CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu būs jāiepērk, nevis jānodrošina pašai 13

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 12.augusts 2020 9:14

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) šogad 30.novembrī būs jāsāk tai piederošo tehniskās apskates pakalpojuma veicēju SIA "Auteko&TUV Latvija", SIA "Autests", SIA "Scantest" un SIA "Venttests" kapitāldaļu atsavināšanu, otrdien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai.

Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos - "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests", ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.

Valdība uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par CSDD līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu" un atbalstīja rīkojuma projektu "Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas".

Valdība atļāva pārdot izsolē CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas, un noteikt, ka kapitāldaļu atsavināšana tiek sākta 2020.gada 30.novembrī.

Lai izbeigtu līdzdalību šajās kapitālsabiedrībās, CSDD bija nepieciešama valdības atļauja. 

Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Auteko&TUV Latvija" reģistrēts 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 532 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,568 miljoni eiro un peļņa 1,34 miljoni eiro. "Autoeko&TUV Latvija" 51% daļu pieder CSDD un 49% - Vācijā reģistrētam uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland".

"Autests" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 279 030 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 2,081 miljons eiro un peļņa - 331 570 eiro. "Autests" 80% daļu pieder SIA "Ogres servisa centrs", bet 20% - CSDD.

"Scantest" reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 177 500 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 3,711 miljoni eiro un peļņa - 902 699 eiro. "Scantest" 51% daļu pieder Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam "Carspect group", 29% daļu - SIA "CA 88", bet 20% daļu - CSDD.

"Venttests" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 284 802 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 282 712 eiro un peļņa - 66 624 eiro. "Venttests" uz pusēm pieder Ventspils pilsētas domei un CSDD.

 
Visi komentāri
 
Osis 12.augusts 2020 10:09
4 3 Atbildēt

Kārtējā muļķība.

1. Iepirkto apskates inventāru varēs vai nu norakstīt vai pa lēto privatizēt.

2. Jautājums vai neparādīsies interešu konflikti, kad vietējais mazpilsētas serviss kurš pārbaudīs mašīnas tās izčakarēs lai vairāk būtu jāremontē, vai jāiet atkārtota apskate.

3. Tiks izveidota stabila barotava kādam izredzētam komersantam.

Kādēļ man liekas, ka autovadītājiem no šīs reformas vieglāka un lētāka dzīve nekļūs.

Pļurkt 12.augusts 2020 19:56
1 0 Atbildēt

Kā to teikt. Tā pat kā ar esošo TA sistēmu - vienā miestā jāj par katru sīkumu (par netīšām uzlipinātu nelielu solidola pikucīti uz bremžu šļaukas liek 3!!! Otrā vietā ļauj salabot līdz CSDD slēgšanai un pēc kā uzlīmē bļambu "ar pirmo reizi", citā ļauj salabot tur pat uz plača (kādu sīkumu), pat instrumentus iedod ja ir luste!

lieliski 12.augusts 2020 10:26
2 0 Atbildēt

izveidos meitu, un pakalpojums būs dārgāks jo būs vairāk labuma guvēju.

Kanibaals 12.augusts 2020 10:34
2 2 Atbildēt

Toties civilizēta un ar iespēju izvelēties pakalpojuma sniedzēju. Kad OCTA ieviesa tad ar visi bļāva kam to vajag, es taču esmu super braucējs un avārijas netaisu, bet ja uztaisu tad veikli notinos

Freijers 12.augusts 2020 12:34
6 1 Atbildēt

Civilizēta un brīva sistēma ir šo uzticēt auto apkopes stacijām (servisiem), nevis SIA MIA PIA ar resniem runčiem un kārtējo slaucienu auto vadītājiem. Padebīlais arguments par šrotiem satiksmē vnk neiztur krituku, jo tādi ir jau tagad un būs jebkurā citā sistēmā, jo pārbauda vienreiz gadā (antiņiem, kam vajag, 2,3,4X gadā droši var paši doties tur kaut reizi mēnesī un katru reizi apliecināt savu augsti tehnisko sagatavotību satiksmei) - pēc būtības, ja auto apkopj vienā un tajā pašā servisā, kur arī kādas piezīmes tur, tad tā ir krietni labāka un ilgstošaka aina, nekā reizi gadā pie inspektora paviesoties, kam drusku citādāki MK 295 īstenošana kritēriji kā iepriekšējam.

Osis 12.augusts 2020 10:46
2 1 Atbildēt

Mēs ļoti labi atceramies cik "civilizēta" bija fotoradaru nodošana privātās rokās. Vai šeit nevarētu būt kādas paraleles? Ir muļķigi iedomāties, privāts kontrolieris vairs 2vniekus nelikt, tieši pretēji čakarēs vel vairāk jo būs jānopelna vai jāattaisno sava uzticētā misija.

Pļurkt 12.augusts 2020 19:51
0 0 Atbildēt

Nekad neesmu saņēmis selfiju nedz no stacionārā, nedz pārvietojamajiem radariem - tā ka man ir pie kājas kam viņi pieder!

Krotow 12.augusts 2020 22:24
3 0 Atbildēt

... jo mašīnas un tiesību man nav un nekad nav bijis.

Pļurkt 13.augusts 2020 7:38
0 0 Atbildēt

Sagribējās iedirst?

aizejošais 12.augusts 2020 21:11
1 0 Atbildēt

PILNĪGI nekas nemainīsies automašīnu īpašniekiem; bet valsts CSDD personā par sviestmaizi pārdos peļņu nesošu uzņēmumu daļas.

Es turpinu uzskatīt, ka paralēli specializētajiem TA veikšanai paredzētajiem centriem TA varētu veikt a/m dīleris, ja tam ir aprīkojums un/vai iespējas. Tas ietaupītu a/m vadītāju laiku un arī naudu.

torkjis 13.augusts 2020 16:45
0 0 Atbildēt

Aha! Pirms dažiem gadiem paziņa ar savu pajauno Land Rover (?) vērsās pie dīlera ar sūdzībā par klaudzieniem griežot stūri. Dīleris deva slēdzienu, ka tur dafigā ir jāmaina un gala tāme ap 700. Cilvēks braucot garām servisam a la "Janka skrūvē" iebrauca pakonsultēties. Tur liekos trokšņus novērsa pievelkot atsaiti....

Diezgan viegli paredzēt apkopju izmaksu kāpumu ,ja tādam servisam būtu tiesības izsniegt arī apskates uzlīmi

aizejošais 13.augusts 2020 22:20
1 0 Atbildēt

tādā gadījumā vienmēr būtu iespēja izvēlēties tieši TA centru.

Vai neizvēlēties LandRover...

Ja 13.augusts 2020 12:33
1 0 Atbildēt

ņem vērā, ka Latvijā kaut kas normāli notiek tikai caur pazīšanos un cilvēki kuru nepazīst ir pienākums apčakarēt, gala patērētājam, ja nebūs čoms ta stacijā, tāpat nekas labāks nebūs.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Porsche pastāsta par jauno Macan

Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk

 

Arī pārāk lēna braukšana var radīt avārijas situācijas (+ VIDEO) 11

Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Putas vai rezerves ritenis ? TV Autoziņu eksperiments (+VIDEO) 13

Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk

 

Laika kapsula: sportiskais 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT ar tikai 716 km nobraukumu (+ FOTO) 6

Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti