Ar šā gada 1. aprīli, SIA „Latvija Statoil” pirmais Latvijā un viens no pirmajiem Eiropas Savienībā tirdzniecībā ievieš videi draudzīgāku benzīnu – benzīnu, kas nesatur sēru (10 ppm).
Direktīva, kas Eiropas Savienībā paredz pilnīgu pāreju uz degvielu bez sēra, stāsies spēkā tikai nākamā gada janvārī.„”Latvija Statoil” ir līderis auto braucēju iepazīstināšanā ar videi draudzīgāku domāšanu,” stāsta Baiba Rubesa, SIA „Latvija Statoil” izpilddirektore. „Runājot par degvielu, bijām pirmie, kas strādā saskaņā ar ES kvalitātes prasībām degvielai, nevis Latvijā spēkā esošajām minimālajām prasībām, pirmie, kas uzsāk biobenzīna E85 mazumtirdzniecību un tagad pirmie, kas pāriet uz benzīnu bez sēra. Bezsēra dīzeļdegvielu tirdzniecībā plānojam ieviest gada otrajā pusē. Taču mūsu aktivitātes rūpēs par vidi ir krietni plašākas, jo esam arī pirmie, kas ieviesa videi draudzīgu maizīšu iepakojumu un jau tuvāko nedēļu laikā polietilēna iepirkumu maisiņus pilnībā aizstās ar maisiņiem, kas nonākot vidē, sadalās. Labo piemēru uzskaitījumu varētu turpināt.”
Pirmo reizi Latvijas auto braucējiem benzīns bez sēra kļuva pieejams pirms trim gadiem, kad SIA „Latvija Statoil” parasto 98Ultima benzīnu aizstāja ar 98Ultima bez sēra. Pašreiz kāds degvielas veids bez sēra pieejams arī Apvienotās Karalistes, Skandināvijas valstu, Holandes, kā arī Igaunijas un Lietuvas auto braucējiem.
Biodegviela nav vienīgais videi draudzīgais risinājums
Pašreiz sabiedrībā tiek popularizēts uzskats, ka tikai biodegviela ir videi draudzīgāka. Taču arī 100% fosilā degviela var būt videi draudzīgāka, ja tā nesatur virkni dažādu kaitīgu vielu, t.sk. sēru.
Lietojot benzīnu bez sēra, tiek samazināts oglekļa dioksīda izmešu daudzums, jo šādai degvielai ir lielāka enerģijas atdeve, tāpēc dzinējs to patērē mazāk, kas savukārt, samazina gaisa piesārņojumu. Otrkārt, darbinot dzinēju ar benzīnu bez sēra, pagarinās automašīnas gāzu izplūdes sistēmas mūžs, jo izplūdes gāzes mazāk satur arī citas kaitīgas vielas - kā slāpekļa oksīdu (NOx), oglekļa monoksīdu (CO) un ogļūdeņradi (HC).
„Nē!” skābajam lietum un globālajai sasilšanai
Skābju nogulsnēšanās vidi ietekmē vairākos veidos. Piemēram, kā skābo lietu veidošanās, kas nopietni un neatgriezeniski ietekmē floru un faunu, kā arī cilvēku veselību. Uzturoties gaisā ar sēra dioksīda un oglekļa klātbūtni, var rasties galvas sāpes, nespēks, redzes traucējumi. Gaiss ar augstu sēra oglekļa saturu, var izraisīt pat atmiņas traucējumus, samaņas zudumu un krampjus. Ilgtermiņā gaiss ar sēra oglekli veicina saslimšanu ar alerģisku bronhītu un pneimoniju, kā arī astmu.
Sēra dioksīds (SO2) ir viena no skābēm, kas nonākot atmosfērā no dažādiem avotiem, sausā veidā nogulsnējas uz zemes virskārtas. Saskarē ar ūdeni, oksidācijas un sairšanas procesā, tas pārvēršas sērskābē (H2SO4).
Savukārt, oglekļa dioksīda (CO2) izplūde pēdējo 30 gadu laikā ir izsaukusi tā koncentrācijas palielināšanos atmosfērā par 11%, ko tiešā veidā ietekmē tieši fosilās degvielas sadegšana. Augstā oglekļa dioksīda koncentrācija veicina siltumnīcas efektu, kas ir par iemeslu mūsdienu lielākajai problēmai – globālajai sasilšanai un neskaitāmām citām vides problēmām.
Saudzīgāks - automašīnu motoriem un izplūdes sistēmām
Sērs nav vēlams elements ne tikai atmosfērai, tādējādi kaitējot dabai, bet arī mašīnas aprīkojumam, ko lēnām sagrauj un „saēd” kaitīgās vielas. Samazināts sēra dioksīda un citu sēra kaitīgo savienojumu daudzums veicina automašīnas izmešu attīrīšanas sistēmu efektivitāti, uzlabojas automašīnu izplūdes sistēmu katalizatoru efektivitāte, bet sērskābes daudzuma samazināšana sadegšanas procesā, mazina motora un izplūdes sistēmu izdilumu.
Degviela bez sēra paver jaunas tehnoloģiskās iespējas. Degviela bez sēra ļauj automašīnās uzstādīt jaunākās paaudzes izplūdes gāzu apstrādes sistēmas. Līdz šim tas nebija pilnībā iespējams, jo šādas sistēmas ir jūtīgas pret sēru. Tāpat tas ļauj attīstīt tādas motoru tehnoloģijas, kurās paredzēts izmantot „liesu” degmaisījumu, palielinot degvielas ekonomiju.
Papildus informācija par degvielu bez sēra
Latvijā patlaban sastopams nepatiess pieņēmums – samazināts sēra saturs kaitē motoram.Mīts, ka sērs dīzeļdegvielā eļļo sūkni un inžektorus radies tāpēc, ka, uzsākot ražot dīzeļdegvielu ar zemu sēra saturu, tiešām tika atklāta problēma ar nepietiekošu eļļošanu. Taču sērs nav tas, kas eļļo. Samazinot sēra saturu dīzeļdegvielā, degvielas ražošanas procesā reizē ar sēru no degvielas tiek izvadītas arī eļļojošās daļiņas un degviela kļūst "sausa".
Dīzeļmotorā augstspiediena sūknis un degvielas inžektori ir pakļauti īpašiem darbības režīmiem. Mehāniskās daļas gan sūknī, gan inžektoros papildus eļļotas netiek. Eļļošana un attiecīgi arī šo detaļu izdilums ir tieši atkarīgs no tā, cik eļļojoša ir pati dīzeļdegviela.
Tāpēc, lai nodrošinātu dīzeļdegvielas eļļotspēju saskaņā ar Eiropas Savienībā spēkā esošo standartu (EN590), jau naftas pārstrādes rūpnīcā dīzeļdegvielai pēc attīrīšanas no sēra tiek pievienotas speciālas piedevas.
Benzīna motora degvielas padeves sistēmas konstrukcija ir atšķirīga no dīzeļmotora un tā neprasa papildus eļļošanu.
Ne jau benciinam tas seers,bet diizeldegvielai.