Nogurums pie stūres pasliktina koncentrēšanos un reakciju, tomēr 86 % Latvijas autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt miegaini vai ļoti noguruši. Lielākā daļa jeb 77 % šādi rīkojas reti, savukārt 9 % – bieži vai ļoti bieži, un tieši šis rādītājs gada laikā pieaudzis no 7 % līdz 9 %, liecina jaunākie “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Noguruma radīto risku autovadītājam ir viegli novērtēt par zemu, jo pašam jāizlemj, vai viņš vēl spēj droši turpināt ceļu. Profesionālajiem autovadītājiem darba un atpūtas laiku reglamentē normatīvie akti un uzskaita ar reģistrācijas ierīcēm, savukārt pārējiem autovadītājiem jāpaļaujas uz savu pašsajūtu un spriestspēju. Vīrieši miegaini vai ļoti noguruši pie stūres sēžas biežāk nekā sievietes – šādu rīcību atzīst gandrīz deviņi no desmit jeb 89 % vīriešu, salīdzinot ar 81 % sieviešu.
Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks norāda: “Nogurumam pie stūres ir bīstama iezīme – cilvēkam var šķist, ka viņš vēl spēj nobraukt atlikušos kilometrus, lai gan uzmanība un reaģēšanas spējas jau ir vājinājušās. Satraucoši, ka pieaug to autovadītāju īpatsvars, kuri miegaini vai ļoti noguruši brauc bieži vai ļoti bieži. Ja šāda rīcība atkārtojas regulāri, runa jau ir par pastāvīgu satiksmes drošības risku, ko nevar norakstīt uz vienu neveiksmīgi saplānotu braucienu. Ja jūti, ka modrība samazinās, drošākais risinājums ir apstāties, atpūsties un ceļu turpināt pēc tam.”
No visām vecuma grupām tieši 30–39 gadus vecie visbiežāk atzīst, ka pie stūres sēžas miegaini vai ļoti noguruši – to norāda 92 % autovadītāju, salīdzinot ar 86 % pērn. Arī pārējās grupās līdz 59 gadu vecumam šāda pieredze ir ļoti izplatīta: 40–49 gadus veco vidū to atzīst 88 %, 50–59 gadu grupā – 87 %, bet 18–29 gadus veco vidū – 86%. Retāk, tomēr joprojām vairāk nekā trīs ceturtdaļās gadījumu, miegaini vai ļoti noguruši brauc 60–74 gadus veci autovadītāji – 77 %.
18–29 gadus veco autovadītāju vidū aina gada laikā kļuvusi pretrunīgāka. Kopumā miegaini vai ļoti noguruši vismaz reizēm brauc nedaudz mazāk jauniešu nekā pērn – 86 % salīdzinājumā ar 89 %, taču pieaudzis to īpatsvars, kuri šādā stāvoklī brauc bieži vai ļoti bieži – no 9 % līdz 12 %. Tikpat bieži šādu rīcību atzīst arī 12 % autovadītāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Noguruma radīto risku nenovērš kafija, enerģijas dzērieni, skaļāka mūzika vai svaiga gaisa ielaišana salonā. Šādi paņēmieni var īslaicīgi palīdzēt saglabāt modrību, taču tie neaizstāj pietiekamu miegu. Pirms garāka brauciena ir vērts paredzēt pietiekami daudz laika miegam, savukārt, ja miegainība parādās jau ceļā, drošāk ir apstāties un atpūsties, pirms braucienu turpināt.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2026. gada septembrī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildu riskus uz ceļiem un kā tos novērst.
Ja lumpenim vajag izbraukt 6:15, lai pēc stundas un 20min. ieņemtu pēdējo brīvo stāvvietu, protams ka brauc miegains, ēd kaut kādu sūdu braucot un streso, vai uzspēs vai Janka kas brauc no otras puses, atkal būs pirmais.