Ir tāds speciāls līdzeklis bituma traipu noņemšanai. CarPlan ražojums, balts šķidrums, vairāk līdzīgs auto vaskam vai pulierim. Ļoti labi nāk nost tie melnumi. Var lietot arī benzīnu vai dīzeļdegvielu, bet tas ir labāks. Man tāds ir, kādas 10 pudelītes no autoveikala laikiem atlikušas. Ja neesi tālu, vari rīt dabūt

Vislabāk ir ar sviestu! Nekas nekaitīgs dabīgs matereāls!

Pilnīgi nopietni! Pats tā daru un nav jāmaksā nejēdzīgas naudas par ūberlīdzekļiem!

Lats par pudelīti ir nejēdzīga nauda?

Attaukotājs ko lieto autiņu krāsotāji.Pārbaudīts - ir labs.Mašīnai pietiek ar300.gramiem.Pēc tam ar šampūnu un var pulēt.

Manis aprakstītajam nekas pēc tam vairs nav jādara. Miksts, krēmveidīgs ķeceklis, pēc tam auto paliek tāds kā pulēts.

Nav piķis- slikti...

ir piķis- atkal slikti..

Kad tad ir labi?

Labi: saulesjums.lv/...

Slikti: myculturedpalate.com/...

Ko Tu uztraucies? Tev jau biežāk nav, nekā ir.

Un vai tad dzīvojot Juglā vispār piķi vajag?

Mums te pārsvarā visu var uz bumbiņu dabūt.

Ļena dod, Vova ielej, piestumt ģīmi var pie Ļusjas... starp citu arī dod. Ko vēl Tev vajag?

P.S. A par piķi uz mašīnas,... benzīīīīīn : www.youtube.com/...

štrunts par piķi, rekā kūdra rullē - www.db.lv/...

Latvijas zinātnieki pievērsušies pētījumiem, lai kūdra No kurināmā un substrāta tomātiem un puķēm pārtaptu par videi draudzīgu piesārņojuma likvidēšanas līdzekli, krāsvielu, mēslojumu un piedevu būvmateriāliem. Domājot par inovatīviem kūdras produktiem, viņiem ir ne vien idejas, bet arī jau patenti.

Šī dabas resursa krājumi, bioloģiskais un ķīmiskais sastāvs mudinājis zinātniekus padziļināti pētīt iespējas radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību.

«Tradicionāli kūdra tiek izmantota enerģētikā. Latvijā ne – pie mums tā tiek uzskatīta par fosilo kurināmo un siltuma un elektrības ražošanā netiek izmantota. Latvijā iegūtā kūdra tiek izmantota dārzkopībā. Šāda veida produktam pievienotā vērtība ir neliela,» saka Māris Kļaviņš, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides kvalitātes un monitoringa laboratorijas vadītājs.

Kā iegūt vērtīgākus produktus, šiem meklējumiem zinātnieki pastiprināti pievērsušies, izmantojot 2009.–2013. gada valsts pētījumu programmas un citu projektu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo atbalstu. Meklējumi vērsti vairākos virzienos. Viens no tiem ir sorbenti – materiāli, kas spēj saistīt citas vielas. Sorbentus izmanto, piemēram, lai likvidētu naftas piesārņojumu vidē. Pašlaik lielākoties tiekot izmantoti sintētiskie sorbenti; M. Kļaviņš teic, ka no kūdras izstrādātie ir tikpat efektīvi un krietni lētāki. «Kūdru modificējot, var panākt, ka tās spēja saistīt citas vielas pieaug 10 līdz 50 reizes. Šādus sorbentus varētu izmantot naftas noplūdē gan sauszemē, gan ūdenī par pildmateriālu t.s. bonās.

Kūdra tiekot izmantota arī fosfora un metāla daļiņu piesaistei, šādiem nolūkiem kūdras sorbentu var izmantot notekūdeņu attīrīšanā, min M. Kļaviņš. Rezultāti pētījumiem par sorbentiem ir nostiprināti ar vairākiem patentiem, tostarp iesniegts arī viens Eiropas patents.

Te dažiem USSSšakoffs ir baisi labs saiminieks.

