Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA dati liecina, ka šāgada pirmajā pusgadā auto zādzību un bojāejas skaits pieaudzis par 55% salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusgadu.
Savukārt apdrošinātāja novērojumi liecina, ka 45% no iesniegtajiem pieteikumiem ir krāpšanās ar apdrošināšanu, kas ir septiņas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.
AAS BTA valdes loceklis Jānis Lucaus uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācija, kad cilvēku saista līzinga maksājumi un bieži vien viņi tos nespēj veikt, jo ir samazinātas algas vai zaudēts darbs, veicina arvien lielāku apdrošināšanas sabiedrību apkrāpšanas gadījumu pieaugumu.
<seesam>Shēma ir visai vienkārša. Īpašnieks inscenē automašīnas zādzību vai bojāeju un pieprasa no apdrošinātāja izmaksāt atlīdzību, lai no tās samaksātu līzinga summu un tādā veidā atrisinātu savas finansiālās problēmas vai pat uzlabotu savu materiālo stāvokli.
Runājot par automašīnām, tad izplatītākie krāpšanas veidi ir sadegšanas, noslīkšanas un smagas avārijas inscenējumi. Tomēr šie krāpšanas gadījumi attiecas arī uz nekustamajiem īpašumiem, kuri arī tiek apzināti bojāti, lai iegūtu apdrošināšanu.
Ņemot vērā, ka situācija attīstās ļoti strauji un krāpniecības gadījumu skaits pieaug dramatiski, apdrošinātāji uzsākuši cīņu ar krāpniekiem. Saistībā ar šādu tendenci lielākais apdrošinātājs BTA ir dubultojis kompānijas iekšējo izmeklētāju skaitu, kas nodarbojas ar šāda veida lietām. Tāpat aktīvāk nekā līdz šim krāpšanas lietas tiek nodotas policijai. Tuvāko triju mēnešu laikā noslēgsies pirmie tiesu darbi, kur apsūdzētajiem par apdrošināšanas izkrāpšanu draud reāli cietumsodi. Ir ierosinātas vairākas krāpniecības lietas, pirmā lieta noslēdzās ar nosacītu sodu uz trim gadiem.
„Cilvēki uzskata, ka ir spējīgi inscenēt negadījumus, piemēram, automašīnas sadegšanu vai avāriju tā, ka tas netiek atklāts, un pieprasa apdrošināšanas atlīdzību. Tomēr jāsaka, ka katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir savi drošības dienesti, kur strādā ļoti profesionāli un pieredzējuši speciālisti, lielākoties bijušie policijas darbinieki un izmeklētāji. Šie profesionāļi katru aizdomīgu gadījumu izmeklē ļoti rūpīgi, tiek veiktas ekspertīzes, un rezultātā krāpšanas gadījumi tiek atklāti. Turklāt pie pašreizējām tehnoloģiskajām iespējām izmeklēšana kļūst arvien vienkāršāka, kā arī jebkurai mūsu darbībai vienmēr atradīsies liecinieks,” skaidro J. Lucaus.
Piesakot fiktīvu gadījumu, nav garantijas, ka apdrošinātais iegūs atlīdzību naudas izteiksmē. Ja rodas aizdomas par krāpšanas iespējamību, bet to nav iespējams pierādīt, klientam tiek dota līdzvērtīga automašīna, tādējādi aizvietojot nozagto vai bojā gājušo. Līdz ar to cilvēks ar savu krāpšanos neko nav panācis un situācija ir tikai pasliktinājusies – jāturpina maksāt līzinga maksājumi, ir zaudēta pašriska summa, kas ir vidēji 5-20% no apdrošinājuma summas, kā arī tiek sākta tiesvedība pret krāpnieku, un notiesājoša sprieduma gadījumā sodi ir bargi (t.sk. brīvības atņemšana). Cilvēks riskē sabojāt ne tikai savu kredītvēsturi, bet arī savu biogrāfiju uz visu dzīvi.
Turklāt piedāvājot naudas vietā automašīnu, uzreiz var redzēt, kurš gadījums ir krāpniecība. Ja cilvēks ir imitējis savas automašīnas zādzību vai bojāeju un cer uz naudu, ko iegūs no apdrošinātāja, viņš parasti atsakās no piedāvātas automašīnas un paņem atpakaļ apdrošinātājam iesniegto pieteikumu.
"Ja cilvēks ir imitējis savas automašīnas zādzību vai bojāeju un cer uz naudu, ko iegūs no apdrošinātāja, viņš parasti atsakās no piedāvātas automašīnas un paņem atpakaļ apdrošinātājam iesniegto pieteikumu."
Tātad apdrošinātāji neko nevar pierādīt, bet cilvēks uzreiz labprātīgi paliek bez ne1 automašīnas :)
"apdrošinātāja novērojumi liecina, ka 45% no iesniegtajiem pieteikumiem ir krāpšanās ar apdrošināšanu"
Labi, ka man nav BTA, citādi pie negadījuma 45% ticamība, ka arī mani sauks par krāpnieku...