) punktam un pamatojumam.

2) ja ir pagājušas jau 20 minūtes, ir tiesības interesēties, kad varēsi braukt un kas notiek. Šajā laikā policistam ir vai nu bijis jānoskaidro, kas skaidrojams, vai jāatrod iemesls, pamatojums aizturēšanai.

3) aizturēšana (ievērot terminu) uz vietas ir no 20 min līdz 3h, bet, ja jābrauc līdzi uz iecirkni, tad līdz 24h. Lai aizturētu jau ir vajadzīgs nopietns iemesls, vajadzīgs pamatojums. Tāpat aizkavēt nedrīkst. Nu, te jau tā kutelīgā lieta, vai izdegusi spuldzīte nekurienes vidū ir pietiekams pamatojums aizturēšanai, vai nav. Tā kā pašam jādomā ar galvu, ko un kā rīkoties.

4) arests (ievērot terminu) iestājas pēc 24h. Nu, par to domāju, ka man nav jāskaidro.

Principā policijai Vācijā tiešām ir atļauts ļoti daudz un kamēr viņi noskaidro situāciju, ap-/aizturētajam viņiem nekas nav jāskaidro. Viņiem pēc tām 20 min IR JĀPASAKA, ka tiec aizturēts, bet NAV JĀPAMATO, jāskaidro kāpēc. Viņi pasaka, ka tiec aizturēts līdz "apstākļu noskaidrošanai" un viss. No otras puses tāpat vien uz 3h viņi nevienu malā nestādinās, tomēr jāčakarējas ar aizturēto, nervi... Vieglāk pabraukāt apkārt un veikt mazās pārbaudes.

Kam tas interesē sīkāk, varu padalīties šajos normatīvajos aktos.

kasinsh79, man pēdējā "bilde" pagājušā gada nogalē bija kur uz bāņa no neierobežota ātruma bija zīme 120 km/h, pēc kādiem 300-400 m 100 km/h un vēl pēc 300-400 m bija fotoradars, kas man piefiksēja ap 120 km/h. Pats vainīgs, jo pēc 220 km/h man bija vienkārši slinkums tik stipri spiest pedāli un ātrumu gribēju samazināt pakāpeniskāk. nekas tur šaurāks nekļuva, tikai mazliet līkumaināks un tuvumā apdzīvota vieta.

Seene, es vienā Vācijā pagājušajā gadā esmu nobraucis vairāk km kā visur citur kopā, jo man katru mēnesi tur 1 nedēļa tika nobraukāta darba darīšanās, tā kā par viņu CP man droši vari nestrāstīt. Ja patīk domāt, ka par +20 km/h šie neliekas nezinis, tad turpini tā domāt, jo ar kvītīm varu pierādīt pretējo. Un 100% riepu kauc, kad noslogo līdz pēdējam, tā ir elementāra fizika.

Sretsked, īrēji taču ar kādu kredītkarti? — vai no tās nenovilka attiecīgo summiņu?

Seene, mazliet tomēr neprecīzs esi savos apgalvojumos. Jo radaru tolerance ir vienāda visā Eiropā, šajā ziņā prasības ir vienādas, Vācijā nav nekādi izņēmumi un, ja kāds to uzķertu, tad varētu apstrīdēt visus konkrētā radara fotouzņēmumus.

Kaucošas riepas kā agresīva braukšana? — jā, ja taisu burnoutus pie krustojumiem. Ja atļautā ātruma robežās brauc pagriezienos, tad neviens neko neteiks. Stāvajos kalnu posmos nav speciālu zīmju, kas prasītu braukt ar kādu noteiktu mazu ātrumu — jābrauc ar galvu un pēc savām spējām. Ja vari un nav šo ierobežojumu, tad kaut 100 km/h un tas, vai riepas kauc vai ne, nevienu nesatrauks.

Jā, viņiem eksistē "zvans draugam" t.i. policijai, ja kāds uz ceļa taisa "jokus". Bet joslu mainīšana ceļa remontu posmos notiek pēc tiem pašiem noteikumiem kā pie mums — nepārtraukta līnija nozīmē, ka joslas mainīt aizliegts, pārtrauktas gadījumā vari mainīt pēc sirds patikas, protams, ja ar lēkāšanu pa joslām principā kādu nenokaitini.