Jaunākā informācija par sestdien, 25. oktobrī notikušo ceļu satiksmes negadījumu Preiļu rajonā, kurā bojā gāja astoņus mēnešus vecs zīdainis, apstiprina, ka neviens no mašīnā esošajiem bērniem nebija piesprādzēts.
Turklāt bojā gājušo meitenīti rokās turējusi māte. Avārijā cietuši vēl četri cilvēki, tai skaitā divus gadus veca meitene.
Par piesprādzēšanās nozīmi piemirst ne tikai pieaugušie attiecībā paši uz sevi. Sestdien notikusī traģēdija lieku reizi pierāda, ka vecāki nedomā arī par savu bērnu drošību.
Statistikas dati apstiprina, ka aizvadītajā gadā 263 bērni - pasažieri līdz 15 gadu vecumam cietuši satiksmes negadījumos. 7 bērni - pasažieri gājuši bojā.
Ja salīdzina ar 2001. gadu, tad ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits pieaudzis par 28,3%. Diemžēl vairumā gadījumu (līdzīgi kā sestdienas traģēdijā) šie negadījumi notiek, jo bērni netiek piesprādzēti vai pārvadāti speciālajos bērnu sēdekļos. Te vainojams gan vecāku iztēles trūkums, par to, kas notiek ar bērna ķermenīti trieciena brīdī, gan apgalvojumi, ka bērnam sēdeklītī neesot ērti (patreiz bērnu sēdeklīšu klāsts Latvijā ir tik plašs, ka var izvēlēties sava bērna vajadzībām vispiemērotāko), gan līdzekļu žēlošana šķietami „nevajadzīgai luksusa lietai”. Priekšstats, ka bērnu sadursmes brīdī iespējams noturēt rokās, ir nepiedodami maldīgs. Sestdien notikusī traģēdija ļoti uzskatāmi norāda, ka bērna sēdeklītis nav ķeksītis ceļu policistiem, bet bērna izdzīvošanas ķīla.
Norvēģijā kopš 1988. gada pieņemti noteikumi, kas paredz, ka bērnus līdz pat 15 gadu vecumam neatkarīgi no to sēdvietas mašīnā ir jāpārvadā piesprādzētus. Savukārt bērnus līdz trīs gadu vecumam jāpārvadā bērnu sēdeklī. Pētījumi liecina, ka pirms šo noteikumu ieviešanas 50% bērnu Norvēģijā tika pārvadāti nepiesprādzēti. Šobrīd aptuveni 80% bērnu tiek pārvadāti atbilstoši noteikumiem.
Latvijā Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, autotransporta līdzeklī atļauts pārvadāt bērna vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklī, kas ar drošības jostu piesprādzēts pie pasažieru sēdekļa, diemžēl daudzi vecāki šos noteikumus neievēro, neapzinādamies, ar ko viņi riskē.
Ceļu satiksmes drošības direkcija aicina mācīties no citu traģiskām kļūdām, jo riskēts tiek ar bērna dzīvību!
Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka drošības jostas transportlīdzekļos izmanto aptuveni 41% cilvēku. Pie tam piesprādzēto braucēju skaits pieaug sociālo kampaņu iespaidā, kad cilvēkiem tiek īpaši atgādināts, ka, lietojot drošības jostas, viņi vairo savu drošību transportlīdzeklī.
Starptautiski veiktie pētījumi par drošības jostu izmantošanu transportlīdzekļos pierādījuši, ka jostu lietošana ceļu satiksmes negadījuma brīdī līdz 50% samazina bojāejas iespēju tiem, kas sēž mašīnas priekšējos sēdekļos, bet līdz 25% - tiem, kas atrodas uz aizmugurējā sēdekļa. Īpaša nozīme drošības jostām ir negadījumos, kad notiek frontāla transportlīdzekļu sadursme, vai kad mašīna nobrauc no ceļa.
Džoanna Eglīte
CSDD Sabiedrisko attiecību daļa
Visneizsargātākais ir galīgi pieļurbājies pasažieris, kas nav spējīgs filmēt neko. Un nav nozīmes ne vecumam ne dzimumam.