iAuto rīcībā nonāca kāda satiksmes dalībnieka - motociklista - bēdīgais stāsts, kā viņam, pēc nokļūšanas avārijā, nākas cīnīties par savu taisnību.
Stāsts par to, kā es cīnos ar AAS "Baltikums" par savu taisnību un lēnā garā secinu, ka Latvijas valstī cilvēks ir pilnīgi neaizsargāts. Negadījums Sākšu no sākuma. 2003. gada 4. aprīlī cietu ceļu satiksmes negadījumā. Tas notika Rīgā, Maskavas un Prūšu ielu krustojumā. Es vadīju savu motociklu Suzuki GSX 1200 pa Maskavas ielu, virzienā uz pilsētas centru. Šajā posmā Maskavas ielai ir trīs braukšanas joslās manis izvēlētajā braukšanas virzienā. Braucot pa malējo labo joslu, tuvojos krustojumam ar Prūšu ielu. Vidējā joslā brauca labi liels kravas furgons, kurš aizsedza man skatu uz to, kas notiek no manis pa kreisi. Luksaforā dega zaļā gaisma, un es mierīgi turpināju savu ceļu pa brīvo malējo joslu. Nebraucu ātri - kā jau straumē automašīnas parasti brauc - spidometra rādījums nedaudz zem 60 km/h, kas atbilst reālajam ātrumam - aptuveni 50 km/h. Fūre vidējā joslā brauca lēnāk, un es to pamazām apsteidzu. Iebraucot krustojumā, ieraudzīju manis izvēlēto braukšanas trajektoriju šķērsojošu automašīnu Renault Megane, kuras vadītājs veica kreiso pagriezienu no Maskavas ielas uz Prūšu ielu, un, droši vien, mani neredzēja, tādējādi nogriezdams man ceļu. Lai nepakļūtu zem auto, bremzēju, cik nu varēju. Galīgi apstāties neizdevās, un ar būkšķi trāpīju a/m Renault Megane tieši pa vidu (pa "stoiku" starp durvīm). Bremzējot biju piecēlies kājās, tādēļ pats par auto pasažieri vai kādu no daļām nekļuvu, bet gan uzlidoju uz a/m jumta un pār bagāžnieku noripoju lejā. Manai pasažierei izdevās nolidot lielāku attālumu, jo motocikla aizmugure sadursmes brīdī bija cēlusies uz augšu un manu pasažieri pārmeta a/m pāri. Mani un manu pasažieri aizveda uz slimnīcu nomiršanai, motociklu savāca CP darbinieki un nogādāja uz viņu lobēto autostāvvietu sarūsēšanai. Slimnīca Gan es, gan mana pasažiere, ierodoties ātrās palīdzības automašīnai, bijām pie samaņas. Es - staigājošs, ar aizdomām uz lauztām ribām un smadzeņu satricinājumu, mana pasažiere - guloša, ar aizdomām uz mugurkaula lūzumu un arī uz smadzeņu satricinājumu. Ātrie ieradās tiešām ātri. Mani iztaustija un atzina par sveikā cauri tikušu. Manai pasažierei izteica aizdomas par mugurkaula lūzumu, jo viņa bija krītot piezemējusies uz asteskaula. Smadzeņu satricinājuma pazīmes demonstrējām mēs abi. Ātrie nogādāja mūs Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Šeit mūs ievietoja blakus traumpunktam esošā telpā, un aizmirsa. Nogaidījām kādas divdesmit minūtes, līdz es sāku interesēties, ko tad ar mums darīs? Varbūt kāds mūs apskatīs, vai rentgenu uztaisīs? Rentgenu uztaisīja. Man sasitumi, manai pasažierei arī - lūzumus it kā neatrada. Bija paveicies. Mani uzreiz izlaida, manu pasažieri paturēja slimnīcā. Visu cieņu ātrajai palīdzībai, bet 1. slimnīca nav tā vieta, kur vēlams nokļūt pēc avārijas. Mīļie cilvēki, ja esat pie samaņas, lūdziet, lai jūs ved uz Traumatoloģijas slimnīcu, pat uzstājiet. Policijas autostāvvieta Secinājis, ka pats dzīvošu, un arī manai pasažierei briesmas nedraud, sāku ievākt ziņas, kas ir noticis ar manu motociklu. Protams, ka tas tika evakuēts un novietots mistiskajā SIA "Police Service" autostāvvietā, un, tā kā bija piektdienas vakars, neviens man manu īpašumu atgriezt pat netaisījās. Sazinājos ar policiju - pirmdien man jāuzzin, pie kura izmeklētāja ir nodota mūsu avārijas lieta, tad no viņa jāsaņem atļauja motocikla izņemšanai, tad ar šo atļauju jādodas uz Klijānu ielu, kur man 101. kabinetā izdos vēl vienu atļauju, ar kuru es varu doties uz policijas lobēto autostāvvietu un samaksājis lielu naudu (par divām brīvdienām tai skaitā), savu motociklu atgūt. Pirmdien izmeklētājs bija aizņemts, mani pieņemt nevarēja. Otrdien es no izmeklētāja izzīņu dabūju, bet Klijānu ielā nokļūt un otru izziņu dabūt nepaspēju - 17:02 šai kabinetā vairs neviena nebija. Trešdien dabūju visas nepieciešamās atļaujas un devos uz SIA "Police Service" autostāvvietu pakaļ savam īpašumam. Šeit man piedāvāja variantu, ka, ja es neņemšot čeku, tad viņi varētu man motociklu atgriezt par lētāku naudu. Pirmajā mirklī es pat apstulbu. Bet, ja jau var kaulēties, tad kapēc gan ne? Teicu, ka avārijā neesmu vainīgs, un lai viņi man izraksta rēķinu adresētu vainīgās automašīnas īpašnieka civiltiesiskās apdrošināšanas izdevējai kompānijai, uz ko viņi teica, ka nekā nebija. Maksā 6 ls par diennakti (četras diennaktis) un vēl 19 ls par evakuatoru. Kopā - 43Ls. Piebildīšu, ka man vispār bija tikai 40 Ls, no kuriem 5 Ls bija paredzēti Autofavorītam, kuri bija ārkārtīgi laipni un izpalīdzīgi ar savu treilerīti manu motociklu nogādāt kur vien vajag. Tā arī liku priekšā - man ir 35 ls, vairāk nau. Kungi autostāvvietā ilgi un rūpīgi meklēja starp izsistajiem čekiem kādu, kurš būtu par šo summu. Beigās tomēr neatrada. Tad ilgi rēķināja, un beigās tomēr kaut kā sarēķināja, ka man gala summa sanāca 35.00 Ls. No naudas biju šķīries, atlika vienīgi savākt motociklu. Motocikls atradās kādus 100m no iebraucamajiem vārtiem. Stumjams tas nebija - viņam bija noķīlēts priekšas ritenis (disks locīts). Es biju apdauzīts, un jau sāku izskatīties pēc padomju laikā pārtikas veikalos nopērkamās zilganzaļās vistas - sasitumi sāpēja nežēlīgi. Griezos pie stāvvietas darbiniekiem ar jautājumu, vai nevar Favorīta treilerītis iebraukt teritorijā. Varot, divi lati un piecdesmit santīmi. Es saku, ka man tak nav! Visu jums jau atdevu. Nekādi nevarot palīdzēt. Lūdzu, lai viņi vismaz palīdz man to moci aizvilkt tos 100 metrus. Tas neesot viņu pienākums. Mans mocis, lai es arī stiepjot. Stiepu ar. Ik pa pāris metriem pavilcis, atpūtos. Piebildīšu - mocis sver 235 kilogramus, man sāp visas malas - galu galā, es tak pats ar šo lupatās sadauzīto mocīti biju braucis un avarējis. Auto un citas personas teritorijā bez piemaksāšanas neielaida. Lielisks kantoris. Aizmociju mocīti līdz vārtiem, kopā ar šoferīti ievietojām to Favorīta piekabītē un aizvedām. Par šo SIA "Police Service" man rodas daži jautājumi, uz kuriem es nezinu atbildes. 1. Pēc kādiem kritērijiem ir izvēlēta tiešī šī autostāvvieta? 2. Vai ir bijis kāds konkurss autostāvvietu vidū par tiesībām apkalpot policijas aizturētos un avārijās cietušos transportlīdzekļus? 3. Kas ir noteicis šo drausmīgo maksu par viņu "pakalpojumiem", un kapēc visi tos uzskata par normāliem? 4. Ja man nav naudas lai motociklu pēc avārijas izņemtu no autostāvvietas, kas notiek ar manu motociklu, kaut gan tas šajā stāvvietā ir novietots pret manu gribu, burtiski - man atņemts mans īpašums? 