nu, tiiri tehniski... Tavam čomam neko nevar pārmest. tā ir izlaidība

\"Pēc narkologu teiktā, nekad nevajadzētu dzert vairāk par 5 devām alkohola vienā iedzeršanas reizē, vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas vismaz trīs dienas nedēļā, nevajadzētu dzert pēc pusnakts, būtu vēlams izvēlēties vieglos dzērienus - vīnu vai alu.

Viena alkohola deva ir 10 grami absolūtā alkohola vai apmēram 30 grami degvīna, 150 grami sausā vīna vai 300 grami gaišā alus. Vīriešiem veselībai bīstama robeža tiek sasniegta, izdzerot 22 alkohola devas nedēļā, bet sievietēm - 12 alkohola devas nedēļā.\" www.delfi.lv/...

Rēķiniet paši - pāris vakarus nedēļā izdzert 2-3 aliņus ir ok, tālāk sākās \"negatīvā ietekme\".

9,14

Bet jaunais \"rekords\" - 11,17: rus.delfi.lv/...

Tu to vari pastāstīt kādā Krievijas sādžā!

P.S. Man šķiet, ka pat Latvijā jau džeki 6. klasē dzer vairāk!

tāpēc jau rodas mīti par fermentiem kautkādiem

uz 17 gadiem mūsu tīnim vidējajam jau ir tāda alko pakāpe, kā skandināvam pie viņu alko cenām mūžam nesasniegt

tas darbojās sākumā. kad aiziet tālāķ, tad arī apziņa, ka nākamajā dienā uz darbu jāiet, neattur. tas tā - no pieredzes.

kaut gan - tas jau katram individuāli - cik katrs ir tendēts uz atkarībām.

Darbs ir pofig. Ne jau darba, policista, mammas, vai parādu dēļ tu pārtrauksi dzert. Un ja arī pārtrauksi, tad tas ir uz stundu, dienu, vai pat mēnesi. Bet tas neatrisina problemu.

Pārtraukt dzert (vai iemācīties dzert "normāli") var tikai tad, ja Tu pats izlem, ka tas Tev ir nepieciešams.

Un neskatoties uz visu, ko es te "ar gudru ģīmi runāju", tomer pa retam gadās arī pašam iekrist pārmērībās.

Tikai paldies dievam, ka arī tāos gadījumos pietiek prāta aizbraukt mājās, aiziet gulēt, un neuzkrist nevienam uz nerva.

Tikai ja tāla pagātnē es pie "filmas" netiku citreiz pat vairāk kā 3 nedēļas no vietas, tad tagad šādas problēmas ir ārkartīgi retas.

P.S. Zinu, ka pēc pamatīga kodiena nedrīkstu parāk daudz lāpīties nakamajā dienā, jo tad tas var atkal izvērsties par ko nekontrolējamu.

tipiski.

tāpat kā man.

mēdzu dzert (ne līdz pelītēm, bet tā - pa 4-8 aliem pa vakaru) paris nedēļas, tad fests, kurā līdz grīdai (parasti vismaz divdiennieks)

tad atkal saņemos, atsāku sportot (skriet, basi, voleju) tad ir miers kadu laiku.

vispār ir tā, kā viens korišs teica - mūsu hobiji - sports un alkohols.

viens otru aizvieto - ja nesporto - tad dzer, ja sporto, tad ir iespējams nedzert. bet arī ne vienmēr.

un - ja nedara ne vienu ne otru, tad nikotīns sak uzmākties

kā teikt - a rakstura ta nav

Jā...

Es par laimi nespēju ar jums dalīties emocijās.

Piedzēros, izgulējos un viss štokos.

Ja gribās, tad 2. dienā vnk dzer tālāk... tad izguļās un no problem.

Ozzs kaut ko stāstīja par organisma pretošanos... mans sāk pretoties pēc 0.7 viskija vai 0.5 šņabja... bet es jau kādu brīdi pirms tiek sasniegta minētā norma, jūtu, ka jāmet miers... jo zirnīts uzpeld.

nu re, tu vēl pirmajā esi - organisms pretojas manējais vairs ne - ne pēc puslitra, ne pēc litra.

un jā, tā laikam ir mana nelaime - lai cik būtu izdzēris, ļaunākais, kas notiek, ir pamostoties pālī vēl būt.

nelielas pohas bij tikai tad, kad kādu brīdi smēķēju.

bet tā - no rīta pamosties, izdzer kafiju - un viss

pofig - viena diena dzerta vai vairākas.

trakākais ir tas, ka pēc tāda pamatīga dzertiņa pamosties ar sajūtu, ka nekas nav noticis. (tip piedzēries, aizmigi un viss ok)

kamēr netiek publiskotas bildes un vēl viskautkas

nemīz, tas ir pārejoši...

paliks 40 un +, tad sāksies sūdi...

aptuveni līdzīgs stāsts...

apskaužu kolēģi, kuram otrā dienā izdzirdot zilbju virknējumu, kas daudz maz ir saistāms ar kaut ko reibinošu - cilvēku uz līdzenas vietas griež otrādi...

es uz vecumu palieku mieriigaaks- negribas megakodienus, driizak jau kaut kaa to lietu interesantaaku padariit.

augšā raušana- tas ir reflekss pēc saindēšanās. ja dzer ok mantu un saprātīgos daudzumos (taa ka suudiigi nepaliek jau procesa laikaa) tad diez vai buus jaavemj paskatoties uz kefiira paku.

a vot tas jau liecina ka smadzenes ir dabuujušas ciest no intoksikaacijas ja priekškars aizveras, bet aktieri veel speelee

Es plostā iekritis neesmu jau 10 gadus, piesmeļos nelopā 2x vai 3x gadā. Bet ja piesmeļos, arī tad no rītiem ir pārsteigumi no citiem stāstos par iepriekšēja vakarā manis izveikto. Vienīgais, ka (vismaz līdz šim) pat "pelīšu" stāvoklī no manis pozitīvismu vien varot sagaidīt. Nekādas agresijas vai kādu citu negatīvu emociju.

izņemot gadījumu ja alkohols nav jau kā narkotikas

Ja es atceros visu, ko bērnība un jaunībā esmu darījis, brīnos, ka vispār dzīvs esmu!

Un pohu man arī nekad īpaši nav bijis.

Varbūt ka tas pa pusei tikai tapēc, ka es vienmēr esmu uzskatījis, ka man viņu nekad nav bijis. Tā teikt Placebo efekts.

es gan laikam nesaaktu šeit iztirzāt ko, kur un cik reizes esmu darijis

Vilinošā alkoholizācija!

Pfuij Ozzam! Es gribēju šitai lapai tādu foršu pirmo postu...

vells, jaaiziet laikam uz bodi...

- Mammu, kāpēc visa ģimene ir baltādaini, bet es melns?

- Ak, dies! Atceroties to ballīti, es priecājies, ka tu nerej!