Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi reģistrēto elektroauto skaits saglabājies gandrīz tādā pašā līmenī kā pērn, kad jau tika piedzīvots nozīmīgs elektroauto popularitātes kāpums, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati.
Lai gan Latvijā elektroauto īpatsvars joprojām ir ievērojami zemāks nekā Eiropā, kur elektrisks jau ir katrs sestais auto, tirgus pēdējos gados aug. Nozares attīstību arvien vairāk ietekmē degvielas cenu kāpums un kopējo uzturēšanas izmaksu samazināšanas iespējas.
Eiropas fons: Latvija vēl iedzinējos
2025. gadā Eiropas Savienībā tika reģistrēti vairāk nekā 1,88 miljoni jaunu elektroauto, sasniedzot 17 % tirgus daļu, liecina Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) dati. Straujāko kāpumu piedzīvojuši lielākie tirgi – Vācija (+43 %), Nīderlande (+18 %), Beļģija (+13 %) un Francija (+13 %), kas kopā veido vairāk nekā 60% no visām reģistrācijām Eiropā. Kamēr Eiropas mērogā elektroauto tirgus jau sasniedzis būtisku briedumu un katrs sestais jaunais auto ir elektrisks, Latvijā šis rādītājs ir tikai katrs divpadsmitais.
“Šo plaisu veicinājusi gan citu valstu ilgstoši attīstītā infrastruktūra un atbalsta sistēmas, gan Latvijas tirgus specifiskie izaicinājumi, piemēram, atbalsta programmu neparedzamība. Tomēr nule kā atjaunotais valsts atbalsts iedzīvotājiem un degvielas cenu kāpums kalpo par signālu, ka elektroauto izrāviens Latvijā varētu kļūt vēl straujāks. Jaunā atbalsta programma iedzīvotājiem elektroauto iegādei paredz atbalstu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto, kā arī ūdeņraža automobiļu iegādei,” saka Luminor līzinga eksperts Lauris Vēveris.
Latvijā elektroauto popularitāte turpinās arī šogad
Saskaņā ar CSDD datiem, elektroauto popularitāte Latvijā uzrāda augšupeju. Pērn pirmo reizi reģistrēto elektroauto kāpums bija pat vairāk nekā 65 % salīdzinot ar 2024. gadu. Pozitīvā tendence saglabājās arī šogad – pirmajā ceturksnī pirmo reizi reģistrēti 999 elektroauto, salīdzinot ar 1011 automašīnām pērnā gada sākumā. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā elektroauto īpatsvars auto tirgū ir audzis no nepilna 1% līdz teju 8%. Šī gada pirmajā ceturksnī no visiem pirmo reizi reģistrētajiem elektroauto 598 jeb teju 60% iegādājās juridiskas personas, kamēr fiziskās personas – 401.
“Mēs novērojam, ka iedzīvotāju un uzņēmumu izvēli arvien vairāk nosaka pragmatisks aprēķins. Mainoties degvielas cenām, mainās arī uzturēšanas izmaksu apjoms, kas arvien biežāk nostāda elektroauto vai uzlādējamo hibrīdauto ekonomiski izdevīgākā pozīcijā. Uzņēmumiem pāreja uz elektrotransportu ir ne vien ilgtspējas jautājums, bet arī tiešs veids, kā optimizēt tēriņus ilgtermiņā. Lai gan elektroauto piedāvājums paplašinās un Latvijā sāk attīstīties arī otrreizējais tirgus, arī valsts finanšu stimuls joprojām ir kritiski svarīgs faktors Latvijas progresam. Tas ir īpaši būtiski uzņēmumu segmentā. Esošo un arī turpmāk plānoto risinājumu pilnveidošana ļautu pilnvērtīgāk realizēt valsts sniegtā atbalsta potenciālu, sniedzot uzņēmumiem nepieciešamo impulsu turpmākai un apjomīgākai autoparku modernizācijai un pārejai uz ilgtspējīgu transportu,” norāda L. Vēveris.
Elektroauto straujā izplatība Latvijā apliecina gan tirgus gatavību ilgtspējīgākai mobilitātei, gan pieaugošu sabiedrības interesi par videi draudzīgākiem risinājumiem. Svarīgi, ka atbalsts elektroauto iegādei ir pieejams ne tikai no valsts puses, bet arī no aizdevējiem. Videi draudzīga transporta līzingam vai kredītam parasti ir izdevīgāki nosacījumi – zemākas procentu likmes.