5. Ja jau civiltiesiskā apdrošināšana sedz šīs stāvvietas pakalpojumus, kā gan es varētu piestādīt viņiem rēķinu, ja man nebūtu naudas motocikla izņemšanai? Kamēr lieta tiek izskatīta pa visām iestādēm - kriminālpolicija, ceļu policija, OCTA izmaksu lieta - mocim iet skaitītājs - 6 Ls diennaktī. Pēc pusgada sanāk skaista summa: 1068 Ls, pēc gada jau 2136 Ls, pie tam, motocikls ir sarūsējis un pārvērties nevērtīgā lūžņu kaudzē. Apdrošināšanas kompānija Pēc ceļu satiksmes negadījuma viena no pirmajām veicamajām lietām - paziņošana pretējās puses civiltiesiskās apdrošināšanas polises izsniedzējai kompānijai par notikušo avāriju un viņu eksperta ierašanās gaidīšana. Likumā noteikts - triju darba dienu laikā. Eksperts ieradās, visu apskatīja, safotografēja. Gan motociklu, gan saplēstās drēbes, gan ķiveri, kura pēc avārijas ir jāmaina, pat ja uz tās nav redzamas bojājuma pēdas. Motocikls atradās Favorīta servisā, jo tas jauns tika pirkts no Autofavorīta, kā arī visas apkopes tam tika veiktas viņu servisā. Pēc mana lūguma, Autofavorītā tika sastādīta tāme par motociklam nodarītajiem bojājumiem - maniem zaudējumiem, lai šo motociklu atkal atgrieztu ielā tādu pat, kāds tas bija pirms tam. Šo tāmi iesniedzu apdrošinātājiem un gaidīju viņu lēmumu. Likumā paredzēts, ka apdrošināšanas kompānijai jāpieņem lēmums mēneša laikā no pēdējā izmaksu lietā nepieciešamā dokumenta saņemšanas brīža. Likumā vienīgi ir aizmirsts atrunāt, kas tad īsti ir šis "pēdējais izmaksu lietā nepieciešamais dokuments". Parastā gadījumā - tā ir izziņa no Ceļu Policijas par satiksmes negadījumu - viens vainīgs, otrs - nevainīgs. Lieliski. Esmu nevainīgs - vadīju motociklu pa galveno ielu, man nedeva ceļu, notika avārija. Lēmums ceļu policijā tāds arī tika pieņemts. Lai nebūtu nekādu neskaidrību ar termiņu ievilkšanos, pats personīgi šo lēmumu un vēl arī pilnu lietas kopiju nogādāju uz AAS "Baltikums" izmaksu daļu. Man teica, ka divu nedēļu laikā viņi manu lietu izskatīšot. Divas nedēļas pagāja. Zvanīju un interesējos. Man teica, ka liela summa, tādēļ viņi pieprasīšot pilnu lietas kopiju. Es atbildēju, ka to jau viņiem iesniedzu. Ā. Nu, tad nākamnedēļ jūsu lietu izskatīs. Nākamnedēļ tika nolemts, ka viņi nodos manu lietu atkārtotai ekspertīzei, lai būtu pārliecināti par to, ka es neesmu tīši pats savu mantu bojājis un lai eksperti apstiprina, ka es esmu darījis visu, lai mazinātu savam īpašumam nodarīto kaitējumu. Nedaudz absurdi... Es ar motociklu skrēju automašīnai sānā ar domu nodarīt savai mantai zaudējumus? Raku augšā likumu - jā, tur teikts - ja apdrošinātājam rodas šaubas, tas var nozīmēt papildus ekspertīzi. "Rodas šaubas" ir jauks jēdziens, pat, ja šaubas nerodas, viņas "mums radās" un ekspertīze ir "sarežģīta", tā velkas mēnesi. Pēc tam vēl mēnesi ir jāpieņem lēmums, ko tad tā ekspertīze īsti ir parādījusi. Nu jau no Ceļu policijas izziņas saņemšanas brīža pilnīgi likumīgi ir novilkti jau trīs mēneši, naudiņa nav jāmaksā, to var ieguldīt kur citur... Labi, ja ekspertīze, tad ekspertīze. Uzzināju, kur tiek šādas ekspertīzes veiktas. AAS Baltikums maksā naudu Tehniskās Universitātes Mehānikas ekspertīžu centram par to, lai tie priekš viņiem veiktu vajadzīgās ekspertīzes. Pēc divām nedēļām sazinājos ar šo ekspertīžu centru - vai manu lietu jau ir caurskatījuši. Ekspertīžu centrā par manu lietu neviens neko nebija dzirdējis. Zvanīju Baltikumam. Jā, viņi esot nolēmuši dot citiem ekspertiem, bet pēc tam tomēr atkal šiem, šonedēļ nosūtīšot. Pēc mēneša lai zvanot, ekspertīze esot ļoti sarežģīta. Biju jau papētījis, kā šīs "sarežģītās" ekspertīzes notiek. Ir programma, kurā ievada virknīti izejas datu un iegūst iespējamos bojājumus un ātrumus. Piecās minūtēs. Bet ja mēnesis, tad mēnesis - likumā paredzēts, ko es varu pret to? Pēc šī mēneša sazvanīju Baltikumu. Viņiem vēl neesot atbildes no ekspertiem, bet viņi uzzināšot. Lai