Ja Hormuza šaurums paliks slēgts ilgāku laiku, Latvijas elektroenerģijas cenas 2026./2027. gada ziemā varētu pietuvoties 2022. gada krīzes rekordlīmenim, kad mēneša vidējās cenas pārsniedza 300 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūrai LETA prognozēja starptautiskais atjaunojamās elektroenerģijas ražotājā "Eurowind Energy Neue Energien".
Kompānijā, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" datiem, norāda, ka 20 gadu laikā Latvija ir spējusi samazināt importētās elektroenerģijas īpatsvaru no 69,4% līdz 29,3%, tomēr Latvija joprojām ir atkarīga no enerģijas importa.
Ja ārējos tirgos vērojama nestabilitāte, importētie energoresursi būtiski ietekmē elektroenerģijas cenu. Ģeopolitiskās situācijas saasināšanās, tostarp konflikta eskalācija Irānā, tieši ietekmē gāzes un naftas cenas, kā arī gala patērētāju rēķinus Latvijā, uzsver kompānijā.
Kompānijā min, ka ES energobilance atklāj sistēmisku problēmu, jo atbilstoši aktuālajiem datiem ES saražo 43% enerģijas, bet 57% tiek importēti. Tostarp 38% energobilances daļu veido nafta un naftas produkti, bet 21% - dabasgāze, kurus galvenokārt piegādā no ārējiem avotiem, tostarp ASV, Norvēģijas, Alžīrijas un citām valstīm. Tas nozīmē, ka jebkurš ārējais šoks, sākot ar militāru konfliktu līdz loģistikas traucējumiem, nekavējoties ir redzams visās cenās.
"Eurowind Energy Neue Energien" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs skaidro, ka Latvijā, no vienas puses, atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars pieejamās enerģijas struktūrā sasniedz gandrīz 46%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Savukārt, no otras puses, gala patēriņa struktūrā būtisku daļu joprojām veido naftas produkti (33,3%) un gāze, kā arī saglabājas atkarība no atsevišķu enerģijas veidu, piemēram, dabasgāzes, importa.
Plešs papildina, ka tādējādi laika periodos, kad saules un hidroenerģijas nav tik daudz, proti, gada aukstajos mēnešos, šāda atkarība no importa ir ļoti redzama elektroenerģijas cenās, un tā ietekmē visu, sākot no pārtikas līdz pakalpojumiem.
Kompānijā prognozē, ja Hormuza šaurums paliks slēgts ilgāku laiku, Latvijas elektroenerģijas cenas šā gada ziemā varētu pietuvoties 2022. gada krīzes rekordlīmenim, kad mēneša vidējās cenas pārsniedza 300 eiro par MWh. Tostarp lielu daļu ziemas Latvija varētu piedzīvot stabilas vairumtirdzniecības cenas virs 150-200 eiro par MWh, bet aukstās dienās - vēl būtiski augstākas.
Kompānijā min, lai gan kopējais atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir salīdzinoši augsts, tā būtiskākais elements - vēja enerģija - joprojām ir vāji attīstīts. Latvijā 2024. gadā no vēja saražoja aptuveni 0,2 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, Lietuvā tās bija aptuveni 3,8 TWh, bet Igaunijā - aptuveni 1,3 TWh. Tas nozīmē, ka Latvija būtiski atpaliek tieši tajā segmentā, kas Eiropā ir pieejamās elektroenerģijas pamats. Tādējādi periodos, kad ir zema hidroenerģijas un saules enerģijas izstrāde, valsts ir spiesta kompensēt deficītu ar importu un dārgākiem resursiem, kas tieši ietekmē cenas.
Plešs norāda, ka Latvijai tas nozīmē nepieciešamību izdarīt stratēģisku izvēli, jo apstākļos, kad globālie konflikti kļūst par vēl vienu enerģētiskās nestabilitātes faktoru, vienīgais ilgtermiņa risinājums ir pašu ģenerācijas attīstīšana.
"Vēja enerģētikai šajā kontekstā ir svarīga nozīme, jo tas ir vietējais resurss, kas nav atkarīgs no importa, un ir ļoti efektīvs veids, kā mazināt dārgo fosilo resursu ietekmi uz elektrības cenu," norāda Plešs, vienlaikus piebilstot, ka pretējā gadījumā Latvija riskē turpināt būt ārējo tirgu ķīlniece ar attiecīgajām ekonomiskajām sekām.
"Eurowind Energy Neue Energien" attīsta liela mēroga vēja, saules un citus zaļās enerģijas projektus. Uzņēmums izveidots 2006. gadā un patlaban darbojas 17 valstīs. Dānijā tas ir lielākais sauszemes vēja parku attīstītājs, un tā īpašumā patlaban ir vairāk 400 vēja turbīnu. Grupas pārvaldībā ir atjaunojamās enerģijas aktīvi ar kopējo jaudu 1300 megavatu (MW), savukārt attīstības stadijā esošo projektu portfelis pārsniedz 58 gigavatus (GW).
Latvijā darbojas "EWE Neue Energien". Informācija "Firmas.lv" liecina, ka uzņēmums reģistrēts 2022. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums 2024. gadā strādāja ar 5903 eiro apgrozījumu un 685 109 eiro zaudējumiem. "EWE Neue Energien" vienādās daļās pieder Dānijas "Eurowind Energy" un Vācijas "Neue Energien Ingenieurplanungen".
Tai pat laikā Plešs reāli putrojas. Tad viņam gāze, tad dabasgāze, tad kaut kur uzpeld naftas produkti. Jārunā ir skaidra valoda. Tad par ko mēs te runājam - par elektroenerğijas ražošanu vai par Latvijas tautsaimniecību, kur iesaistīts ir arī transports, kas lielākoties patėrē dīzeļdegvielu. Runājam par Pleša mīļajām vēja turbīnām jāsaka, ka tām ir viens būtisks trūkums. Vēlās vakara stundās un naktīs vējš bieži norimst, jo saules siltuma trūkums aptur gaisa vertikālo sajaukšanos, kas dienas laikā pārnes gaisu no augstākiem slāņiem uz zemi. Zemei atdziestot, gaiss pie virsmas kļūst blīvāks un stabilāks, samazinot turbulenci un vēja ātrumu pie zemes. Dienas laikā diezin vai Plešs darbinās savas dārgās vēja turbīnas, jo neticu, ka šis kantoris tirgos saražoto elektroenerğiju pa nullēm. Rezultātā ko mēs iegūstam - horizontu, kurā rēgojas monstrīgas vēja turbīnas. Šo vēja turbīnu sražotā elektroenerğija rezultātā nebūt nav lēta.
Katram izbijušajam ministram izpilddirektora krēslu!