Pirms pāris stundām uz Ulmaņgatves divi kaisītāji tā riktīgi gāza sāli... kaut gan no sniega uz asfalta ne miņas, tikai sālsūdens un mazliet pa malām sniega putra šķidra. Nafig tas sāls jāgāž? Varbūt Niliņa fani var paskaidrot?

Piedodiet, bet vai to pašu sāli Dombrovskis gadījumā negāž uz VALSTS ceļiem un tiltiem?

p.s. ja met akmeni, tad met kārtīgi...

Viņam Dombrovskis ir Laimes stāsta galvenais varonis.

Ar nimbu pakausī.

Starp citu, reku Dombrovska laimes stāsta iemītnieki sprāgst kā mušas: www.tvnet.lv/...

Dombrovskim derētu tā kā kāds 3 zvaigžņu ordenītis, ne, par Latvijas depopulizēšanu.

Neesmu to redzējis tādos daudzumos gāžam uz ārpus Rīgas ceļiem.

Bet tu ej un pasūkā savam fanam.

Aizejiet pajoliņi uz zivju tirgu pēc vismaz mencu smadzenēm.

Tad aizbrauc un apskaties. Lielajiem ceļiem ir ne tikai sāls krāsa, bet arī sāls puteķļi.

Nedaudz statistikas no Dombrovska veiksmes stāsta:

Ja VTMEC apkopotajai statistikai par salā mirušajiem vēl pievieno Neatliekamās palīdzības dienesta datus par apsaldējumiem, tad lauska upuru bilance šogad ir 452 cilvēki. Šoziem mediķi dažādās slimnīcās jau nogādājuši vairāk nekā 300 cilvēku, kuriem sākusies ķermeņa atdzišana, ir apsaldētas rokas, kājas vai seja. Ja salīdzina ar pērno ziemu, no sala cietušo ir vairāk.

Žurnāls raksta, ka sala upuri nebūt nav tie, kuri mīl lietot stiprākus dzērienus un reibumā pasēdēt kupenā. Skarbā statistika to neapstiprina - liela daļa no šogad salā mirušajiem - 45 - nav lietojuši alkoholu nemaz, bet gan nosaluši neapkurinātās mājās, nav spējuši piecelties pēc kritiena vai piesēduši atvilkt elpu un tā arī palikuši ceļmalā.

Vēl astoņiem konstatēts reibums, kas nepārsniedz vienu promili. Bezpajumtnieku starp nosalušajiem ir mazāk par 20. Pārsvarā sala upuri ir pensijas vecuma cilvēki, kuri izšķirošā brīdī palikuši bez citu palīdzības. Tieši laukos biežākie sala upuri ir veci un vientuļi cilvēki.

vaig ēlerti pie šprices rīgā.... ted ceļus kaisīs ar kūdru

Pipec,Dombrovskis vainīgs ka bomži nosalst

A kurš cits tad ir vainīgs, ka tie bomži sarodās ātrākā tempā kā sociālās mājas?

452 cilvēki = 452 dzīvokļi (pieņemot, ka viņi nav radinieki) = neliels kvartāls.

Vai, ja rēķina naudā, tad 452 x 200000 = 90 400 000 Ls zaudējums valstij.

Cietumā sēdina par daudz, daudz mazākām summām, kur taisnīgums???

no kurienes tādi cipari? un kas tie par zaudējumiem, neiegūtā peļņa no nodokļiem , vai?

bomāra , bezdarbnieka vai deklasēta elementa nosprāgšana valstij kopumā dot tikai labumu. tajā skaitā finansiālu.

Kautkad sen atpakaļ lasīju, ka viena cilvēka nāve valstij vidēji rada ap 200 000 Ls zaudējumu.

No 452 cilvēkiem astoņiem konstatēts reibums, kas nepārsniedz vienu promili. Bezpajumtnieku starp nosalušajiem ir mazāk par 20. Pārsvarā sala upuri ir pensijas vecuma cilvēki, kuri izšķirošā brīdī palikuši bez citu palīdzības. Tieši laukos biežākie sala upuri ir veci un vientuļi cilvēki.

nu šo nāve nerada nekādus zaudējumus. lai cik ciniski tas neizklausītos .