Ar šo mēģināsim noslēgt seriālu „Ātrums tumsā”. Iespējams, protams, ir arī turpinājums – ja to ierosinās jūsu komentāri vai notikumi Latvijas ceļos gada pēdējos mēnešos.
Vispirms atbilde tiem, kuri neatlaidīgi vēlas noskaidrot mūsu komentētāja Gunāra Brauna personību. G.B., protams, ir pseidonīms. Tādu autora izvēli pieļauj mediju likumi un tradīcijas, redaktora pienākums ir atklāt viņa personību tikai pēc tiesas pieprasījuma. Tādēļ, piedodiet, īsto G.B. vārdu pagaidām neuzzināsiet. Viņš to nevēlas – vismaz anonīmu komentāru vidē ne. Varam vien pateikt, ka autovadītāja apliecība viņam ir kopš 1973. gada, nobraukto kilometru skaits sasniedzis otro miljonu. Ir viņam dažas Latvijas rallija čempionātu medaļas, Minhenā izsniegts BMW „Fahreir Training” sertifikāts un krietna instruktora pieredze pašmāju autovadītāju kvalifikācijas paaugstināšanā. Tātad – vērtējiet un ņemiet (vai neņemiet) vērā viedokli, nevis personu.
Gunārs Brauns:
- Izmainīšanās brīdis ar pretīmbraucošo ir visbīstamākais. Līdz tam ceļu pārskatījāt savās un viņa gaismās, tagad paliek vienas. Turklāt tava redze, vienā mirklī nonākusi daudz zemāka spilgtuma un kontrastu apstākļos, tik ātri adaptēties nespēj. Mērens aklums. „Ēnas zona”, kurā var slēpties gan nekustīgs šķērslis (pamesta piekabe, piemēram), gan no vienas vai otras puses parādīties kas kustīgs. Ēnu vajag iespējami ātri un labi izgaismot! Tādēļ (ja vien pirmajam cieši neseko cits pretīmbraucošais) jebkura kavēšanās, slēdzot atpakaļ tālās gaismas, ir nepiedodama. Sekunde, kuru nogulēsiet, pie ātruma 80 km/h ir 22 akli nobraukti metri. Pēdējais drošas pārslēgšanās mirkli ir tieši līdzās pretīmbraucošajam. „Spogulis pie spoguļa”, kā saka. Vēl labāk – kā pīļu medībās, tēmēt mirkli priekšā. Metrus piecus, varbūs pat desmit. Pie jūsu abu kopējā ātruma ap 40 metriem sekundē, tās būs nieka 0,2 sek. tālo gaismu, kurās apžilbināt nav iespējams. Tikai perifēri, ar acs kaktiņu mani viņa uzplaiksnījumu, kas neko neskādē, jo koncentrējies esi sava, nu jau spēcīgā, izgaismojuma pārskatīšanai.
Paņēmiens lietojams arī gadījumos, kad (pietiekami tālu) aiz pirmā ir otrs pretīmbraucējs. Tad, protams, pēc dažām sekundēm, lielu ceļa gabalu tālajās gaismās pārskatījis, atgriezīsies pie tuvajām...
Vārdu sakot – neguli! Strādā, rīkojies ar slēdzi tā, lai maksimāli izmantotu sava auto tālo gaismu iespējas. Ja esi pārāk slinks – brauc lēni. „Atļautie” 90 km/h tuvajām gaismām ir un paliek visai daudz.
Nelaime jau ir tā, ka lielākā tautas daļa nav gatava tumsā nomest ātrumu un intensīvas satiksmes apstākļos braukt lēnāk par 90 km/h.
Pārslēgties uz 2-3 sekundēm uz tālajiem var būt nepatīkami. Piemērs. Darām tā, kā autors iesaka - tieši izmainīšanās brīdī aši slēdzam tālos, lai gan redzam, ka tos varēs paturēt ieslēgtus tikai 2-3 sekundes. Pretimbraucošais, kurš tanī brīdī ir 300-400 metru attālumā, var sadusmoties un slēgt pretī tālos. Un tad tikai sanāks lieka kņada un ņemšanās, reaģēšana uz pretimbraucošā mirkšķināšanu. Domāju, ka labāk tādā situācijā braukt ar tuvajām un cieši vērot ceļu.