Atbalsta elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības perioda noteikšanu līdz 2029.gadam 9

Valdība otrdien atbalstīja elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības perioda noteikšanu līdz 2029.gada 28.februārim.

Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju un likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), ņemot vērā mikroģeneratoru pieslēgumu skaita straujo pieaugumu, nepieciešams steidzami pieņemt grozījumus elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā, tādējādi nodrošinot neto sistēmas ilgtspējīgu attīstību, kā arī nepieciešams steidzami precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas.

Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu nacionālo elektroenerģijas tirgus regulējumu. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību steidzami pieņemt tiesību aktus elektroenerģijas aktīvo lietotāju darbības veicināšanai, kā arī precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas.

Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību. Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē bija vērojams ievērojams mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums.

Saskaņā ar AS "Sadales tīkls" datiem 2023.gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori, un tiek prognozēts, ka līdz 2023.gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 000 līdz 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140-160 megavati (MW).

KEM norāda, ka tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses.

Prognozējams, ka, nākotnē ievērojami pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram elektroapgādes bilancē, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām būs raksturīgs ievērojami augstāks svārstīgums, kā rezultātā pastāv būtisks risks, ka liela daļa neto uzskaites sistēmas lietotāju nodos saražotās elektroenerģijas pārpalikumu sadales sistēmas operatoram brīdī, kad elektroenerģijas tirgus vērtība būs zema, savukārt atgūs to no sadales sistēmas operatora brīdī, kad tās tirgus vērtība būs būtiski augstāka. Šāda saražotās elektroenerģijas pārpalikuma plūsmas dinamika ir īpaši raksturīga saules fotoelementu iekārtās saražotai elektroenerģijai.

Lai precizētu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto aktīvā lietotāja definīciju un sekmētu to, ka aktīvā lietotāja statuss un no tā izrietošās tiesības tiktu izmantotas normatīvajos aktos noteiktajam mērķim - pašpatēriņa segšanai - paredzēts, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas veido ne vairāk, kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros, pārdot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās.

Nosakot ierobežojumu, kas ļauj aktīvajam lietotājam pārdot vai kopīgot ne vairāk kā 20% no saražotās enerģijas, likuma grozījumi novērš risku, ka aktīvā lietotāja statuss un tam izvirzāmās prasības un sniegtās priekšrocības varētu tikt izmantotas nereģistrētas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbības veikšanai, un radīt negatīvu ekonomisku un tiesisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai elektroenerģijas tirgū vai citiem lietotājiem.

Tāpat likumprojektā ietverta norma, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu un nediskriminējošu dažādu grupu lietotāju piekļuvi sadales sistēmas pieslēgumu jaudām.

Atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajām informatīvajām vadlīnijām investīciju un darbības atbalstam enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi 80% pašpatēriņa slieksni kā objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai.

Likumā minētās neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties līdz 2023.gada 31.decembrim.

Savukārt, lai novērstu situāciju, ka neto uzskaites sistēmas darbība neierobežotu laika periodu rada būtiskas papildu izmaksas sistēmas operatoram un veicina nepieciešamību paaugstināt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifu, ir nepieciešams esošo neto uzskaites sistēmu aizstāt ar neto norēķinu sistēmu, kas paredz, ka sistēmas ietvaros tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzums kilovatstundās, bet arī tiek noteikta tās vērtība, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību.

Dalība neto uzskaites sistēmā kā kritērijs ir norādītā vairākās atbalsta programmās, kurās mājsaimniecībām ir iespēja saņemt publisko līdzfinansējumu investīciju veikšanai elektroenerģijas mikroģenerācijas jaudas uzstādīšanai. Saskaņā ar attiecīgo atbalsta programmu regulējošajos tiesību aktos noteikto īstenoto projektu ietvaros sasniegto rezultātu uzraudzība ir jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.