Publicēti dati par Eiropas lielāko automobiļu tirgu Vāciju. Tendences, kas iezīmējās jauno automobiļu tirgū iepriekšējos mēnešos nemainās: elektroautomobiļu skaits pieaug, bet ar dīzeļdzinējiem aprīkotu spēkratu skaits rūk.
Saskaņā ar Federālās autotransporta pārvaldes (KBA) datiem pagājušajā mēnesī Vācijā tika reģistrēti 250 671 jauni vieglie automobiļi – par 2,5 procentiem vairāk nekā 2024. gada novembrī.
Kopumā pirmajos vienpadsmit mēnešos tika reģistrēts par 0,7 procentiem vairāk jaunu auto nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, un jauno auto vidējais CO₂ izmešu līmenis samazinājās par 14,4 procentiem, sasniedzot 98,3 gramus uz kilometru.
Izaugsmi uzrādīja Ford, Audi un BMW, bet Volkswagen, kas ir Vācijas tirgus līderis ar 19,1% tirgus daļu, tā bija drīzāk simboliska (0,5%). Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, strauju kāpumu uzrādīja Ķīnas BYD, kas ieguvis 1,6% tirgus daļu, bet no importa markām pārliecinošākais sniegums Škoda ar 8,2% tirgus daļas.
Elektromobilitātes attīstība novembrī bijusi īpaši izteikta: pilnībā elektrisko automobiļu reģistrācijas pieauga par 58,5 procentiem, sasniedzot 22,2 procentu tirgus daļu, bet uzlādējamie hibrīdi veidoja gandrīz 13 procentus. Tikmēr tradicionālo benzīna automašīnu reģistrācijas saruka līdz 24,4 procentiem, bet dīzeļu īpatsvars ir vairs tikai 11,8 procenti.
Marku ieskaitē pirmajā vietā ir Volkswagen (47 854 vienības), kam seko Mercedes-Benz (24 827) un BMW (24 373). Uzreiz aiz vadošā trijnieka Škoda (20 577), Audi (19 102) un Seat (13 413).
Tos elektroauto Vācijā pērk pamatā mazpilsētās dzīvojošie īstie, kapeikpisēji, nabagvācieši, kuri agrāk brauca ar auto bez sēdekļu apsildes, kondicioniera un elektriskajiem logiem. Megapolisēs un turki, krievi vai jebkuri citi imigranti joprojām gāž ar M sērijām un AMG. Pat ukraiņi Frankfurtē gāž ar saviem LC 200.