Bīstamo krustojumu „tops” Rīgā gadu no gada saglabājas nemainīgs. Aizvadītajā gadā bīstamākie bijuši Maskavas-Krasta-Slāvu tilts, A.Čaka-Pērnavas-Zemitānu tilts, G.Astras-Dzelzavas ielu krustojumi. Ceļu saimnieks – Rīgas dome šogad nolēmusi pasūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) veikt pētījumu, lai profesionāļi sagatavotu risinājumus satiksmes organizācijas un drošības uzlabošanai.
CSDD Ceļu drošības audita daļa atzīst, ka, lai uzlabotu drošību lielajos pilsētas krustojumos, ceļu saimniekam Rīgas domei būtu jāiegulda apjomīgi finansiālie līdzekļi.
Krustojumi ar lielāko CSNg skaitu
Saskaņā ar statistikas datiem jau vairākus gadus krustojums, kurā reģistrēts vislielākais negadījumu skaits ir Maskavas-Krasta-Slāvu tilts. Kopumā (kopš 1999. gada) reģistrēti 223 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg). 2003. gadā - 53, 2002. gadā – 37.
„Šajā krustojumā satiksmes intensitāte ir viena no augstākajām pilsētā, tādēļ ar nelielām satiksmes organizācijas izmaiņām nekas nebūs līdzēts. Patreiz satiksme tiek organizēta līdzīgi kā rotācijas apļos, tikai šajā gadījumā ievadi krustojumā tiek regulēti ar luksofora objektiem. Būtībā krustojums jau sen izsmēlis savu kapacitāi un nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju. Te būtu nepieciešams izveidot divlīmeņu krustojumu, kas visticamāk tiks īstenots izbūvējot Dienvidu tiltu,” analizē Ziedonis Lazda, CSDD Ceļu drošības audita daļas vadītājs. Viņš atzīs, ka ieguldījumi, kas nepieciešami šāda krustojuma sakārtošanai, ir ļoti lieli. „Visticamāk Rīgas dome līdz tilta izbūvei nekādus citus ieguldījumus šī krustojuma drošības veicināšanā neveiks,” pieņem Ziedonis Lazda.
Aizvadītajā gadā bīstamākais izrādījies A.Čaka-Pērnavas-Zemitānu tilta krustojums. Tur 2003. gadā reģistrēts 61, 2002. gadā – 35, bet kopumā (kopš 1999. gada) – 221 CSNg.
Ņemot vērā, ka krustojas divas maģistrālas ielas, CSDD speciālisti uzskata, ka drošības līmeni veicinātu Pērnavas ielas paplašināšana, izveidojot braukšanas joslu posmā no Kr.Barona ielas līdz A.Čaka. ielai. Tomēr būtiskus satiksmes organizācijas un drošības uzlabojumus varētu sagaidīt, pārbūvējot krustojumu divos līmeņos, bet gājējiem paredzot vai nu gājēju tuneli, vai tiltu.
G.Astras-Dzelzavas ielu krustojums ir trešais bīstamākais Rīgā. 2003. gadā tur reģistrēti 50 CSNg, 2002. gadā – 38, bet kopumā (kopš 1999. gada) – 208. Šajā krustojumā būtu jāvērš uzmanība kreisā pagrieziena aizliegšanai, to kompensējot ar jaunas apgriešanās vietas izveidi uz ielas sadalošās joslas rēķina, norāda CSDD speciālisti.
Auditēs bīstamākos krustojumus
Rīgas dome šogad nolēmusi kopīgi ar CSDD plašāka projekta ietvaros meklēt risinājumus tādu krustojumu uzlabošanai, kas vienlaikus ir gan bīstami, gan investīcijas to uzlabošanai nepārsniedz reāli iespējamās.
„Statistikas dati, kas norāda lielo negadījumu skaitu lielajos krustojumos nav tiešs krustojuma bīstamības pakāpes rādītājs. Bieži mazākas intensitātes krustojumi, kur notiek negadījumi ar cietušajiem ir pat bīstamāki par lielajiem. Tādēļ audita veikšanai, ņemsim vērā arī šo kritēriju,” skaidro Ziedonis Lazda.
CSDD piedāvātie risinājumi Rīgas ielās
Sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, CSDD jau līdz šim palīdzējusi rast risinājumus, piemēram, Biķernieku-Eizenšteina krustojuma drošības uzlabošanai. Luksofors izbūvēts Hanzas-Rūpniecības ielu krustojumā būtiski uzlabojot satiksmes plūsmu un drošību. Pēc CSDD ieteikumiem uzlabots arī Kalnciema-Slokas ielu krustojums. Šajā krustojumā aizliegts kreisais pagrieziens, kas mazina sastrēgumu krustojumā un atvieglo satiksmes plūsmu.
Informāciju sagatavoja:
Džoanna Eglīte, CSDD Sabiedrisko attiecību daļa
Nu johaidiii... paskatieties shos 3 krustojumus no brauceeja viedoklja. Avaarijas (varu 99% sadereet) veidojaas tapeec, ka ir atljauts nogriezties pa kreisi (zemitaanu/peernavas/Chaka un ari Dzelzavas/Astras) neljaujiet to dariit un nolieciet tur policistu, kas reaali sodiitu "biezos" kuri to dara.
Ar Slaavu tiltu - nu man domaat, ka vaaarijas visbiezhak notiek no tilta virzienaa uz centru, kur pienaak klaat no maskavas ielas tas pievads ar " dodiet celju ziimi". Man ar tur ievilka mashiinai aizmuguree, kad viens kex izdomaaja, ka es neredzu to ziimi. Rezultaataa - ja aizmuguree man ieskrietu kaut kas lielaax par manu auto - buutu es izists uz galvenaa celja un tad avaarija buutu daudz nopietnaaka. Kustiibu shajaa vietaa vajag laist pa taisno liidz ar tramvaja sliedeem un tad lajut autinjiem nogriezties pa kreisi. Ar lielu nozheelu esmu konstateejis a taa Tramvaja iela irpilniigi neizbraucama, lai gan ljoti eerti no taas ielas ir piekljuut gan molam, gan Aviaacijas instituutam utt, vieniigi - BEDRES ir praatam neaptveramas. Protams, par to murgu, aks tur veidojaas arii pateicoties tiem , kas grib uz tiltu tikt no centra braucot - t.i ir jaaveic apgrieshanaas manevrs apkaart tai staavietai rada izbriinu par taa krustojuma plaanotaaju.
Un veel - apskatieties kas notiek tai aplii nobraucot no Slaavu tilat avirziena uz Meebelju namu?! murgs, jo nav saziimetas joslas, dalja brauc pa pusjoslu, dalja pa divaam, un ja veel ierodaas CP ekipaazha kas noparkojaas aplii un tur pat aptur brauceejus tad vispaar domaaju ka te nav ko komenteet. Un veel - gaajeeju paarejas 5 m no pasha aplja ir ne tikai mazliet absurdi, bet arii biisatmi, gan gaajeejiem, gan autobrauceejiem. Think about it!
Autobrauceejs, kuram virzoties pa shiim vietaam paliek zheel cilveekus ar "M" vai "80" ziimi logaa, jo tie tur sirmus matus var dabuut.