Teiciens, ka «visi auto ar laiku kļūst par opeļiem» ne vienmēr atbilst patiesībai. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka ir kāds vācu auto, tiesa, bez īpašām pretenzijām – Opel Vectra, kas nekādā ziņā nav pelnījis šādu attieksmi. Tieši par to arī gribējām pārliecināties, dažas dienas pabraukājot ar jauno «Opel Vectra».
Pirmais Opel Vectra, kuru uz testu mums piešķīra ADAM AUTO, nebija ne tuvu bāzes versijas izpildījumam – dīzelis 2,2Dti (125Zs, 280Nm), automātiskā ātrumkārba ar tiptronic, kondicionieris un divzonu klimata kontrole; 16” lietie diski, laba audio iekārta ar 4CD changer, borta kompjūters un citi sīkumi. Vēl viens «sīkums» – mašīnas nobraukums bija tikai 1700 kilometri.
Piektdienas vakars, ārā jau tumšs. Saņemam auto atslēgas. Auto pie durvīm. ADAM AUTO menedžeris vēl pārjautā, vai neko nevēlamies zināt par šo auto, pirms dodamies ceļā? - Nē, nē, paldies! Šķiet, viņam bija taisnība – tomēr vajadzēja noklausīties īso lietošanas pamācību, jo jau pie pirmā krustojuma sagaidīja pārsteigums – pagriezienu rādītāja svira ieslēdzama bez nekādiem krakšķiem vai citām raksturīgām ieslēgšanas pazīmēm.
Nedaudz to pagriežot, pagriezienu rādītājs ieslēdzas uz dažām reizēm un pēc tam pats izslēdzas. Pagriežot sviru tālāk (dziļāk), pagriezienu rādītājs ieslēdzas normālajā režīmā, kas izslēdzas pēc stūres grieziena atpakaļ – kā visiem auto. Tā gan nedaudz stresa, vismaz pirmajās dienās, var «noraut»... Ja gadās netīšām pieskarties šai svirai, kad tas nav bijis nepieciešams, var sākties gaismas mūzikas cienīgs priekšnesums – pieraduši, ka pagriežot uz pretējo pusi, pagrieziena gaismas izslēgsies, darām tā, kā ierasts..., bet svira kustas tik mīksti, ka noteikti ieslēdzam gaismiņu – uz otru pusi... Bet pie visa var pierast. Nav īsti skaidrs, kāpēc tas Opelim bija nepieciešams, bet sajūtas ir dīvainas. Līdzīgi ir arī logu tīrītāju ieslēgšanas sviru. Nedaudz pagriežam – tīrītājs ieslēdzas pirmajā režīmā, spiežam dziļāk – režīms pārslēdzas uz nākošo.
Pēc pirmajiem pārdzīvojumiem apturam un sākam apskatīt paneli. Izrādās, ka arī Opel mācējis izveidot vienkāršu, bet tomēr patīkamu un saprotamu priekšējo paneli. Izskatās, ka šeit nekā netrūkst. Šim modelim ir arī borta kompjūters, kas darbojas diezgan saprotamā veidā – degvielas patēriņš, nobrauktie kilometri, kilometru atlikums līdz tukšai bākai u.c.
Šādas konfigurācijas Opel Vectra īpaši varētu noderēt sievietēm – visi sistēmas paziņojumi, kas citiem automobiļiem iedegas kā vienkārši krāsainas lampiņas uz paneļa, šeit viegli saprotamā veidā tiek parādīti uz centrālā displeja un nepazūd, kamēr jūs neakceptēsiet, ka to izlasījāt. Ar šādu datoru nekad nepalaidīsi garām brīdi, kad beigsies degviela vai logu mazgājamais šķidrums. Uz ekrāna parādās liels «benzīna tanka» zīmējums, kā arī attālums, cik kilometrus vēl var nobraukt. Varbūt gan nedaudz par vēlu (50 km), bet labāk vēlāk, nekā nekad... Ja ļoti gribas paskriet, tad automātiskā kārba ir pārslēdzama arī «štepselējamā režīmā» un pārvēršas par 5 pakāpju tiptronic.
Nakti auto pārlaida vienā no Rīgas atklātajām stāvvietām. Nākošajā rītā man bija diezgan nepatīkams pārsteigums – temperatūra -27°C. Sāku šaubīties, vai auto būs paklausīgs un «pieleks». Par spīti visai skepsei, auto pieleca ar pirmo piegājienu. Tātad dīzelis ir kļuvis drošāks arī pie kārtīga sala.
Uz Vectras četrspieķu stūres – ērti radio programmu pārslēgšanas un skaļuma regulēšanas taustiņi. Kruīza kontroles vadība atrodas pagrieziena rādītāja sviras galā. Tai ir divi varianti – viens nosaka braukšanas ātrumu, neļaujot to palielināt ar akseleratora pedāli, turpretim otrs variants nosaka tikai braukšanas minimālo ātrumu, ļaujot arī īslaicīgi palielināt ātrumu, ja tas nepieciešams apdzīšanai. Arī šim modelim Opel ir saglabājis savu «klasisko» pieeju kruīz-kontrolei – kolīdz nospiežam bremzes pedāli, sistēma atslēdzas un dod pilnu iespēju vadīt auto, kā parasti.
