Iespējamie ASV degvielas eksporta ierobežojumi palielinātu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, aģentūrai LETA norādīja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Viņš skaidro, ka Baltijas valstīm piegāžu struktūra ir ļoti atšķirīga - Lietuva no ASV galvenokārt pērk jēlnaftu pārstrādei, savukārt Latvija importē jau gatavu degvielu. Tāpēc arī iespējamo ASV eksporta ierobežojumu ietekme nebūtu vienāda. Ja ierobežojumi skartu degvielas eksportu, tiešāka ietekme būtu Latvijai, savukārt jēlnaftas eksporta ierobežojumu gadījumā lielāka ietekme būtu Lietuvai.
"Tas nenozīmē, ka Latvijā rastos degvielas deficīts - degvielas tirgus ir starptautisks un piegādes iespējams pārvirzīt, lai gan tas varētu radīt papildu spiedienu uz cenām gan Latvijā, gan citur Eiropā," pauž Purgailis.
Pēdējo 12 mēnešu laikā - no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam - ASV nodrošināja 14,4% jeb 345 000 tonnu Latvijas naftas produktu importa. Salīdzinājumam ES kopējā naftas un naftas produktu importā ASV īpatsvars bija 12,5%, Lietuvā - 5,3% jeb 538 000 tonnu, bet Igaunijā - tikai 1,5% jeb 19 000 tonnu.
Purgailis uzsver, ka, vērtējot šo valstu atkarību no ASV piegādēm, būtisks ir ne tikai importa apjoms, bet arī tas, kas tieši tiek importēts. Latvijai nav naftas pārstrādes rūpnīcas, tāpēc tā neimportē jēlnaftu, bet gatavos naftas produktus jeb degvielu. Pēdējo 12 mēnešu laikā no ASV nāca 11,9% Latvijas aviācijas degvielas un 6,2% dīzeļdegvielas importa.
Lietuvas situācija ir atšķirīga - tā galvenokārt importē jēlnaftu Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai. Pēdējo 12 mēnešu laikā 4,6% Lietuvas jēlnaftas importa nāca no ASV, kamēr ES kopumā - 15,2%. Savukārt 13,6% ASV īpatsvaru Lietuvas degvielas importā veidoja tikai divas dīzeļdegvielas kravas 2025. gada rudenī.
No 2026. gada marta līdz jūnijam kopējais ASV īpatsvars Latvijas naftas produktu importā saglabājās stabils - 14% salīdzinājumā ar 14,4% pēdējo 12 mēnešu laikā. Taču būtiski mainījās importēto produktu struktūra. ASV nodrošināja 33,6% Latvijas aviācijas degvielas importa, salīdzinot ar 11,9% 12 mēnešu periodā, savukārt ASV īpatsvars Latvijas dīzeļdegvielas importā sasniedza 8%, salīdzinot ar 6,2%.
ES kopumā ASV īpatsvars naftas un naftas produktu importā šajā periodā sasniedza 14,1%. ASV nodrošināja 11% ES aviācijas degvielas importa, salīdzinot ar 4,7% 12 mēnešu periodā, bet jēlnaftas importā ASV īpatsvars bija 17,4%.
Purgailis skaidro, ka Lietuvā pārmaiņas bija daudz izteiktākas - no marta līdz jūnijam ASV īpatsvars naftas un naftas produktu importā pieauga līdz 13,9%, bet jēlnaftas importā - no 4,6% līdz 14,4%. Turklāt 83% no visa 12 mēnešos importētā ASV naftas apjoma Lietuva saņēma tieši šajos četros mēnešos. Savukārt Igaunija no 2026. gada marta līdz jūnijam naftu un naftas produktus no ASV neimportēja.
Ekonomists, atsaucoties uz "Financial Times", pauž, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents šonedēļ paziņoja, ka administrācija izvērtē, vai būtu iespējams ieviest pilnīgu vai daļēju dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu laikā, kad dīzeļdegvielas cena ASV sasniegusi rekordaugstu līmeni - 6,53 ASV dolārus par galonu. Vienlaikus Baltā nama amatpersona norādījusi, ka eksporta aizliegums šobrīd netiek apsvērts.
Latvijā šo izmaiņu tiešā ietekme varētu būt lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā. No 2026. gada marta līdz jūnijam no ASV nāca 14% Latvijas degvielas importa un trešdaļa aviācijas degvielas importa. ES kopumā ASV šajā periodā nodrošināja 8,8% degvielas un 7,7% dīzeļdegvielas importa. Lietuva un Igaunija no 2026. gada marta līdz jūnijam degvielu no ASV neimportēja.
Savukārt, ja iespējamie ierobežojumi attiektos arī uz jēlnaftu, lielākai ietekmei būtu pakļauta Lietuva, kur no 2026. gada marta līdz jūnijam 14,4% jēlnaftas importa nāca no ASV, kā arī ES kopumā ar 17,4%. Latvija un Igaunija jēlnaftu neimportē.
No ES dalībvalstīm iespējamam ASV dīzeļdegvielas eksporta aizliegumam visvairāk pakļauta ir Francija. Pēdējo 12 mēnešu laikā 24,9% Francijas dīzeļdegvielas importa nāca no ASV, bet no 2026. gada marta līdz jūnijam šis īpatsvars sasniedza 36%. Francija viena pati saņēma gandrīz divas trešdaļas jeb 64% no visa ASV dīzeļdegvielas apjoma, ko ES importēja no 2026. gada marta līdz jūnijam.
Starp valstīm, kas regulāri saņem ASV dīzeļdegvielu, Polijā tās īpatsvars bija 13,8% pēdējo 12 mēnešu laikā un 11,3% no 2026. gada marta līdz jūnijam, Vācijā - attiecīgi 9,6% un 6,2%, bet Īrijā - 9,1% un 6,1%. Grieķijā šajā periodā ASV īpatsvars sasniedza 14%, taču to veidoja tikai viena krava.
Latvija šajā periodā ar 8% ierindojās ceturtajā vietā un bija nedaudz virs ES vidējā rādītāja - 7,7%. Lietuvas 20,9% rādītāju 12 mēnešu periodā veidoja jau minētās divas kravas, savukārt no 2026. gada marta līdz jūnijam Lietuva dīzeļdegvielu no ASV neimportēja. 15 ES dalībvalstīs ASV īpatsvars bija praktiski nulle.
Purgailis uzsver, ka degviela tiek tirgota globālā tirgū, tāpēc iespējamie ASV eksporta ierobežojumi varētu ietekmēt cenas arī valstīs, kas degvielu no ASV tieši neimportē. Faktiskā ietekme būtu atkarīga no ierobežojumu apjoma, ilguma un tirgus spējas pārvirzīt piegādes.