es piezvanot rītdien. Rītdien ir piektdiena. Piezvaniju. Eksperti esot jautājuši, cik es, mana pasažiere un mans motocikls apmēram sverot!!! Teikšu, ka manam priekam nebija robežu - beidzot tak ir līdz tai programmai tikuši un tur ir jāievada masas. Nosaucu svarus un apjautājos, vai tad šodien būs tie rezultāti? Būšot. Rezultātu nebija. Bija pirmdien, un ļoti satriecoši - es esot braucis ar ātrumu virs 100km/h, tamdēļ viņu lēmums būšot man atteikt atlīdzības izmaksāšanu. Nu, es jau biju uz ko līdzīgu gatavojies, un jau tai pat dienā aizvedu sūdzību uz Satiksmes Biroju, kurai klāt pievienoju fotoattēlus no notikuma vietas (kā sapratu, ka kāja nav lauzta, uzreiz nobildēju gan moci, gan ceļa segumu, gan stāvokli uz ceļa). Satiksmes Birojā manu sūdzību pieņēma un solīja mēneša laikā izskatīt. Visu cieņu, 16. jūlijā "LR Satiksmes Birojs pamatojoties uz Ceļu satiksmes negadījumu apstākļu izpētes un transporta trasoloģijas ekspertu komisijas 2003. gada 15. jūlija lēmumu Nr.35, un saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 39. panta 3. daļu, nolēma atzīt AAS BALTIKUMS 2003. gada 8. jūlija pieņemto lēmumu par nepamatotu"! Nocitēju. Pagāja vēl kāds laiciņš, un no AAS Baltikums saņēmu vēstulīti, ka viņiem vienalga, ko tur nolemj kaut kāda tur trasoloģijas ekspertu komisija, viņi savu lēmumu nemaina. Teikšu kā ir - Satiksmes birojs ir ar pirkstu pakratījis, bet reālu palīdzību man sniegt tas nevar. Apdrošināšanas kompānijas darbojas saskaņā ar Satiksmes Biroja izstrādātajiem normatīvajiem dokumentiem, taču Satiksmes Birojam nav nekādas teikšanas par to darbību. Atliek tikai tiesa. Kaut gan, pirms sūdzēšanas tiesā man vēl viena sūdzība ir jāuzraksta un jāsaņem atbilde - sūdzība "Finansu un kapitāla tirgus komisijai". Tas ir kantoris, kurš izdod apdrošināšanas kompānijām licences. Un tad - ceļš uz godīgo tiesu. Protams, lai es varētu iesniegt prasību pret apdrošinātājiem, man ir jānomaksā tiesas izdevumi (vēl neesu noskaidrojis, cik īsti daudz tas ir) un jāiemaksā kāda daļa no prasītās summas. Ja man nav naudas, es pat tiesā nevaru šos apdrošinātājus iesūdzēt. Nu, pēc šitā man arī rodas daži jautājumi: 1. Apdrošināšanas kompānijas var mierīgi visus sūtīt "d*rst" un viņām par to nekas. 2. OCTA ir obligāta. Es to nevaru nepirkt. Valsts mani sodīs (ceļu policista paskatā). Bet ja man ir jāsaņem pretī - nav variantu, valsts mani neaizsargā. 3. Labi, ka mēs ar manu pasažieri esam veseli. Ja būtu nepieciešama dārga ārstēšana? Un uz apdrošinātāju lēmumu būtu jāgaida ļoti ilgi? 4. Kur skatās šī "Finansu un kapitāla tirgus komisija"? Jau ar Aliansi viņiem sanāca peļķē iesēsties. Nu jau arī Baltikums iet tur pat. 5. Protams, ka iešu visas instances, un sūdzēšu tiesā. Ja tiesa atzīs manu prasību par pamatotu, tad AAS Baltikumam būtu man jāmaksā. Bet ja viņi nemaksā? Ko tad? Tad ir ilgs un garš maksātnespējas atzīšanas process un galu beigās man 90% no prasības summas sedz Satiksmes Birojs. Skaisti. Vēl kādi pāris gadi... 6. Varbūt ir vēl kādi cilvēki, kuri arī vēlētos šo lietu popularizēt? Teiksim, te varētu skaistu raidījumu uztaisīt, varētu skaistu rakstu sēriju uztaisīt, varētu pameklēt, varbūt kādam ir izdevīgi, ka ir tādas kompānijas, kuras ņem naudiņu un cilvēkiem to neizmaksā? Galu galā, nemaksāt naudu tak' ir apdrošināšanas kompāniju bizness.- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Standarsitaacija Latvijas apdroshinaataaju praksee. SVIESTS. Pats esmu uzraavies uz Balticumu, izspiedeeju kantoris.