Dažas dienas atpakaļ ar draugiem atzīmējām kāda pazīstama cilvēka dzimšanas dienu. Kā jau ierasts, pēc svinībām vajadzēja izvadāt draugus pa mājām. Droši braucu tur, kur man bija jābrauc, alkoholu nebiju lietojis ne piles, jo zināju, ka man jābrauc, draugi gan bija mazliet iedzēruši.
Drauga mājas pagalmā man „pakaļ sāka dzīties” VW policijas busiņš. Es, protams, viņu nepamanīju (tajā brīdī cieši blenzu uz bedraino ceļu, lai izvairītos no mašīnas sagandēšanas), labi, ka vismaz draugi pamanīja un man pateica. Es apstājos, gandrīz līdz galam atvēru logu un gaidīju. Pēc brīža klāt pienāca ceļu policijas inspektors, ne vārda nebildis, pa atvērto loga spraugu iebāza galvu salonā, iebrauca manā intīmajā zona, mazliet paošņāja, tad izbāzās ārā un aizgāja apskatīties tehniskās apskates un apdrošināšanas uzlīmes. Iespējams, tas bija „Labdien! Inspektors Krāniņš. Lūdzu tehnisko pasi un vadītāja apliecību.”, tikai suņu valodā (ar degunu). Mēs katrā ziņā nesapratām, visiem mašīnā sēdošajiem prātā bija viens jautājums „a ko viņš grib?”. Es par to laiku biju izvilcis dokumentus un, kad inspektors (CP) atkal pienāca klāt pie loga, beidzot uzsākām savstarpēji pieklājīgu sarunu: Es: „Vajag?”. CP: „Protams”. Es pasniedzu viņam dokumentus. CP: „Lūdzu pienāciet pie mašīnas.” Šaubos, vai tajā teikumā bija „lūdzu”, iespējams man tas tikai likās. Pienācu pie mašīnas. CP: „Alkoholu lietojāt?” Es: „Nē.” CP: „Ne grama?” Es: „Ne grama.” Divi bezjēdzīgi jautājumi, līdz beidzot... CP: Piebāž man pie deguna caurulīti. Es: Saprotot, ko viņš grib, pūšu cik jaudas. CP: Paskatās aparāta mērījumos un ierauga to pašu, ko es – 0.00. CP: „A ko jums mašīnā pēc alkohola ož?” „A ko tev galvā tik tizla cepurīte? Kā gribu tā lai ož, kas tev par daļu.”, pie sevis nodomāju. Es: „Pārējie dzēra.” CP: „Te dzīvojat?” Nez kāda viņam starpība? Es: „Nē, tikai atvedu cilvēkus.” CP: „Labi.” Saņēmu atpakaļ savus dokumentus, iekāpu mašīnā, pasmējos un braucu tālāk. Protams, es priecājos, ka ceļu policija naktīs strādā un ķersta visas vairāk vai mazāk aizdomīgās mašīnas, lai atrastu un sodītu tos idiotus, kas brauc „kramā”; tas viss ir visnotaļ pozitīvi un slavējami. Es saprotu arī to, ka darbs nav no vieglajiem un patīkamajiem. Pat kukuļu ņemšanu ar vēl varētu saprast - CP arī ir cilvēks, kam jāapgādā ģimene, bet aldziņas jau nav nekādas lielās, katrs kuļās, kā māk, tur jau pati sistēma vainīga. Tomēr ļoti žēl, ka CP kultūras līmenis ir tik zems, ka viņi nevar par sasveicināties un stādīties priekšā, vai vismaz savas prasības izteikt skaidri vārdos. No malas izskatās, ka viņiem būtu iedzimts naids pret visiem auto vadītājiem. Taisnība, ka vairumā gadījumu vadītājs, tiekoties ar CP ir saskābis un dusmīgs, jo kuram gan patīk mēslos iekulties, bet tas neattaisno CP nekulturālo attieksmi. Nobeigumā piebildīšu, ka tas neattiecas uz visiem ceļu policistiem, bet uz vairākumu gan. iAuto lasītājs- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
nu tas veel bija maigi :) mani katrs otrais CP, ja braucu ar savu bmw uzrunaa "nu kas ir, dragreiser" :)