Šoreiz pastāstīšu par atgadījumu, kas notika pagājušo piektdien ap plkst. 15.00, Rīgā, iepretī ēkai Muitas ielā 1.
Stāvam ar kolēģi, nevienu netraucējot, pie auto, pretī iebraukšanai Rīgas Valsts tehnikumā un diskutējam par satiksmes drošību, un iespējām to uzlabot, kad pēkšņi no mugurpuses „lidojošs” auto nopietni uzsit kolēģim pa kāju..Pirmais mirklis bija – nesapratne, jo auto ātrums konkrētajā situācijā bija krietni pa lielu un arī apturēts auto tika burtiski divu centimetru attālumā no auto, pie kura atradāmies.
Uzreiz meklējot vizuālo kontaktu ar autovadītāju, sapratu, ka lieta nav tik vienkārša, jo vadītāja rīcība, darbības un uzvedība bija haotiskas un nekoordinētas. Pienākot pie vadītāja durvīm un atverot tās, manas aizdomas apstiprinājās, persona pie stūres bija manāmā reibuma stāvoklī.
Konstatējot šādu faktu un radušos situāciju, es „laipni palūdzu” pasniegt auto atslēgas, pamatojot šādu nepieciešamību ar draudiem satiksmes drošībai, kā arī palūdzu no auto ārā nekāpt. Persona neiebilda.
Uzskatot šādu situāciju par manas morāles principiem nepieņemamu, kā arī saskatot tajā klaju likumu un noteikumu pārkāpšanu, pieņēmu lēmumu šo „šmigu” nodot Valsts policijas CP rīcībā.
Pēc tam noskaidrojās, ka dotais auto pieder citai personai, kas tur pat netālu to novietoja, lai aizskrietu uz veikalu, atstājot aizdedzē atslēgas un auto salonā divus reibušus pasažierus. Pēcāk, nezināmu iemeslu dēļ, reibušais pasažieris kļuva par reibušu vadītāju.
Un kā noskaidrojās vēlāk, šai personai nemaz nav un nekad nav bijusi vadītāja apliecība.
Secinājumi:
1) vienmēr un visur uzmanīties no tuvu braucošiem transportlīdzekļiem, pieļaujot iespēju, ka kādā no viņiem atrodas šāds potenciālais slepkava;
2) saskaņā ar CSN, atstājot auto, veikt visu iespējamo, lai cita persona to nevarētu izmantot;
3) nekad nesēsties pie stūres reibumā un nav svarīgi, tas ir tikai viens alus vai viena vīna glāze...
Paldies Ceļu policijai par atsaucību!
Ar cieņu, MG222
Aber, kaads sods, bez paaris izbirushiem zobiem, veel draud potenciaalajam slepkavam?