"Augstsprieguma tīkls": Īpaša uzmanība jāpievērš ražošanas un balansēšanas jaudas rezervēm un starpsavienojumiem 1

Integrējot jaunus atjaunojamās enerģijas ražošanas veidus Latvijas elektroenerģijas sistēmā, aizstājot lielo termoelektrostaciju (TEC) ģenerāciju, nākamajos desmit gados pastiprināti jādomā par ražošanas un balansēšanas jaudu attīstību, secināts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publicētajā ikgadējā novērtējuma ziņojumā.

Tajā teikts, ka turpmākajā desmitgadē sagaidāms ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Baltijā plānots slēgt turpat pusi no lielo TEC ģenerācijas jaudām. Paredzēto atbalsta mehānismu izmaiņu dēļ Latvijā darbību šogad beigusi Imantas TEC, bet 2029.gadā plānots apturēt Rīgas TEC-1 elektrostacijas un vienu no Rīgas TEC-2 blokiem, kas kopā veido 442 megavatu (MW) jaudu.

Vienlaicīgi AST prognozē ievērojamu vēja enerģijas attīstību visā Baltijas reģionā, kas varētu ietekmēt elektroenerģijas sistēmas drošumu un stabilitāti. Šādā gadījumā nepieciešama lielāka balansēšanas jaudas iesaiste, kas pēc esošajām prognozēm varētu būt nepietiekama. Līdz ar to svarīgi nodrošināt Latvijas esošo ģenerācijas jaudu noturību, attīstot starpsavienojumus, veicot pārvades tīkla pastiprināšanu un nodrošinot Baltijas elektroenerģijas sistēmas ciešāku integrāciju Eiropas elektroenerģijas tirgū.

"Latvijas virzība uz klimata mērķu izpildi nozīmē izmaiņas pašreizējā elektroenerģijas sistēmā. Tradicionālie elektroenerģijas ražošanas veidi tiks aizstāti ar enerģiju no atjaunojamiem resursiem, līdz ar to pārvades sistēmas operatoram ir uzmanīgi jāseko līdzi izmaiņām, attiecīgi jāreaģē, nepārtraukti pielāgojot un pilnveidojot sistēmu, lai nodrošinātu stabilu un nemainīgi kvalitatīvu elektroenerģijas piegādes pakalpojumu," ziņojumā skaidro par attīstību atbildīgais AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Slodzes un frekvences regulēšanai energosistēmā, kas ir būtiska gan normālos, gan avārijas apstākļos, ir nepieciešams gan attīstīt frekvences noturēšanas un atjaunošanas rezervju tirgu, gan veikt kapitālinvestīcijas elektroenerģiju uzkrājošās baterijās, nodrošinot frekvences regulēšanas rezervju nepārtrauktu pieejamību, teikts AST ziņojumā.

Papildus Latvijā ir nepieciešams attīstīt elektroenerģijas pieprasījuma reakcijas pakalpojumu un neatkarīgas agregācijas attīstību, lai elektroenerģijas sistēmā nodrošinātu balansēšanas rezervju resursu līdzsvarošanu. Šobrīd būtiskākais šķērslis ir normatīvo aktu trūkums, kas regulētu neatkarīgu agregatoru darbību.

Pārvades sistēmas operatora sagatavotais ikgadējais novērtējuma ziņojums ir nozīmīgs dokuments Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, jo izvirza un aplūko vairākus iespējamos ģenerāciju attīstības scenārijus, analizē patēriņu un pīķa slodzes, apskata elektroenerģijas bilanci 10 gadu intervālam un informē par pieejamajām jaudām diennakts slodzes segšanai tuvākajā nākotnē.

Pārvades sistēmas operatora AST koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 80,353 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 19,6% - līdz 14,135 miljoniem eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij.

AST ir arī vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.