Opel Vectra salons, salīdzinot ar iepriekšējo modeli, ir kļuvis plašāks – tā jau tagad ir visu auto ražotāju tendence. Salons ir iekārtots ne tikai ērti, bet tas ir arī samērā kluss. Ir tāda sajūta, ka auto būtu papildus nopakots. Dzinēju, kas, kā atceramies, ir 2,2Dti dīzelītis, var dzirdēt tikai divos gadījumos – kad auto ar bremzi tiek turēts uz vietas, darbojoties tukšgaitā, bet uz kārbas ieslēgts «D» (drive). Tad jūtama neliela dzinēja vibrācija, lai neaizmirstu, ka tas tomēr ir dīzelis. Otrs gadījums, kad jūtams dīzeļa troksnis, ir - braucot ar paātrinājumu un virs 100m/h. Tad radās sajūta, ka zem ātrumpārslēga ir parādījies vēl viens dzinējs. Nu nav nekur jāskrien, kaut arī gribas! Patiesībā šis motoriņš jau nav nekāds vārgulis – tas attīsta 125 Zs jaudu, ar pieklājīgu griezi 280 Nm. Pamēģinājām arī «paštepselēt» manuālā režīmā – mašīna sāka uzvesties nedaudz agresīvāk, bija jūtama dzinēja un ceļa saķere, tikai tā arī nesapratu, pie kādiem dzinēja apgriezieniem pārnesums pats pārslēdzas uz priekšu – šis auto nekādi nereaģēja pat tad, kad tahometra rādījums strauji tuvojās sarkanajai robežai. Un izrādījās, ka labi vien bija, ka neeksperimentējām tālāk – manuālajā režīmā ātrumi uz augšu nepārslēdzas – tas jādara pašam. Savukārt bremzējot, kārba pati slēdz pārnesumus uz leju.
«Tas nav Opel!» – tas nav mans sauklis, bet gan bieži dzirdēts apgalvojums no to cilvēku mutēm, kas bija tuvāk iepazinušies ar šo jauno Opel Vectra. Jāatzīmē, ka ziņa par to, ka Opel vairs nerūsē arī nomierina – tā virsbūve ir pilnībā cinkota, Opel garantē, ka auto nerūsēs vismaz 12 gadus. Protams, arī tehnoloģiju un drošības ziņā Vectra neatpaliek no citiem šīs pašas klases auto. Pietiek tikai uzmanīgi ieskatīties mašīnas salonā, lai saprastu, ka avārijas gadījumā no visām pusēm izšausies gaisa spilveni (6).
Blakussēdētāja sēdeklī iemontēts sensors, kas avārijas gadījumā neļaus izšaut drošības spilvenus, ja tur neviens nesēž. Arī aerodinamika ir krietni uzlabota un tagad Vectra ierindojas starp labākajiem paraugiem savā segmentā. ABS jau visiem ir pierasta lieta, neliela sīkoņa un auto vadāmi bremzē. Bet «traction control» – pretizslīdēšana – gan nedaudz spēj «izsist no sliedēm». Ar jauno Opel Vectra varat aizmirst vecos laikus, kad uz sniega apgriež auto, izmantojot rokasbremzi. Pirmkārt, «noraujot» rokasbremzi, sistēma sāks spalgi pīkstēt, pēc tam izrādīsies, ka pretizslīdēšanas sistēma nemaz neļaus mašīnu tik viegli apgriezt. Īsāk sakot – inteliģence. Pat mežonīgā ātrumā braucot pa Beberbeķu meža ceļu, pateicoties šai «traction control», auto no savas trajektorijas nebija izraujams. Protams, tam palīdzēja arī Nokian 205/16” ziemas riepas, kas saķeri ar sniegu spēja padarīt līdzīgu kā uz asfalta.
Vectra uzticas saviem pasažieriem. Un mīl tos. Arī blakussēdētājam ar taustiņa palīdzību, kas atrodas durvīs, ir tiesības atslēgt bagāžas nodalījumu. Jau standarta aprīkojumā – visi četri elektriskie logi. Aizmugurējie pasažieri var izbaudīt ērti regulējamu ventilāciju. Klimata kontrole ir divjoslu – temperatūra ir atsevišķi regulējama gan vadītāja, gan blakussēdētāja pusē. Nedaudz grūtāka ir gaisa plūsmas regulēšana – tā izdarāma tikai ar kompjūtera palīdzību. Savukārt aizmugurējā sēdekļa vidū atrodas klasisks atveramais elkoņu balsts, kas spēj pārvērsties par ērtu galdiņu vai pat par nelielu lūku, lai tam cauri novietotu slēpes vai ar roku iekļūtu bagāžas nodalījumā. Tagad pasažieri visas savas «liekās» mantas bez problēmām var noglabāt bagāžas nodalījumā. Kabatu un kabatiņu ir daudz – gan salonā, gan bagāžas nodalījumā. Glāžu turētāji atrodami ne tikai priekšā sēdošajiem, tie iebūvēti arī aizmugurējā sēdeklī. Kā jau tagad ir «modē», priekšējā pasažiera sēdekļa mugura ir pilnībā nolokāma uz priekšu – tas, lai vadītājam radītu plašuma sajūtu, ja blakus neviens nesēž. Arī šķiršanās no auto nenotiek uzreiz – vēl pusminūti pēc durvju aizslēgšanas, Vectras gaismas nenodziest, rūpējoties par to, lai saimnieks redzētu ceļu uz mājām.
