Lamborghini Urus ir dārgākais Gada Auto pretendents visā 20 gadu vēsturē, un tas noteikti ir gan pagodinājums šai konkursa jubilejai, gan arī spilgts atgādinājums – kas ir auto. Piedodiet – Auto, ar lielo burtu. Ar individuālu dizainu (vai kādreiz Opel Kadett ar pirmo golfu varējāt sajaukt?), ar kārtīgu skaņu un spēcīgu raksturu. Un atgādinājumu, ka cilvēks pie stūres ir autovadītājs, nevis kusla lelle pie stūres, kurai rīcības spēju ik pa brīdim atņem pretizslīdēšanas kontroles, joslu asistents, avārijas pašbremzētājs un kas tik vēl ne. Te, ieslēdzot Corse režīmu, auto ir jāsāk vadīt, un tas ir nopietns darbs ar pedāļiem un stūri – pašam, kā senās dienās, nevis laiskajā šī gadu tūkstoša otrajā desmitgadē. Un te nav pat stāsts par 60, 160 vai 600 zirgspēkiem, bet auto vadīšanas gadsimtu ilgas vēstures transformāciju drošā datorspēlē. Lamborghini Urus dod iespēju (dārgu un ekskluzīvu) šīs sajūtas ikdienā saglabāt arī šodien.

Arī Privātā Dzīve par Gada cilvēkiem atzīst ne tikai tos, kuri kaut ko ir sasnieguši, bet aprunātākos un spilgtākos. Un Urus ir Auto, nevis pārvietošanās līdzeklis, par kādiem šo 20 gadu laikā kļuvuši lielākā daļa pretendentu.

Tad varbūt ka vismaz vienu daļu tos pārējos m-eeslus vajag izņemt no apgrozības, nevis tepat blakus rakstā "no otra gala" diendienā visiem korī liekulīgi cildināt kā "baudāmus" un uzbāzīgi visur sludināt to pakaljas pārvietošanas līdzekļa prioritāti.

Visvairāk Lamborghini iepriecināja ar kolēģu smaidiem, kāpjot ārā no automobiļa. Iespēja izvēlēties sportisku un vēl sportiskāku braukšanas dinamiku iepriecina, tam izveidots arī atbilstošs dizains. Automobilis noteikti ir ar praktiskāku pielietojumu nekā citi Lambo, kaut gan var arī šķist, ka auto ir atstājis savu parasto nišu. Daudziem patika īpašā motora skaņa. Mani personīgi nepriecē lieks troksnis, īpaši tad, ja troksnis klusā laikā tiek radīts aiz loga uz ielas. Kad pats atrodies pie stūres, šo nepatiku ir viegli aizmirst, jo skaņa pastiprina dinamiskās ieskriešanās iespaidu. Kā var redzēt no automobiļa dinamikas ieraksta, 1 g paātrinājumu auto sasniedza tikai uz sekundes daļu, ļaujot sajust kārtīgu iespiešanos sēdeklī, pēc tam paātrinājums samazinās līdz 0.5 ... 0.6 g gan vadāmības nodrošināšanai, gan arī ātruma pieaugums un visai lielā automobiļa masa prasa pietiekami daudz jaudas – lielu daļu no ieskriešanās laika no motora tiek paņemts 300 līdz 400 kW (skaitļi aprēķināti no ieskriešanās dinamikas). Lai tas būtu sajūtams bez rēķināšanas, motora jauda un paātrinājums apskatāmi arī uz mērinstrumentu displeja, uzverot īpašo automobiļa statusu. Pēc pārslēgšanas no atpakaļgaitas uz priekšu (interesanti, ka nav viegli atrast kā to izdarīt), atpakaļgaitas kamera darbojas vēl visai ilgi - laikam, lai redzētu tos, kas skrien no pakaļas cenšoties nofotografēt īpašo automobili.

Pie vecrīgas viesnīcas stāvēja sarkans Rolls-Royce Cullinan. Vai nav pieteikts 2019 gadam

Tas RR arī bija iespaidīgs.

Varat mani nomētāt ar tomātiem, bet kā senu Lamborghini fanu Urus neuzrunā pavisam

Pat Lamborghini Jalpa bija interesantāks eksperiments.