Pēdējos piecos gados apdrošinātāji valstij un pašvaldībām atlīdzībās izmaksājuši vairāk nekā 10 milj. EUR 1

 

Foto: Publicitātes attēls

LTAB | 27.maijs 2016 11:27

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (no 2011.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim) apdrošinātāji un LTAB valstij un pašvaldībām kompensējušas OCTA atlīdzības 10,8 milj. EUR apmērā.

Tikmēr šī gada pirmajā ceturksnī valstij un pašvaldībām atlīdzībās izmaksāti jau 0,69 milj. EUR, kas sastāda 6,5% no kopējās apdrošināšanas atlīdzībās izmaksātās summas, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

“Ļoti bieži saskaramies ar viedokli, ka vienīgās izmaksas, kas veidojas apdrošinātājam saistībā ar CSNg, ir tās, kas tiek izmaksātas tikai pašiem cietušajiem, kompensējot to mantai vai veselībai nodarītos zaudējumus. Taču nepamatoti tiek aizmirstas tās izmaksas, kas rodas atlīdzinot valstij radušos izdevumus. Reti kurš iedomājas, ka sākotnēji valsts apmaksātos pakalpojumus par cietušo ārstēšanu un uzturēšanu ārstniecības iestādēs, kā arī samaksātos valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un valsts sociālos pabalstus pēcāk kompensē apdrošinātājs vai LTAB,” skaidro J.Stengrevics.

Kā liecina LTAB dati, apdrošinātāju un LTAB valstij un pašvaldībām kompensācijās izmaksāto atlīdzību apjoms pēdējos gados ir pieaudzis, piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu par periodu pagājušajā gadā, atlīdzībās valstij un pašvaldībām izmaksāts par 36% vairāk - attiecīgi 689 tūkst. EUR šogad un 507 tūkst. EUR pērn.

“Būtiskākais iemesls, kādēļ turpina pieaugt valstij un pašvaldībām izmaksāto atlīdzību apmērs ir saistīts ar medicīnas iestāžu sniegto pakalpojumu izcenojumiem, kas nenoliedzami pēdējo gadu laikā ir pieauguši. Ņemot vērā šīs izmaksas, kā arī medikamentu cenu pieaugumu, paredzams, ka atlīdzību apmērs varētu turpināt augt arī nākotnē,” norāda J.Stengrevics.

 
Visi komentāri
 
jo 29.maijs 2016 14:58
0 0 Atbildēt

Un cik valsts un pašvaldības ir samaksājušas apdrošinātājiem prēmijās?

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Porsche pastāsta par jauno Macan

Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk

 

Arī pārāk lēna braukšana var radīt avārijas situācijas (+ VIDEO) 11

Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Putas vai rezerves ritenis ? TV Autoziņu eksperiments (+VIDEO) 13

Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk

 

Laika kapsula: sportiskais 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT ar tikai 716 km nobraukumu (+ FOTO) 6

Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti