Enefit: Auto elektrifikācija - ātrākais veids CO2 samazināšanai vidē 23

 

Foto: Publicitātes attēls

Enefit | 16.decembris 2021 13:49

Eiropas Zaļā kursa ietvaros Latvijai jāizpilda nopietnas saistības, lai transporta nozarē panāktu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu. Kā redzams CSDD datubāzē, tad šobrīd Latvijā kopumā ir reģistrēti 982 tūkstoši transportlīdzekļu no kuriem 1965 ir darbināmi ar elektromotoru, sastādot tikai 0.2% no kopējā skaita.

Parādoties pirmajiem elektroauto Latvijā, to popularitātes pieaugums sākotnēji bija visai gauss, bet šobrīd arvien skaļāk izskan prognozes par to, ka elektroauto kļūs par mūsu ikdienu.

Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plāna projektā Latvijas transporta nozarei, kas ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas avotiem jau 2023. gadā emisiju apjoms ir jāsamazina par 18%, salīdzinot ar 2018. gadu, bet 2027. gadā – par 23%. Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datu apkopojums, lielākais emisiju avots transporta sektorā ir autotransports, kas 2019. gadā veidoja 95% no transporta sektora emisijām. Elektroauto ir ātrākais veids kā panākt emisiju samazinājumu nozarē, taču sabiedrībā joprojām ir aktuāls mīts par to, ka tie nav videi draudzīgāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem bateriju utilizēšanas dēļ.

Uzņēmuma SIA Enefit Enerģijas pakalpojumu nodaļas vadītājs Andrejs Kombecovs norāda, ka elektrisko automobiļu ekoloģiskās pēdas izmēru galvenokārt nosaka nevis tas, kur un kā tiek utilizētas elektroauto baterijas, bet kā tiek ražota elektrība, ar kuru transportlīdzeklis tiek lādēts ikdienā.

“Lai arī elektroauto akumulatoru pārstrāde ir pirmsākumos, lielie auto koncerni izstrādā sistēmas, lai litija jonu baterijas pārstrādātu un lietotu atkārtoti. Tāpēc bažām, ka tās tiks noglabātas poligonos nav pamata. Svarīgāks ir aspekts, kā akumulatori tiek lādēti. Ja elektroenerģija, kuru izmanto tos lādējot, tiek ražota no atjaunīgiem enerģijas avotiem, negatīva ietekme uz vidi, braucot ar šādu auto, ir minimāla. Elektriskie automobiļi nerada ne izmešus, ne troksni. Tādējādi tie sniedz būtisku ieguldījumu, lai uzlabotos dzīves kvalitāte un elpotais gaiss būtu tīrāks,” atzīmē A. Kombecovs.

Kādēļ elektrotransporta attīstība ir tik būtiska?

Eiropas Savienība uzstādījusi mērķi - līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti jeb samazināt CO2 izmešu daudzumu līdz nullei.

“Lielai daļai sabiedrības jau ir saprotams, ka CO2 izmešu samazināšana ir klimata pārmaiņu ierobežošanas atslēga. Lielākie SEG avoti Latvijā ir enerģētika un transports, līdz ar to izaicinājumi emisiju samazināšanā paredzami tieši šajos sektoros. Ja runājam par transporta nozari, tad lielākais SEG avots ir tieši autotransports, kas 2019. gadā veidoja 95% no transporta sektora emisijām”, uzsver Kombecovs.

Enefit Enerģijas pakalpojumu nodaļas vadītājs uzsver, ka elektrifikācija ir ātrākais, lētākais un videi draudzīgākais risinājums, kā Latvijā sasniegt oglekļa neitrālu ekonomisko modeli: “Jau šobrīd tirgū, tostarp pie Enefit, ir pieejami vienkārši un ērti elektroauto uzlādes risinājumi, kurus var uzstādīt mājās, darbavietā vai arī jebkurā sabiedriskā vietā. Turklāt kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem ir iespēja iegādāties “zaļo elektroenerģiju” parastās elektroenerģijas vietā. Tas nozīmē, ka piesārņojošie enerģijas avoti, piemēram, degviela vai gāze, tiek aizstāti ar atjaunīgo elektroenerģiju”.

Atjaunīgā elektroenerģija ir atslēga, lai padarītu elektromobiļus zaļus

Kombecovs atgādina, ka atvērtā elektroenerģijas tirgū ikviens iedzīvotājs var izvēlēties iegādāties elektroenerģiju, kas ražota no 100% atjaunīgiem enerģijas avotiem, tādejādi samazinot CO2 nospiedumu. “Veicot uzlādi ar šādu elektroenerģiju un braucot ar elektroauto, gaisu, ko elpojam ikdienā, tiešā veidā varam padarīt tīrāku, jo izplūdes gāzu emisijas būtiski ietekmē gaisa kvalitāti pilsētu teritorijās. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem redzams, ka katru gadu gaisa piesārņojums veicina gandrīz 4,2 miljonus nopietnu saslimstības gadījumu. Ja pasaules lielpilsētu ielās tiktu izmantoti galvenokārt elektromobiļi, šis skaits, iespējams, būtu vairākas reizes mazāks,” piebilst Kombecovs.

Ieguvumi ikdienā lietojot elektroauto

Braucot ar elektroauto ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, par to nav jāmaksā ceļa nodoklis, kā arī tā pirmreizējā reģistrācija CSDD ir bez maksas. Veicot transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati, ir jāsedz tikai administratīvās izmaksas, un ar to drīkst braukt pa sabiedriskā transporta joslu, kā arī bez maksas novietot lielāko pilsētu stāvvietās. Tāpat arī no 2022. gadā Latvijā jauna elektroauto iegādei valsts plāno sniegt atbalstu 4500 eiro  apmērā, bet 2250 eiro liels atbalsts paredzēts pērkot lietotu elektroautomašīnu.

Attīstoties tehnoloģijām, nākotnē elektroauto ir potenciāls pildīt arī elektroenerģijas tīkla balansēšanu – vajadzīgajā brīdī baterijās uzkrāto elektroenerģiju atdodot atpakaļ  tīklā, par to saņemot samaksu. Viedā elektrotransporta izmantošanas ietekme būs tīrāks pilsētas gaiss un arī mazāki rēķini par automašīnas uzturēšanu, kā arī ikdienas izmaksām. Sabiedrībai kopumā tas nozīmē dabisku un ērtu, bet būtisku virzību uz oglekļa neitralitāti.

 
Visi komentāri
 
Pļurkt 16.decembris 2021 15:16
5 2 Atbildēt

Nevis "šobrīd arvien skaļāk izskan prognozes par to, ka elektroauto kļūs par mūsu ikdienu", bet gan elektroauto tiek uzspiests par katru cenu!

Te jāsaka kā tai fabulā, kur cūkas rok ozola saknes un meklē zīles, te ozols lūdz lai nebojā saknes jo šis nokaltīs. Bet cūkas rok tik tālāk un piesaka, ka mūs kaut kāds ozols neinteresē, bet tikai zīles.

Te ozols saka ka lai paceļ šņukurus un paskatās no kurienes tās zīles nāk!!

=====

Tā pat arī te - nu pacel savu šņukuru un apskaties no kuries tā elektrība nāk tam auto!!

Gāze 16.decembris 2021 15:29
4 1 Atbildēt

Nākam pārsvarā no autoritāru režīmu valstīm kur nav ievērotas nekādas vides prasības.

Ja parēķina visus izmešus no kurienes nāk gāze, tad dīzeļauto ar 3 litru dzinēju ir tīrākais auto.

Gāze pārsvarā nāk no ieguves rajoniem kas atrodas aukstajos platuma grādos attiecīgi visa pilsēta tiek kurināta ar fosilajiem un tas notiek cauru gadu lielos apjomos, jo vislaiku vajadzīgs iedzīvotājiem siltums.

Lai nodrošinātu ieguvu tiek izmantoti fosilie resursi, un lai nogādātu gāzi tūkstošiem kilometru atkal ir vajadzīgi fosilie resursi.

Rezultātā vēl atnākusī gāze uz spēkstaciju rada izmešus.

Ja visu saliek kopā tad 1kw no spēkstacijas būs netīrāks par dīzeļauto lokālajiem izmešiem.

Pļurkt 16.decembris 2021 19:58
0 1 Atbildēt

Gudri dirst nav malku cirst!!

Vide vismazāk piedirsta ir taisni bijušajā soclāģerī!!

Lietotājs 16.decembris 2021 16:25
2 2 Atbildēt

Kādā veidā Tev to uzspiež? Propoganda neskaitās.

Pļurkt 16.decembris 2021 19:57
2 1 Atbildēt

Ja tev nepietiek smadzeņu lai to saprastu, tad skaidrot ir pilnīgi bezjēdzīgi!

Lietotājs 16.decembris 2021 22:04
1 0 Atbildēt

Paldies, skaidrojums pārliecinošs!

felix65 16.decembris 2021 19:39
0 0 Atbildēt

Vēl tāds jautājums- kur nems elektrību, ja jau pašlaik tā ir deficītā un cenas debesīs?

Ne 16.decembris 2021 18:52
0 0 Atbildēt

nu kas mainīsies ar co2, ja visi pāries uz elektro un nekas arī nemainīsies no cepšanās par šo pāreju. vnk atslābināties, baudīt un noskatīties, kas no visa šitā sanāks, bet drīzāk nesanāks

... 16.decembris 2021 19:40
0 0 Atbildēt

Mainīsies tas ka uzspiedīs dārgu un sūdīgu pakalpojumu. Tiem kas nedzīvo privātmājās šī pārcenotā rotaļlieta nav derīga. Tiesa gan elektrības cenu tagad varēs celt debesīs un maxās visi...

Runa 16.decembris 2021 21:33
1 1 Atbildēt

ir par co2

Pļurkt 17.decembris 2021 7:28
2 1 Atbildēt

To CO2 daudzumu ko neizmet ārā auto, pārceļ uz ogļu TECiem!!

Kur šķirba?

iciks 16.decembris 2021 23:48
0 0 Atbildēt

Kārtējās fantāzijas iz tēmas, ka elektrība aug kokā un vajag tikai noplūk. Neko nerada, viss jauki.

Mani gan mazliet sajūsmināja mazliet cita lieta:

"Elektriskie automobiļi nerada ne izmešus, ne troksni". Tieši par troksni. Motors nerūc, tam nu piekrītu, bet tas taču ir absolūti nebūtiski braucot. Ja tas auto nav ar īpaši pielāgotu izpūtēju, lai viss rajons dzirdētu, motora troksnis ir gauži kluss uz visa pārējā fona.

Taisnība 17.decembris 2021 9:37
0 0 Atbildēt

Tie ir vai nu idioti vai meļi, kas raksta ka elektroato nerada troksni. Jo troksni lielākoties rada riepas. Un trollejbusi ir smagāki, tiem ir cietākas riepas lai tik ātri nediltu (nemuldu? labojiet ja kas) un tāpēc troksnis virs 30km/st nav neko klusāks. Klusums ir tikai pie zemiem ātrumiem.

iAuto 17.decembris 2021 8:07
0 0 Atbildēt

Diezgan lielas mulķības šajā relīzē sarakstītas, aicinu būt kritiskiem. Piemēram ļoti liels apjoms CO2 tiek saražots gan ražojot produktu, gan to utilizējot

Alise 17.decembris 2021 8:46
4 0 Atbildēt

Saprotam saprotam, ja enefit tirgotu dzīvsudrabu, tad raksts noteikti būtu par to ka tas jādzer ūdens vietā jo tas ir labākais ceļš uz veselību

Edgars 17.decembris 2021 10:22
0 0 Atbildēt

Vai tad rakstsits, ka nesarazo? Es sapratu, ka tas cik tiek sarazots izgatavojot vai utilizejot pret to, jasalidzina ar to, kas tiek sarazots braucot ar degvielu vai ar ar fosilo elektribu, labojat ja kludos.

Enefit 17.decembris 2021 10:14
0 0 Atbildēt

Igaunijā elektrību ražo kurinot brūnogles! Pēc tam elektrība tiek pārdota LV tirgū un pie esošajām eelktrības cenām gūta milzīga peļņa. Kam galva ir priekš domāšanas, nevis cepures nēsāšanas jau sen sapratis, ka TEC elektrības ražošanas procesā ražo arī CO izmešus. Latvijas HES enerģija jau ir zaļāka, bet mums šīs elektrības nepieteik. Ja tev nav savas vēja turbīnas, vai savu saules paneļu, tu neesi zaļš un tu baro energokompānijas, kas gūst peļņu, kurinot krievu gāzi un ogles.

Alise 17.decembris 2021 10:26
0 0 Atbildēt

Kas tad ir rakstā minētā zaļā elektrība?

Pļurkt 17.decembris 2021 11:19
1 0 Atbildēt

Tā kas nokrita no zila gaisa!

... papildus neceļot jaunas TEC, papildus nededzinot ogles, papildus nededzinot gāzi vai naftas produktus (mazutu), lai iegūti papildus elektrību elektriskajiem auto.

insekc 17.decembris 2021 16:51
0 0 Atbildēt

Kamēr nebūs "ZAĻĀS" elektroenerģijas PĀRPALIKUMA, elektrotransporta ieviešana nekādā veidā CO2 nesamazina. Patlaban Eiropā trūkst da jebkādas enerģijas - elektrība, gāze, naftas produkti. Uz to norāda cenu pieaugums.

Pļurkt 18.decembris 2021 10:05
0 0 Atbildēt

Cenas pieaugums biržā var arī būt pilnīgi nekādi saistīts ar deficītu!

Lietotājs 18.decembris 2021 19:29
0 0 Atbildēt

Par biržas cenām piekrītu Pļurkšķim.

Nupat lasīju ka Vācijā gadā paliekot pāri tik daudz enerģijas no vēja ģeneratoriem, ka pietiktu 2,5 miljoniem auto braukšanai gada garumā. Tādēļ tagad tiek stumta tehnoloģija, kura ļaus barot māju no auto akumulatora lai izmantotu "izkliedēto" enerģijas akumulāciju.

Pļurkt 18.decembris 2021 21:12
0 0 Atbildēt

Es padsmit gadus paspēlējos ar biržas akcijām un cenām.... kamēr vēl neizdomāja nodokļus no tā iekasēt!

Pēc nodokļu iekasēšanas šūpot biržas cenas vajag krietni vien iespaidīgāk kā 90-tajos, lai gūtu pietiekamu peļņu no tā!!

Tāda šūpošana kā piemēram tajos laikos ar Ventspils zivju kombināta akcijām - no .80 līdz 3.20 Ls un atpakaļ ir pārāk maza, lai šajos laikos gūtu cilvēcīga lieluma peļņu.... vajag vismaz +- 5 REIZES!! Citādi nav jēgas "spēlēties".

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Porsche pastāsta par jauno Macan

Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk

 

Arī pārāk lēna braukšana var radīt avārijas situācijas (+ VIDEO) 11

Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Putas vai rezerves ritenis ? TV Autoziņu eksperiments (+VIDEO) 13

Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk

 

Laika kapsula: sportiskais 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT ar tikai 716 km nobraukumu (+ FOTO) 6

Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti