Vācu izdevums Focus raksta par elektroniskajiem asistentiem, kas no 2026. gada papildinās obligāto palīgu saimi mūsu transportlīdzekļos.
Jau kādu laiku jaunas automašīnas vadīšana daudziem autovadītājiem nozīmē pierast pie nepārtrauktiem brīdinājuma signāliem un paziņojumiem. Tie rodas no dažādām vadītāja palīdzības sistēmām, piemēram, ātruma brīdinājuma, kas seko līdzi ceļa zīmēm un vadītāja rīcībai. Daļa no šīm sistēmām Eiropas Savienībā kļuva obligātas jau 2024. gadā, taču ar to prasību saraksts nebeidzas – no 2026. gada tas kļūs vēl plašāks.
Jaunu automašīnu tipa apstiprināšana ES kļūst arvien sarežģītāka, jo ražotājiem transportlīdzekļi jāaprīko ar aizvien vairāk drošības, uzraudzības un palīdzības tehnoloģiju. No 2026. gada 7. jūlija pirmo reizi reģistrēt drīkstēs tikai tādas vieglās automašīnas un vieglos komerctransporta līdzekļus, kas atbildīs jaunajām prasībām. Tās būtībā paplašina noteikumus, kas jau ir spēkā kopš 2024. gada. Premium klases automašīnām daudzas no šīm sistēmām jau sen ir standarta aprīkojumā, taču mazajā segmentā tās nozīmēs arī augstākas izmaksas. Vienlaikus ir arī tādas tehnoloģijas, kas automašīnās jau ir uzstādītas, bet daudzi autovadītāji par tām pat nenojauš.
Viena no būtiskām izmaiņām ir paplašinātā galvas trieciena aizsardzības zona, kas paredzēta, lai transportlīdzekļa konstrukcija labāk pasargātu neaizsargātos satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdistus. Šī prasība attieksies uz visām jaunajām transportlīdzekļu reģistrācijām no 2026. gada jūlija.
Tāpat tiks paplašinātas avārijas bremzēšanas sistēmas. Ja līdz šim automātiskā bremzēšana galvenokārt reaģēja uz priekšā esošiem transportlīdzekļiem, tad nākamajā attīstības posmā sistēmas spēs atpazīt arī gājējus un velosipēdistus un sadursmes riska gadījumā bremzēs patstāvīgi. Dažiem ražotājiem, piemēram, Mercedes vai BMW, šādas funkcijas jau ir pieejamas, taču no 2026. gada jūlija tās kļūs obligātas visiem jaunajiem auto.
Svarīga loma ir arī avārijas joslas saglabāšanas palīgsistēmai. Tā brīdina vadītāju, ja automobilis sāk novirzīties no savas joslas, un nepieciešamības gadījumā pati iejaucas stūrēšanā. Turpmāk šādas sistēmas būs jāuzstāda arī transportlīdzekļiem ar hidraulisko stūres pastiprinātāju.
Jau kopš 2024. gada obligāta ir inteliģentā ātruma palīgsistēma jeb ISA. Tā seko līdzi spēkā esošajiem ātruma ierobežojumiem un brīdina vadītāju, ja tie tiek pārsniegti. Lai gan sistēma var būt uzstājīga, vadītājam pagaidām vēl ir iespēja to ignorēt.
Ikdienā bieži sastopama ir arī vadītāja uzmanības un noguruma brīdināšanas sistēma. Tā analizē, piemēram, stūres kustības un braukšanas manieri, lai noteiktu noguruma pazīmes. Ja sistēma tās konstatē, vadītājs saņem aicinājumu apstāties un atpūsties, ko pavada skaņas signāli vai kafijas tases simbols. Arī šī sistēma ir obligāta kopš 2024. gada.
Viena no visuzmācīgākajām, vismaz teorētiski, ir alkometra bloķēšanas ierīce. Pašlaik automašīnās ir tikai obligātā tehniskā saskarne, kas ļaus nākotnē pieslēgt alkometru, lai bez alkohola pārbaudes auto nevarētu iedarbināt. Kad alkohola tests pirms katra brauciena kļūs obligāts, vēl nav skaidrs.
Negadījumu izmeklēšanā arvien lielāka nozīme ir notikumu datu reģistratoram jeb “melnajai kastei”. Vieglajās automašīnās un mikroautobusos tā jau ir standarta aprīkojums, bet autobusiem un kravas automašīnām tā kļūs obligāta no 2026. gada jauniem transportlīdzekļu tipiem un no 2029. gada visām jaunajām reģistrācijām. Ierīce fiksē anonimizētus braukšanas datus, kas palīdz labāk izprast negadījumu cēloņus un pilnveidot drošības prasības.
Drošību uz ceļa uzlabo arī avārijas bremzēšanas signāli. Spēcīgas bremzēšanas laikā bremžu lukturi sāk ātri mirgot, brīdinot aizmugurē braucošos. Daudzos auto šī funkcija jau sen darbojas kopā ar automātisku avārijas signāllukturu ieslēgšanos.
Smagajam transportam īpaša uzmanība tiek pievērsta aklajām zonām. Francijā jau šogad transportlīdzekļiem, kas smagāki par 3,5 tonnām, obligāti jābūt ar speciālām brīdinājuma zīmēm par aklo zonu. Savukārt ES līmenī no 2026. gada jaunizstrādātiem autobusiem un kravas automašīnām, bet no 2029. gada visām jaunajām reģistrācijām būs obligātas aklās zonas brīdināšanas jeb pagrieziena palīgsistēmas, kas paredzētas, lai pasargātu velosipēdistus no bieži vien letāliem negadījumiem.
Visbeidzot, jau kopš 2024. gada obligātas ir arī atpakaļgaitas palīgsistēmas, kas brīdina par šķēršļiem aiz transportlīdzekļa. Kopumā šīs prasības skaidri parāda virzienu – automašīnas kļūst arvien “gudrākas”, bet vienlaikus arī stingrāk uzraudzītas, lai samazinātu negadījumu skaitu un uzlabotu drošību visiem satiksmes dalībniekiem.
Pastāv tāds termins kā overengineering: ( pārinženierēšana )
"nevajadzīgi sarežģīta produkta vai risinājuma radīšana, pievienojot funkcijas vai slāņus, kas pārsniedz pamatproblēmas risināšanai nepieciešamo, bieži vien pilnības vai nākotnes noturības vēlmes dēļ. Lai gan dažreiz tas ir apzināti, lai nodrošinātu ārkārtēju uzticamību, tas parasti noved pie laika izšķērdēšanas, augstākām izmaksām, palielinātas apkopes un lielākas potenciālās kļūmes, pārkāpjot tādus principus kā "KISS" (Keep It Simple, Stupid )"
Asistenti nekalpos mūžīgi un tos ietekmēs laika un ceļa apstākļi. Sarežģījot sistēmas, pieaugs kļūdu iespējas.