Vēja enerģijas asociācija: Latvijai beidzot jāsāk praktiski domāt par enerģētiskās neatkarības panākšanu 4

Latvijai beidzot jāsāk praktiski risināt to, kā panākt enerģētisko neatkarību un atteikties no fosilajos energoresursos balstītas enerģijas ražošanas, kur cenu svārstības nosaka ne tikai klimatiskie, bet arī politiskie apstākļi, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas padomes loceklis Juris Antužs.

Viņš uzsver, ka patlaban esam uz enerģētikas krīzes sliekšņa, kad energoresursu cenas strauji augušas un to pieejamība samazinājusies. "Fosilajos energoresursos balstītā enerģijas ražošana ir gadu desmitiem veidots enerģētikas modelis, kurā ieguldīts daudz, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nav savietojams ar pasaules un arī mūsu valsts nākotnes attīstības vīziju," pauž Antužs, norādot, ka valstij jābūt gatavai drosmīgiem lēmumiem, lai šādas krīzes mūs neskartu vēl smagāk nākamajos gados.

"Lai arī tiek prognozēts, ka nākamā gada pavasarī dabasgāzes cenas varētu mazināties, joprojām pastāv dažādi ārēji faktori, kas to var ietekmēt - gan dabasgāzes nepieciešamība valstīs, kurās palielinājusies maksātspēja, gan bažas, vai būs iespējams dabasgāzi iepirkt mums nepieciešamā daudzumā," pauž Antužs, skaidrojot, ka dabasgāzes cena ir atkarīga arī no meteoroloģiskajiem apstākļiem, tāpēc karstā un sausā vasara ir veicinājusi ūdens apjoma samazināšanos, kā rezultātā enerģijas ražošana kļuvusi dārgāka. Turklāt gāze ir arī politiskās stratēģijas instruments, un pastāvīgais oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums tikai paaugstina fosilo spēkstaciju ražošanas izmaksas.

Antužs skaidro, ka energoneatkarība, kas balstās uz dabasgāzes resursa, "ir vien ilūzija, jo ietekmēt varam ļoti maz". Viņš uzsver, ka arī atjaunojamie resursi ir grūti prognozējami, tomēr tie ir demokrātiski resursi, visiem pieejami, un tos ietekmē daudz mazāks faktoru kopums, kurus var pārdomāti pārvaldīt, izmantojot gudrus risinājumus. Antužs arī norāda, ka daudzas valstis to jau ir sekmīgi pierādījušas, bet tas nav bijis pāris gadu darbs, tāpēc svarīgi ir savlaicīgi sākt darbu pie enerģētikas nozares transformācijas.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas padomes loceklis pauž, ka Latvijai saistoši ir arī Eiropas Savienības (ES) mērķi, kas attiecas uz klimata neitralitātes veicināšanu, un viens no stūrakmeņiem ceļā uz to ir atjaunojamās enerģijasražošana. 

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka, par spīti centieniem, Latvija tā arī līdz šim nav spējusi veiksmīgi attīstīt tādus atjaunojamās enerģijas avotus kā saule vai vējš. Uzņēmēju centieni attīstīt nozari saskārušies ar daļēju sabiedrības pretestību," pauž Antužs. 

Viņš uzsver, ka mērķtiecīgi valdības lēmumi var atvērt durvis un dot iespēju straujam zaļās enerģijas uzplaukumam, kas ir gan ceļš uz valsts enerģētisko neatkarību, gan uzņēmējdarbības vides konkurētspējas celšanu, kā arī klimata neitralitāti un vispārējās dzīves kvalitātes paaugstināšanu. 

Antužs arī uzsver, ka Latvijai ir jāsaņemas reālām pārmaiņām, un tas, kas notiek šobrīd Latvijas un visa reģiona enerģētikas nozarē, ir skaidrs signāls, ka ir pēdējais laiks gūt svarīgas mācības.

Viņš arī pauž, ka Latvijā ir pilsētas un pašvaldības, kuras varētu uzņemties līderību zaļās enerģijas apgūšanā un tādējādi celt savu konkurētspēju, atstāt pozitīvu ietekmi uz elektroenerģijas cenām saviem iedzīvotājiem un attīstīt arī tautsaimniecību kopumā.

"Mūsu tuvākie kaimiņi - Lietuva un Igaunija - aktīvi strādā pie nopietnu investīciju piesaistes vēja elektrostaciju izbūvei. Savukārt Latvija pēdējos desmit gados šajā jautājumā nav pavirzījusies uz priekšu. Latvijā patlaban vēja staciju uzstādītā jauda ir tuvu 80 megavatiem (MW) un nav mainījusies kopš 2012.gada," pauž Antužs. Viņš arī norāda, ka Igaunijā šī brīža vēja enerģijas kapacitāte ir 309 MW, turklāt tapšanas procesā ir arī vairāki jauni vēja parki - "Raunistal" vēja parks ar jaudu 20 MW un "Purtse" vēja parks ar jaudu 18-20 MW uzsāks darbību 2023.gadā, "Sopi" vēja parks ar jaudu 160 MW - 2024.gadā. 

Savukārt Lietuvā šī brīža kapacitāte ir 540 MW, jau iesākti projekti vairāk nekā 10 pašvaldībās, kuru kopējā jauda būs 800 MW, un tuvākajos trīs līdz četros gados tiks radīti seši vēja parki ar kopējo jaudu vēl 308 MW apjomā.

"Atjaunojamās enerģijas projekti, piemēram, vēja parku būvniecība, vienmēr raisīs plašas diskusijas sabiedrībā par to novietojumu un dažādiem praktiskajiem aspektiem. Iespējams, tieši bailes no asākas diskusijas ir tas, kas mūsu lēmumu pieņēmējus attur no aktīvākas atjaunojamās enerģijas apgūšanas, jo šai tēmai Latvijā vienmēr ir bijusi spēcīga populistiska bagāža," pauž Antužs, uzsverot, ka rezultātā mūsu valsts un pašvaldību pārstāvji izvēlas komforta zonas pieeju - veidot tūlītēju ieguvumu bez radikālām izmaiņām un apņēmības būt celmlaužiem, kuri virza jaunus risinājumus ar lielāku ieguvumu ilgtermiņā.

Tāpat viņaprāt Latvijā pietrūkst skaidri nospraustu prioritāšu enerģētikas attīstībā un integrētas sadarbības to īstenošanā praksē. Antužs uzsver, ka stabilai zaļās enerģijas attīstībai nepieciešams, ka stratēģiskās apņemšanās dzīvē ievieš cieša sadarbība starp vietējo sabiedrību un pašvaldību, investoriem, kā arī valsti. 

"Savukārt mūsu sabiedrībā joprojām vērojama šķelšanās uzskatos un vēlmēs, valsts pārstāvjiem pietrūkst drosmes un izpratnes, bet investoriem, to visu redzot, zūd motivācija. Arī normatīvā bāze līdz šim nav bijusi labvēlīga investīcijām, kaut arī no atjaunīgās enerģijas spēkstacijām iegūtu visi, un tā būtu investīcija nākamo paaudžu dzīves kvalitātē," pauž Antužs.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama drosme pieņemt stratēģiskus un ambiciozus lēmumus, aicinot valsti nebaidīties izvirzīt augstākus mērķus.