Ukrainas pieredze rāda – karalauks bez drona vienkārši vairs nav pat iedomājams, tas ne tikai ir akls, bet arī tiek izmantos uzbrukumos pat dažu karavīru sastāvā.
Latvija vada "Dronu koalīciju", bet cik daudz no šīs tehnoloģijas nonāk mūsu pašu NBS, Zemessardzes un regulāro vienību rokās? Vai mēs joprojām paļaujamies uz dažiem dārgiem bezpilota aparātiem, vai arī masveidā apmācām katru nodaļu vadīt FPV kamikadze-dronus?
Vai Latvijas uzņēmumi spēj nodrošināt armiju ar tūkstošiem dronu mēnesī, nevis desmitiem gadā?
Vai Zemessardzē drona vadīšana ir obligāta prasme vai tikai "entuziastu hobijs"?
REB (Elektroniskā cīņa): Cik gatavi esam pretinieka signālu slāpēšanai? Vai mūsu droni nepaliks "zemē" pirmajā konflikta stundā? Vai mums vispār ir ar optisko šķiedru vadāmi droni?
Raksti savu viedokli – kas bremzē dronu ēras sākumu Latvijas armijā vai arī darbs notiek un NBS jau aktīvi izmanto dronus savās mācībās? Kādi risinājumi ir nepieciešami tūlīt! Droni Latvijas armijā 2026
Te var redzēt ukraiņu karavīra prieku, kurš dāvinājumā saņēma DJI T3 dronu ar termokameru. Daļu no izdevumiem ziedoja arī iAuto lasītāji – paldies jums!
Latvietis, kurš apmāca Ukrainas karavīrus ieņemt ierakumus, aicina Latvijas NBS izmantot dronus!
Ir pagājis gads kopš šīs intervijas ar Andri Gulbi. Kas ir mainījies paša karadarbības norisē Ukrainā un kas ir mainījies Latvijas militāro dronu attīstībā? Vai ejam līdzi izmaiņām Ukrainā?
Piemēram, intervijas laikā vēl nebija optiskās šķiedras dronu vadības masveida pielietojuma un nebija pretdronu tīklu alejas transporta kustībai. Arī pienenes bruņas nebija.
Vasaras dienā lido - viss zaļš un nevarēsi neko redzēt zem lapām, te palīdz termokamera, tas ir “Game changer” kā vari redzēt attēlā zemāk, pretinieku neredzi - pretinieku redzi.
Ko gan nozīmē gatavi šajā kontekstā, uztaisi dronu kuram nav vajadzīgi sakari bet spēj lidot 24 stundas un tikai aptuveni ieturēt kursu pēc vēja un vēl kaut kādiem rādijumiem ( kaut vai tik stulbi kā pāris štrunta fotodiodes kas "lūr uz kompasa adatu") un visi tehnoloģiski advancētie līdzekļi ir “kaķim zem astes” … Tad vajag apmēram akmeņu krusu “uz pasūtijumu” kas ir praktiski vāji iespējams pasākums. Un jautājums kuram to visu “nomest uz galvas” …
Fakts ir tāds, ka jātrennējās un jāmācās. Bet tik sensitīvu informāciju, manā skatījumā, katram dīvānā sēdētājam nevajadzētu nodot un nebūtu jāzin. Un vēl tie termini piezemējās, nolaidās utt. Kaut ko atgādina no ww2? Ja jau ziņo, tad jāsaka arī kā ir. Izaicinoša diversija ar mērķi kritiskā infrastruktūra.
Un līdz ar to iespējams ka labākais pretlīdzeklis ir dezinformācija, tiesa mūsu kritsikā infrastruktūra nav tā ļoti pamainījusies no CCCP laika, ta kā jautājums kāds info Ru pusei ir saglabājies par mums. JO nu labākās un precīzākas kartes savulaik tika “atpirktas” no CCCP armijas izvācoties no šejienes …
Starpcitu tām precīzakām kartēm ir ieviesti sagrozījumi kurus parametri zināmi vien Genštābam. Tās kartes nebija īsti izmantojamas, ja nebija ar ko salīdzināt, piemēram tiltus zīmēja ar nobīdēm . Bet smieklīgi, jo paskatoties kaut vai ASV atslepenotos CORONA (antivakseri jau sarosās) spiegu satelītus var redzēt visu kā uz delnas un tā PSRS slepenība bija vien izsmiekls. Sekas gan tādas, ka pi-eles PSRS iznīcināja vēsturiskos aerofoto un citu karšu/plānu kolekciju Latvijā, jo naidnieks tikšot klāt.
Tik tie nebūs derīgi līdzekļu apgūšanai. Vispār šajā jomā visiem izstrādājumiem būtu jābūt divās versijās dārgākā treniņiem un tad max lētākie varianti kaujas vajadzībām. Drukāt joprojām uz 3D printera nav nopietna ražošana kaujas apstākļos.