Pēc nedēļas pamēģinājām citu Opel Vectra, šoreiz no HANSA AUTO – ar 2.2 litru benzīna dzinēju (147 Zs, 203 Nm), kas aprīkota ar manuālo 5-pakāpju ātrumkārbu. Šī mašīna nebija tik lepni aprīkota, tai nebija borta kompjūtera, par to 2.2 litru dzinējs spēja sevi labi parādīt pat ļoti labi. Tas ir dinamisks un mums uz ceļa nebija jākaunas. Un galvenais – šoreiz bija iespēja ieskatīties nākotnē – šī auto odometrs jau noskrējis 24.000 km (apmēram gads). Pirmais iespaids – auto ir kļuvis nedaudz savādāks. Sākumā likās, ka skaņas līmenis ir palielinājies, tomēr nē – nekādas būtiskas izmaiņas. Izmēģinājām arī, kā jaunā Vectra turas uz apledojuša zemes ceļa Gulbene-Lejasciems... Ledus. Ātrums – virs 100 km/h. Jāsaka, kamēr nespiedu bremžu pedāli, auto uz ceļa līkumiem turējās godam. Laiku pa laikam iedegās pretizslīdēšanas sistēmas signāllampiņa, brīdinot, ka nostrādājusi «traction control» sistēma – riteņi ir izslīdējuši. Tikai, kad nospiedu bremzi, sapratu, ka ātrums ir bijis liels... ABS, kurš pa gadu nav kļuvis skaļāks, klusi sīca, no visiem spēkiem cenzdamies palīdzēt apturēt auto uz apledojušā ceļa. Tas nav rallija auto! Un to nekad neviens nav apgalvojis...
Tālāk ieskatīties nākotnē nav iespējams – Opel Vectra C pārdošanā ir tikai nepilnu gadu. Tomēr var droši apgalvot, ka arī pēc gada ekspluatācijas Vectra būs patīkami lietojama. Aizmugurē vieta – arī vairāk kā pietiekami. Tur sēdošā pasažiere par mašīnu teica tikai labus vārdus, piebilstot, ka vienīgais trūkums – aizmugurē nav atrodams salona apgaismojums. Vectra salons ir iekārtots pēc cinema principa: aizmugurējais sēdeklis ir nedaudz augstāks par priekšējo un tāpēc pasažieri labāk var redzēt pāri priekšā sēdošajiem. Salons radīja tikai patīkamas sajūtas. Pēc skaņas kvalitātes abu mašīnu audio sistēmas bija pat labākas, kā no standarta komplektācijas varētu gaidīt. Skaņa bija pietiekami dziļa un kvalitatīva.
Kas interesē reālo mašīnas pircēju? Ne jau tikai zirgi, dzinēja grieze vai krāsa... Svarīga ir sajūta auto vadīšanas laikā, komforts un drošība. To visu var saņemt no Opel Vectra. Par degvielas patēriņu runājot: 2.2 litru dīzelis patērē 8,7 pilsētā / 5,2 ārpus pilsētas, bet 2.2 benzīnnieks attiecīgi 11,9/6,7 l/100km. Abi šie 2,2 litru modeļi nekādi nav nosaucami par īpaši ekonomiskiem, bet, salīdzinot ar saviem konkurentiem, degvielas patēriņš ir ļoti līdzīgs. Bez apstāšanās ar šiem auto nobraucot 2 x 500 kilometrus, varu droši teikt, ka Vectras sēdekļi un iekšējais komforts ir līmenī. Sēdekļi ir ērti regulējami – gan apakšējā daļa, gan muguras leņķis, gan arī sēdekļa augstums vadītājam un pasažierim. Starp priekšējiem sēdekļiem atrodas ērti regulējams elkoņa atbalsts. Kaut pats esmu daudz braucis tieši ar Opel (Corsa, Ascona, Vectra, Record, Senator), gribējās teikt to pašu dzirdēto frāzi: Tas nav Opel! Vismaz tajā – anekdotēs pieminētajā – nozīmē noteikti nē! Vēl gribas atgādināt, ka no 2003. gada Opel piešķīris divu gadu garantiju (bez nobraukuma ierobežojuma) visiem saviem ražojumiem.
Paldies «Adam Auto» un «Hansa Auto» par piedāvātajiem auto!
Elmārs Biele
iAuto redaktors
Loti veeleetos dzirdeet atsauksmes vai testu par Vektras stabilitaates kontroli, kas vinjai naak standartaa un ko iespeejams veeleejaas menedzheris jums izstaastiit.
Veel viens autobrauceeja intereses objekts ir degvielas pateerinsh.