Lai visu vieglāk būtu saprast, sākšu ar ievadu... Beidzu darbu diezgan pavēlu - pēc desmitiem vakarā un devos uz mašīnu. Iekāpis jūtu, ka kaut kas nav, kā vajag, kā tad... maku ar dokumentiem neesmu paņēmis līdzi...
Cilpoju atpakaļ. Pie durvīm piezvanu (savādāk ārpus darba laika iekšā netiec). Dziļumā redzu: sargs kaut ko vīkstās, bet nenāk vērt, minūtes piecpadsmit nogaidu saprotu, ka tā arī nekas nemainīsies. Domās nosunījos un šļūcu atpakaļ uz mašīnu. Skaidrs, jālūko tikt pa īsāko ceļu mājās. Izbraucu uz 13 janvāra ielas, skatos Krastmalā viena ekipāža dežūrē, nolemju samazināt risku uz iekrišanu un nemest cilpu (13. Janvāra -> 11. novembra -> Krastmala ->13. Janvāra) viņiem gar degunu, dodos Valdemārielas ielas virzienā pa 11 novembra ielu. Viss klusu, uzbraucu uz Valdemārenes, bet tur zēni svaigi noasfaltējuši ielu un jābrauc līkums pa apvedceļu (jānoigriežas uz Kalpaka). Braucot konstatēju ka tuvie atkal nestrādā, ka deg tikai gabarīti (ik pa laikam tā niķojās). Vaina jānovērš, savādāk pasniegšu sevi kā uz paplātes, atrauju relejus, kā tad sakusuši, pēc pamatīga cīniņa izdodas ieslēgt “mūžīgās” (deg neatkarīgi kā ieslēgts gaismas slēdzis, vienīgais reālais slēdzis ir masas slēdzis.) tuvās ugunis. Apmierināts par savu darbu nokļūstu uz Hanzas ielas. Pabraucot garām Skonto hallei pamanu CP mašīnu. Pabrīnos, ko gan CP te var ķert. Laimīgi pabraucis garām, pēc simts metriem saprotu, Valdemār ielai virsū netiek. Griežu apkārt braucu atpakaļ. Kā tad, nāk viens CP un ar zizli skaidri parāda, ko domā – jāpiestāj malā. Domās “piesaucu tēvu, māti” bet tas nepalīdz, CP ne tikai nepazūd, bet arī palūdz uzrādīt dokumentus. Ar nelielām cerībām uzsitu pa savu “iecienītāko” dokumentu kabatu un konstatēju, ka tomēr viņi nav uzradušies, kā redzams burvju spējas man nepiemīt. Uzaicina mani uz CP mašīnu. Domās pārlieku, ka vakars garš, un kur steigties arī nav. Sāka ar vārda un uzvārda, pieraksta vietas un personas koda pierakstīšanu, es jau sabaidījos par savu personas kodu jo īsti no galvas nekad neatceros, kur nu vēl situācijā kad rokas, kājas ir kā galerts. Tad nu mani iedrošināja nosaukt vismaz pirmo daļu, nosaucu, bet nepareizā secībā, tomēr finālā tikām skaidrībā. Turpinot tā, nedroši nosaucu otro daļu, nebūdams pārliecināts par sevi. Tad, tā starp citu, saņēmu jautājumu par "iauto uzlīmi", kas manam eskortiņam uz sāna uzlīmēta. Kā arī piezīmi, ka viņi arī seko līdzi ziņām iekš to iauto. " Tūlīt sekoja jautājums, kāpēc mēs [iauto] rakstot, ka CP ir slikti. Es saspurojos pretī, ka gluži tā nav, ka ir arī pozitīvas lietas, tai pašā laikā arī nenoliedzu, ka ir arī negatīvi raksti. Tad man tika uzjautāts vai man tiešām nav neviena cita dokumenta mašīnā ar fotogrāfiju. Zinādams, ka visi dokumenti ira vienuviet, proti makā un darbā uz galda, noraidoši purināju galvu. Tad sekoja manis dotās informācijas pārbaude, kā par brīnumu personas kodu biju pareizi atcerējies, vienīgais biju nokļūdījies ar kategorijām tiesībās, proti biju nosaucis A1 lai gan bija tikai A2. un piemirsis izdošanas datumu. Tad nu sākās runa par to, ka es varēju nosaukt sava drauga vai brāļa dokumentu “parametrus”, jo pierādīt tik tiešām es nevarēju. Sākām runāt ko pēc visiem priekšrakstiem vajadzētu darīt. Tad man iešāvās prātā “gaiša” doma, atcerējos, ka redzēju darba kolēģa – Agra, mašīnu pie darba, mobilais (kā par brīnumu) bija līdzi. Saspiedis taustiņus pēc pāris pīkstieniem izdzirdu pazīstamo balsi. “Trijos vārdos” apstāstu lietas būtību. Dzirdu otrā galā nepārāk cenzētus vārdus, puisis jau bija atbraucis līdz otrajam darbam, bet solījās pieskriet un palīdzēt “izķepuroties”. Kamēr gaidām, nolemju pacīnīties ar “mūžīgajām” tuvajām gaismām. Zēni arī pienāk klāt un mēģina palīdzēt ar padomiem. Pēc kāda brīža parādās Agris, parādot savus dokumentus, viņš pārliecina CP, ka es esmu tas par ko uzdodos. Pa to laiku es atkal esmu izrāvis uguņu relejus un nevaru nekādi sastutēt vietā, kā par nelaimi, baterija arī nobeidzas. Viens no CP nāk man palīgā rāda gaismu ar šķiltavām, tādējādi vairākas reizes apdedzinot sev pirkstus. Finālā uguņi tika atgūti sākotnējā – “mūžīgo” uguņu formātā, lai varētu aizbraukt līdz mājām. Ar visa laba vēlējumiem no abām pusēm atvadāmies, tā arī neko nesamaksājot. Protams ar to piedzīvojumi nebeidzās, iebraucis Statoilā uz Valdemārenes, ielējis dažus litrus degvielas atjēdzos, ka ne tikai dokumenti ir atstātajā makā bet arī nauda... Bet tas ir cits stāsts. No visas sirds pateicos DN-4886 ekipāžai, par izrādīto sapratni, šitik “melni” man sen nebija izgājis. Katrā ziņā šī ekipāža “notušēja” visas šī vakara ķibeles un galu galā, nemaz tik ”melns” vakars nebija. Janciss Ford Escort Kabrio P.S. Šim rakstam gan bija jābūt pie Lasītāju rakstiem, bet šoreiz tas 100% attiecas uz policiju!- Ziņas
- Sludinājumi
- Sports
- Pie stūres
- Tehnoloģijas
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
nu es tachu teicu, ka visi policisti nav sliktie...
jauki lasiit shaadus pozitiivus rakstus, pie tam veel pirmdienaa :))