Pirmā darbības gada laikā "Rīgas satiksmes" ūdeņraža stacijā saražoti vairāk nekā 11 000 kilogrami ūdeņraža, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Desmit "Rīgas satiksmes" trolejbusi, kas darbināmi ar ūdeņradi veikuši aptuveni 370 000 kilometru, izmantojot gan ūdeņraža šūnu, gan kontakttīklu. Pasažieru pārvadājumi ar minētajiem trolejbusiem nodrošināti 4. un 9. trolejbusa maršrutā. Stacija pieejama arī publiskai lietošanai.
"Pirmo ūdeņraža uzpildes stacijas darbības gadu varam vērtēt kā veiksmīgu jauno tehnoloģiju iepazīšanas un apgūšanas gadu. Nodrošināta visu uzņēmuma rīcībā esošo trolejbusu ikdienas uzpilde. Esam veikuši gada sākumā Jelgavā un Rīgā testētā "Solaris" ūdeņraža autobusa uzpildi," norāda "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Jānis Golubevs.
Ūdeņraža stacija patlaban darbojas ar nepilnu noslodzi, un tās jauda ir daudzkārt lielāka, tāpēc tiklīdz būs iespēja kāda Eiropas Savienības fonda ietvaros pretendēt uz transportlīdzekļu, kas darbināmi ar ūdeņradi, iegādi, uzņēmums iesniegs pieteikumu.
Kā ziņots, pērnā gada sākumā ekspluatācijā tika nodota Baltijā pirmā ūdeņraža stacija, kā arī pasažieru pārvadājumus 4. trolejbusa maršrutā uzsāka ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi.
Starptautiskā projekta "H2Nodes" ietvaros "Rīgas satiksme" ir saņēmusi 10 ar ūdeņradi darbināmus trolejbusus. Ūdeņraža elektriskie transportlīdzekļi ar vienu uzpildi var veikt 300-400 kilometrus. Savukārt trolejbusi bez kontakttīkla var nobraukt līdz 200 kilometriem.
Eiropas Savienība (ES) līdzfinansē 50% no "Rīgas satiksmes" projekta kopējām izmaksām, kas kopumā ir 16,1 miljons eiro. Finansējums piešķirts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā.
Jau vēstīts, ka "Rīgas satiksmes" apgrozījums 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 173,503 miljoni eiro, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2019.gadā, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 53,1% un bija 3,623 miljoni eiro.
2020.gadā "Rīgas satiksmes" ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 31,783 miljonus eiro, kas ir par 18,238 miljoniem eiro jeb 36,5% mazāk nekā gadu iepriekš, un ir saistīts ar pasažieru pārvadājumu samazināšanos. Pērn "Rīgas satiksme" pārvadāja 89,681 miljonu pasažieru, kas ir par 57,59 miljoniem jeb 39% mazāk nekā gadu iepriekš.
Uz kāda darbības principa pamata ūdeņradis tiek šajā stacijā ražots? iespējami divi : no dabasgāzes un elektrolīzes celā. Cik daudz un kādi resursi patērēts ūdeņraža ražošanai; Ūdeņraža uzpildes stacijas uzstādīšanas un ekspluatācijas izmaksas, vai bijušas plānotas un neplānotas dīkstāves ?
Protams, var saprast, ka projekts summāri ietver staciju un 10 trolejbusus ( nomu ? ) , tāpēc atsevišķi stacijas izmaksas atdalīt ir lielas mokas, vai pavisam nav iespējams ;)
Pārskatīju pieejamo informāciju: Ir 3 stacijas, Arnhemā, Rīgā, Pērnavā. Var saprast, ka Arnhemas stacijā H2 ražo no dabasgāzes, Rīgā un Pērnavā - elektrolīzes ceļā. Projekts izskatās pēc pilotprojekta, kurš darbosies tik ilgi, kamēr ES to finansēs.
www.h2nodes.eu/en/
www.h2nodes.eu/images/docs/M...odes_final.pdf
Tehniski tā kā Toyota, Hyundai un vēl kāds bariņš kravas tehnikas ražotāju jau ražo ( tiesa tie joprjām laikam skaitās "proof of concept" testi kaut arī pie reāliem klientiem un diegzna lielos daudzumos) H2 auto, tad tam tomēr ir perspektīva, īpaši ja var "zaļās enerģijas' pārpalikumu darbināt konversijai.
OK. Bet apskaties tā projekta mājas lapu, tur vispār praktiski nekā nav, sasodīti nenopietni.