Galvenais ir laba zacene un kompānija.

Apēd vispirms paciņu sviesta un tad uzdzer kādu litru... vai, labāk, tomēr nē.

Kauns jau teikt.

9. klasē ārstējos no alkoholisma (un uz otru gadu neesmu palicis nekad ). Neizārstējos. Pat paliku bez tiesībām uz gadu. Tomēr ar laiku sapratu, ka dzert var arī nenodarot ļauna ģimenei, karjerai un arī savu veselību čakarējot minimāli.

Pēdējos 10 gadus sevišķas problēmas ar alkoholu nav bijušas.

Runā, ka nedarbojas uz gāzētiem dzērieniem.

P.S. Tu saki - litrs... Arī tas nav maksimums. Pirms kādiem 3 gadiem pēc Bizenāja dzimšanas dienas svinībām mēs ar Sviestcu rēķinājām, ka es tai vakarā esmu salējis sev iekšā 1.6 litri stiprā alkohola un bez problemām izsaucu taksi un aizbraucu mājās.

Kas ar mani notiek?

Visu laiku ir slikti, bet tikko iedzeru paliek labi?

Kas tas ir un ko man darīt?

"AR alkoholu man nav problēmu. Man ir problēmas BEZ alkohola..."

No šīs vietas smalkāk pastāstīsi?

Man arī "stikla desa" garšo, bet ja alko būtu savienojams ar Tevis pieminētajām vērtībām, tad Tu sen būtu kļuvis par miljonāru...

ups, miljardieri...

cik no tā visa Tu atceries un cik ģimene?

3 ali un litrs visīša uz diviem svaigā gaisā ar labu zaceni apvienojot ar kādām nekādām aktivitātēm svaigā gaisā un no rīta pat mutīte nav sausa. Galvenais ir dzert ar prieku un bez vainas apziņas.un braukt nākamā vakarā.

Šitam ir liela nozīme.

Nu piekliboja man tā atmiņa nākamajā dienā, bet lielu caurumu nebija. Es pat brīnījos un joprojām brīnos, jo parasti pie tādiem alko apjomiem par kaut cik sakarīgu "filmu" parasti nevarēja būt ne runas.

P.S. Ir bijuši gadījumi, kad vakara noslēgums pilnībā izgaist no atmiņas arī no nepilniem 500 gr. sūdīgas šmigas.

Nu nezinu vai tieksme kontrolēt patērēto alkoholu varētu īpaši uzlabot manu materialo stāvokli...

P.S. Par to šmigas savienošanu ar pārējām vērtībām. Laikam jau vispirms ir jasāk ar savas parējās dzīves sakārtošanu, kurai līdzi nāk spēja sadzīvot ar sevi, un tad jau alkohola pārmērības sāk izzust pašas no sevis. Un kļūst aizvien retākas un retākas, jo nav vairs priekš kam dzert - ir daudz interesantākas lietas apkārt ar ko nodarboties.

Ja blakus ir tāds cilvēks, kuram Tu tiešām ļotu negribi nodarīt pāri, tad roka neceļas iedzert vēl, kad sāc just pirmās vestibulārā aparāta traucējumu pazīmes.

Vispār, nav tā tēma parāk publiski apspriežama. Labprāt papļāpāšu virtuali vai arī pie personīgas tikšanās. Visvieglak mani ir atrast Draugos. Mans vārds ir Māris Boža.

Nav Jettijs draugos

nekaa sarežģīta sadzīvošanaa ar alko nav- ja nerodas atkarība un aknas labi panes, tad īpašu problēmu neredzu- var vakarā iesūkt kādu drinku, da kaut vai puslitru ar norunu ka nemainās psihofiziskais un emocionālais stāvoklis.nepaliec agresīvs,raudulīgs . ja tikai topi relaksēts un labi aizmiedz.Ja necieš darbs un sadzivē nepieciešamās lietas.bet ne visiem tas ir dots

problēmas un brīvo laiku gan nevajag mēģināt nosist ar tupu dzeršanu kamēr atlūzti.

tavas aknas pelnījušas ordeni par īpašiem sansiegumiem dzimtenes labā

Pāris kausi alus, kādi 0.3L viskija un 0.2 L absinta. Parasti vakars pavadīts labi, nepiedzeroties, no rīta galva nesāp, bet braukt ne ātrāk kā pēcpusdienā.

Ko Tu runā?

Kurš ir spējis noteikt robežu alko/narko vai kādai citai atkarībai?

Ozz, ko Tu dari?

Neesmu draugos, zem mana nika sejasgrāmatā ir dēls ar sievu... vai sieva ar dēlu...

un tā tēma nav patīkama, bet IR publiski apspriežama...

neslavēju to neiznēsāto, kurš te radarus pērk tajā pašā laikā "klapējot" ciet psihoneiro...

paši taču kauksim...

es tikai saku ka pats katrs savas (ne)laimes kalējs. ja māki uztvert alko kā gastronomisku produktu vai kā patīkamu atalgojumu dienas beigās, kā neiro un mio rekalsantu un no tā necieš ne darbs ne apkārtējie, tad warum nicht? neesmu tieši to fizioloģijas grāmatas nodaļu rūpīgi lasijis, bet man liekas ka problēma ir nevis pašā alkoholā, bet tajā slimajā galvā kur tas nonāk... ibo dzeršana smagā formā parasti rodas kad trūkst kaut kā cita- kaut vai cilvēcisku attiecību.

ir jau vēl vesela kaudze visādu tikpat postošu un degradējošu atkarību par kurām nekas netiek daudz stāstīts-

ēšana (starp citu!!!), bosings, narcisisms tā smagākajās izpausmēs, datoratkarība, seksa atkarība, adrenalīna atkarība.

par narko, nikotīnu un azartspēlēm nemaz nerunāsim.

da nē Ozz, es mēģinu pateikt, ka neviens nevar noteikt KAD sākas atkarība... vienam tas ir litrs, otram pietiek paskatīties uz pašu pliekanāko alus pudeli... trešajam pietiek ar piedzērušiem kaimiņiem... ceturtais var gadu desmitiem dzert alu uzraujot pa virsu tekīlu...

dakteris spēj pateikt, kad ir jau par vēlu, vienkārši konstatēt - vļip očkarik...

taisnība par to atkarību. pašam jau visgrūtāk atzīt.

kad pienāk tas brīdis, kad bez tā viena aliņa vakarā pēc darba vakars vairs nešķiet pilnīgs. un kad viena aliņa vietā aiziet jau 2, 3, 4...

un par to daudzumu un iršanu par aziātiem un skandināviem trūkstošajiem fermentiem - patin ka nu atpakaļ, kas notika pirmās reizes dzerot? - ragi dūņās un zivju barošana bij pēc pāris aliņim, ne?

tad, kad var izdzert cisternu un slikti nepaliek - tā ir otrā stadija alkoholismam. cik ilgi tajā noturēsies, atkarīgs no dzeršanas biežuma, fiziskās kondīcijas utt.

trešā un pēdējā stadija... tā ir vīriem parciņā ar odierīšiem - pietiek paostīt un gatavs...

bēdīgākais, ka no tā neviens nav pasargāts.

Žēl. Labprāt kontaktētos. Skype man it kā ir kontakts, tikai nekad neesmu redzējis online.

Meli.

Tas varbūt attiecas uz tiem, kas nekad nav bijuši alkoholiķi. Jo no alkoholisma izārstēties pilnībā laikam nav iespējams. Ir redzēts, kas notiek, kad sāk dzert "izbijis" alkoholiķis, kas 24 gadus nav dzēris ne grama.

Dažreiz ir nepieciešams iziet cauri arī šai stadijai lai saprastu, ka tā darīt tomēr vairāk nevajag. Visbiežāk cilvēki spēj pacelties atpakaļ no padibenēm tikai tad, kad ir pazaudējuši pilnīgi visu. Skumji, ja tajā "pazaudētajā visā" ietilpst arī veselība, kas diemžēl nav īpaši atgriezeniska vērtība.

Drīzāk līdzjūtību.

Jasāk ar problemas atzīšanu pašam sev. Ja tiešām apzinies, ka tā ir problēma Tev pašam, tad jau sāc savādāk skatīties uz katriem nākamajiem 200 gramiem.

Ir jaiemācās atstāt šmigu pudelē līdz rītam, neskatoties uz to, ka tīri teorētiski varētu iedzert vēl.

Un no rīta to atstāto nedzert līdz kādiem 13:00. Pēc tam jau vairs negribās lapīties.

Ja Tu to vairāk tā kā no dzērājšoferu viedokļa...

Es par to nekad neesmu ta domājis. Jo šmigā uz ielas nebraucu (bez tiesībam paliku privātā slēgtā teritorijā sildot mašīnu un gaidot šoferi, kas mani izvadātu).

P.S. Visādas "atpumpēšanas" bieži vien tikai atvieglina ceļu uz nākamo glazīti, jo rodas neadekvāta cerība, ka "gan jau tevi kāds no ta plosta izvilks".

narkologiem patīk dalīt visādās stadijās. un par citiem es arī neatbildu...

varu divos vārdos pastāstīt mechānismu:

cilvēkam alkohols organismā ir fizioloģiska norma- rūgšanas procesa zarnās blakusprodukts....bet nelielā daudzumā.

1. no sākuma kad sadzerās rodas alkohola intoksikācija- organisms mēģina tikt vaļā- vemšana utt (nav alkoholiķis)

2. ar laiku organisms iemācās tikt ar alkoholu galā, pieņem paaugstinātu alkohola koncentrāciju (jau ir alkoholiķis)

3. salāpot paģiras (strauji noņemot absistenci) aknās notiek gļuks un papildus alkohola dehidrogenāzei (ferments kas šķeļ alkoholu) izdalās serotanīns (ferments ko izstrādā smadzenes)

serotanīns atbild par mūsu pašsajūtu, bloķējot impulsus no "liekajiem" nervu atzariem.

cilvēka smadzenes ir viltīgas- priekš kam mocīties un izstrādāt serotanīnu, ja šamais jau nāk brīvā veidā no citurienes? un tajā brīdī jau alkohols vairs nav kā vienkāršs alkohols, bet narkotikas.