Kāds no deputātiem kā joku izspēra ka mednieki varētu triekt nost dronus un par to dabūt pat atlīdzību ,bet Bruņoto spēku pārstāvis izteica ka nu tas nav drošs pasākums jo nav jau zinākms kur tas pēc notriekšanas var nokrist un kādas sekas radīt.Likums ari paredz medību ieroču izmantošanu pareizi un nav tāda likuma diemžēl kas atļautu notriekt medniekam dronu virs medību platībām ,kautgan bija eksperiments kur pierādījās ka mednieki ar medību ieročiem viegli tiek galā ar šo uzdevumu.Kā tad īsti ir?Tas būtu pareizi vei nē kautkādus likumus pamainīt lai ir iespēja vajadzības gadījumā ta izdarīt?
Tur šitads variants abpusēji pastāv,jebkurā gadījumā vajag atļaut notriekt,nav ko lidināties.Nav nozīmes kurš palaiž ,apdraudējums jebkurā gadījumā.Neuzskatu ka jāļauj jebkuram izmantot LV gaisa telpu tranzīta lidojumiem.
Ja atgriežas uz Krieviju, tad lai lido vien. Šaudīties tāpat vien pie robežas ar nav prātīgi. Bet Krievijai mulāžas uztaisīt no dronu daļām nav problēma, tā kā vispirms izmeklēšanas rezultāti jāpagaida vai vispār tajā dronā ir ukraiņu detaļas. Firmwari arī diez vai var nosargāt pret uzlaušanu, ja fiziski tas drons ir iegūts tā kā var arī pārprogrammēt un laist uz citu mērķi. Lēti nozīmē, ka nav arī dižas aizsardzības.
Drons apgriezās un izslēdzās motors tieši virs ezera. Kaut kā nevienam tur neliekas, ka drons ir ticis vadīts? Es drīzāk pieļauju, ka noslāpēts un kad ukraiņi atjaunojuši sakarus, novadījuši uz ezeru.
Bet par medniekiem - Latvijā diemžēl pie plānošanas vienmēr ir bijuši absolūtie idioti. Noteikt, ka dronu drīkst notriekt ārpus apdzīvotām vietām tik un tik km, ir vienas dienas jautājums, izplānoja, nokonsultējās, izdiskutēja, pieņēma. Ja dronam tālākais ceļš ved uz jebkuras apdzīvotas vietas pusi, tad kur ir garantija, ja viņš tieši tur nenokritīs? Cik procentuāli ir iespējamība lielāka, ka drons kādā brīdī tiks tieši novirzīts uz pilsētu, tā vietā lai mednieks izdarītu savu darbu. Jo vairāk paklausies tajos NBS frīkos, jo vairāk paliek pārliecība, ka tikai tad atmodīsies, kad iebrucēja tanku komandieris pieklauvēs pie Baltezera villas durvīm.
Pieļauju ka militārajiem droniem centīsies info turēt kā noslēpumu gan militārās drošības gan komerciālu apsvērumu dēļ.
Tapēc ļoti “uzmākties” nav vērts - vienīgi vari pajautāt par lidojuma tālumu un kontroles areālu, tas ir interesanti tikai no viedokļa - cik tālu tevi pasūtīs, jo vismaz situācijā ar kaut ko pašu izstrādātu un innovatīvu - es turētu info noslēpumā, vai sniegtu sagatavotus melus … ;)
2024. gadā sabiedrībai tika paziņots, ka Shahed drons tika pamanīts, monitorēts un tā trajektorija bija zināma. Kādas konkrētas spējas Latvijai šodien ir, lai sabiedrība būtu pārliecināta, ka nākamajā reizē tas nav tikai amatpersonu apgalvojums, bet pārbaudāms fakts?
Kura tehnoloģija šobrīd rada lielākas galvassāpes pret drona aizsardzībā – mākslīgā intelekta droni vai optiskās šķiedras droni?
Kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā apturēt 100 lētu FPV dronu uzbrukumu?
Kas notiek, ja GPS nav pieejams un radiosakari ir traucēti?
Kāds ir zemākais augstums, kurā jūsu sistēma garantēti atklāj mērķi?
Vai jūsu sistēma būtu pamanījusi Shahed dronu, kas 2024. gadā ielidoja Latvijā?
Kas ir tas dronu veids, kuru Latvija šobrīd visvairāk baidās nepamanīt?
Šonedēļ notiek un iAuto redakcija piedalā "Drone Summit 2026" – starptautisks aizsardzības inovāciju samits, kas veltīts bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstībai, inovācijām un sadarbībai aizsardzības jomā. Pasākums vienuviet pulcēs līdz pat 2000 dalībnieku – ievērojamus lektorus un viesus, politiskos līderus no Drone Coalition dalībvalstīm, kā arī militāros ekspertus, zinātniekus, uzņēmējus un dronu nozares līderus, lai izvērtētu sasniegto, dalītos gūtajā pieredzē un veidotu dronu spēju attīstības nākotni. Samits kalpo kā platforma, lai veicinātu inovācijas aizsardzības jomā un stiprinātu reģionālās aizsardzības spējas.
Ko tu vēlētos no šī visa uzzināt ar iAuto palīdzību! Raksti jautājumus vai apskatāmās tēmas.
