AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".
Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.
Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.
Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.
Vienlaikus šā gada maijā "Latvenergo" valstij izmaksāja dividendēs 134 miljonus eiro un pēc pārskata perioda vēl papildu dividendes 18,5 miljonu eiro apmērā. Savukārt par 2023.pārskata gadu "Latvenergo" maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2024.gadā ir 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 199,3 miljoni eiro.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste norāda, ka šis ir gads, kad dabas un HES sniegtās iespējas "Latvenergo" koncernā izmantotas gan ražojot elektroenerģiju, gan to pārdodot.
"Lai vēl vairāk paplašinātu mūsu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas, šajos deviņos mēnešos esam veikuši ieguldījumus jaunās jaudās, kā arī vēl vairāk palielinot HES ražošanas iespējas," pauž Čakste.
Elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES 2023.gada deviņos mēnešos ir ietekmējusi ūdens pietece - gada sākumā tā bija gandrīz divas reizes lielāka nekā pērn, jūnijā tā samazinājās atbilstoši gadalaikam, sarūkot arī elektroenerģijas izstrādes apjomam. Tomēr kopumā gada deviņos mēnešos Daugavas HES saražotais apjoms ir par 35% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, sasniedzot 3036 GWh.
Savukārt elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" TEC sasniedza 920 GWh, kas ir divas reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Līdz ar to Latvenergo 2023.gada deviņos mēnešos izstrādāja 34% no visa Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoma.
Vienlaikus šā gada deviņos mēnešos ir pārdotas 6557 GWh, kas ir par 23% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Mazumtirdzniecībā pārdotais apjoms ir audzis par 15% līdz 4491 GWh, ko veicināja arī klientu skaita pieaugums ārpus Latvijas par 31% līdz 212 000 klientu Lietuvā un Igaunijā. Dabasgāzes tirdzniecības segmentā "Latvenergo" klientu skaits ir dubultojies, pārsniedzot 42 000 klientu.
Šā gada deviņos mēnešos noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits pārsniedz 1300. Kopējā Latvenergo koncerna mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda septembra beigās sasniedz 70 megavatus (MW).
Vienlaikus "Elektrum Drive" elektroauto uzlādes tīkls septembra beigās sasniedza 290 pieslēgvietu, kurās veiktas vairāk nekā 34 8000 uzlādes 735 megavatstundu (MWh) apmērā, sniedzot 450 tonnu oglekļa dioksīda izmešu ietaupījumu.
Kopējais "Latvenergo" koncerna investīciju apjoms 2023.gada deviņos mēnešos ir 135,4 miljoni eiro, kas ir par 58% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, un lielāko pieaugumu radīja ieguldījumi saules elektrostaciju attīstības projektos. Kopumā Baltijā projektēšanas vai celtniecības stadijā ir 15 saules parki ar kopējo jaudu vairāk nekā 300 MW, kuru pakāpeniska nodošana ekspluatācijā sagaidāma 2023.-2025.gadā.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 209,362 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Nabadziņi, viņiem tie tarifi tik maziņi, peļņa tikai 2,7 reizes pieaugusi. Vajadzētu vēl pacelt tarifus, lai būtu vismaz x270 un tad varētu dalīt pabalstus trūkumcietējiem.
Nu, patlaban tak tarifus nosaka Nordpool birža un elektrību var pirkt arī no kaut vai TET. Šajā tirgus situācijā vietējā enerģijas ražotāja kā tāda pastāvēšana īpaši zemākus tarifus nenodrošina.
Tiešām? Kāpēc es no Enefit pērku par fiksētu cenu, bet Sadales tīkls no Latvenergo par Nordpool? Laikam jau taupīt slikti, jo tad nevar ietāmēt afigenna lielos tarifus par sadali un pārvadi, ne ko?
Kad Sadales tīkls etehniskajām vajadzībām nepieciešamo elektrību pirks iepirkumā no tā, kurš dod lētāk, nevis no Latvenergo par dienas ausgtāko Nordpool cenu?